Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
25. oktobris, 2016
Drukāt

Ceturtā daļa partiju ziedojumu – šaubīgi (3)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Pēdējo divdesmit piecu gadu laikā politisko partiju finansēšanas kārtības regulējums kļuvis daudz stingrāks, turklāt kopš 2012. gada partijas saņem finansējumu arī no valsts. Taču vismaz daļā politiskā spektra joprojām gluži kā tirgus placī darbība notiek pēc primitīvām "pirkt un pārdot" attiecībām.

Partiju finansēšana tikai no privātpersonu līdzekļiem rada politiķu finansiālu atkarību no ziedotājiem, kā arī noved pie dažādiem nelikumīgas finansēšanas mēģinājumiem. Ar šādu argumentu pirms sešiem gadiem Saeimā tika pieņemti grozījumi Partiju finansēšanas likumā, paredzot politisko organizāciju daļēju finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Kopš tā laika dažādas partijas no valsts budžeta kopumā saņēmušas vairāk nekā divus miljonus eiro. Diemžēl pēdējais partiju finansēšanas skandāls, kurā iesaistīts miljonārs Jūlijs Krūmiņš, ir tikai kārtējais apliecinājums, ka tas nav mazinājis partiju apetīti. Tās joprojām meklē veidus, kā apiet likumu ar līkumu.

Par to, ka partiju finansēšanas kārtībā nepieciešami jauni uzlabojumi, eks­perti runā arvien biežāk. Aizpagājušajā nedēļā pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski uz to norādīja arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņa priekštecis Andris Bērziņš jau pirms diviem gadiem Saeimā iesniedza likumdošanas iniciatīvu politisko partiju sistēmas pilnveidei, kas skāra arī partiju finansēšanas un atkarības problēmas. Citstarp prezidents rosināja palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, noteikt ziedojumus politiskajām partijām ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā kā attaisnotos izdevumus likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē. Pēc garām diskusijām Saeima prezidenta ierosinājumus atbalstīja daļēji (piemēram, ierosinājumu, ka Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās drīkst piedalīties tikai partijas ar ne mazāk kā 500 biedriem, turklāt Saeimas vēlēšanās drīkst startēt tikai partijas, kuras dibinātas vismaz gadu iepriekš). Taču priekšlikumu palielināt valsts finansējumu partijām Saeimas vairākums noraidīja.

Ar šo balsojumu Saeima būtībā pati atzina, ka partiju finansēšana no valsts budžeta tomēr nesasniedz gaidīto iznākumu. Līdzīgu viedokli pauduši arī dažādi eksperti. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums kopš 2012. gada paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, par kurām Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, – 0,71 eiro apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi. Saskaņā ar šo regulējumu valsts budžeta finansējumu no 2012. gada līdz 2014. gadam bija tiesīgas saņemt sešas politiskās partijas: “Saskaņas centrs”, Zatlera Reformu partija, “Vienotība”, Nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība, Šlesera Reformu partija “LPP/”LC””. Minētajā laika posmā šīm partijām kopā tika pārskaitīts gandrīz pusotrs miljons eiro – “Saskaņas centram” 554 770,60 eiro, “Vienotībai” 368 302,55 eiro, NA – 203 625,76 eiro, ZZS – 199 125,56 eiro, Zatlera Reformu partijai – 169 727,26 eiro. (Šlesera partijai valsts budžeta finansējums netika izmaksāts, jo tā tika likvidēta, savukārt ZZS un Reformu partijai valsts budžeta dotāciju pārtrauca, kad šīs partijas tika pieķertas pretlikumīgās rīcības).

Tagad salīdzināsim šīs summas ar partiju kampaņu izdevumiem pirms parlamenta vēlēšanām. Piemēram, “Vienotība” savā deklarācijā norādīja, ka 12. Saeimas vēlēšanām iztērēja 711 312 eiro (KNAB ieskatā gan patiesībā šī partija iztērēja vairāk), savukārt ZZS – 638 035 eiro. Tātad, pat ja partija visu saņemto valsts finansējumu vairākus gadus būtu taupījusi, nevis iztērējusi ikdienas vajadzībām, tas vienalga nesegtu pat pusi kampaņas izdevumu. Nemaz nerunājot par pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī citiem tēriņiem.

Pēc 12. Saeimas vēlēšanām valsts finansējumu tiesīgas saņemt sešas partijas “Saskaņa” (149 019,77 eiro), “Vienotība” – 141 669,85 eiro, ZZS – 126 529,10 eiro, NA – 107 612,57 eiro, “No sirds Latvijai” – 44 389,91 eiro un Latvijas Reģionu apvienība – 43 176,52 eiro. Šīs summas partijām tiek izmaksātas pakāpeniski ik pēc trīs mēnešiem.

Politologs Jānis Ikstens neuzskata, ka vajadzētu atteikties no valsts dotācijām partijām, bet iesaka tās organizēt pēc cita parauga. “Viens variants būtu mainīt pašreizējo kārtību pret sava veida akorda maksājumu, ka partijas pirms vēlēšanām nesaņem nekādu naudu, bet partijām, kas savāc noteiktu balsu skaitu, tiek kompensēti kampaņas izdevumi. Otrs variants – budžeta dotāciju saistīt ar mazajiem ziedojumiem. Par katru cilvēku, kas ziedojis līdz 50 vai 100 eiro, partija saņemtu līdzīgu summu arī no valsts. Tādā gadījumā politiskie spēki būtu motivēti piesaistīt mazos ziedotājus,” iesaka Ikstens.

Pēdējo kreklu partijai?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), izvērtējot politisko partiju finansēšanas pārkāpumus, secinājis, ka garantētais valsts finansējums politiskajām partijām deva iespēju segt atsevišķus ikdienas izdevumus (atalgojumu darbiniekiem, partijas biroja uzturēšanas izmaksas 
u. tml.). Tomēr biroja ieskatā vismaz ceturtā daļa no visiem partiju saņemtajiem ziedojumiem ir šaubīgi.

Partiju finansēšanas likumā noteikts, ka viena persona politiskajai organizācijai drīkst ziedot ne vairāk kā 50 minimālās mēnešalgas (pašreiz tas ir 18 500 eiro) gadā. Taču lielie sponsori šo ierobežojumu apiet, naudu partijām nogādājot ar trešo personu starpniecību.

Pēc KNAB datiem, 2014. gadā lielākās politiskās organizācijas un to apvienības kopā ir saņēmušas ziedojumos 4 554 730 eiro. Veicot šo ziedojumu pārbaudi, birojs secinājis, ka aptuveni ceturto daļu (jeb 1 041 420 eiro) saziedojušas personas, kas šim mērķim tērējušas vairāk nekā pusi no saviem deklarētajiem ienākumiem. Nereti ziedojums ir vienāds ar visiem (!) ziedotāja pēdējo trīs gadu ienākumiem. “Pastāv pamatotas šaubas par šo ziedojumu izcelsmes avotu atbilstību likumam,” secinājis KNAB. Ziedot partijai svešu naudu likumā ir aizliegts, bet pierādīt šādus likuma pārkāpumus ir ļoti grūti.

Tādēļ KNAB piedāvā likumā noteikt procentu, cik daudz no saviem ienākumiem cilvēks drīkstētu ziedot politiskajām partijām. Piemēram 10 – 30% no saviem deklarētajiem ienākumiem, kas gūti iepriekšējā gadā. Tāpat birojs ir izstrādājis priekšlikumus, lai precizētu partiju atbildību par valsts budžeta finansējuma pretlikumīgu izmantošanu.

Iesaka nebūt sīkumainiem

Politologs Jānis Ikstens par KNAB aktivitātēm ir skeptisks, norādot, ka partiju finansēšana no teju pilnīgas visatļautības 90. gadu sākumā šobrīd jau pārvērtusies par visstingrāk regulēto politiskās darbības jomu. “Tik sīkumaina ierobežošana man vairs nešķiet pareiza. Partiju finansēšanā jābeidz nodarboties ar sīkumiem un jāskatās uz lielām lietām. KNAB izmisīgi cenšas nodrošināt ziedojumu griestus, kas tāpat nedarbojas. Ja Jūlija Krūmiņa atklāsmes ir patiesas, tad nauda partijām nāk no ļoti šaura turīgu cilvēku loka, nevis plašām ļaužu masām. Tad varbūt beigsim izlikties. Ja Krūmiņš vēlas noziedot Sudrabas partijai vai kādam citam 100 000, nu tad lai viņš to dara. Galvenais, lai šis process būtu caurspīdīgs un sabiedrība to redzētu,” spriež Ikstens. Viņaprāt, Latvijas partiju finansēšanas nedienu pamatā ir divas ilgstoši neatrisinātas problēmas. Pirmkārt, mūsu politiskā sistēma paģēr, ka partijām savstarpējai konkurencei vajadzīga nauda un vajadzīga lielos apmēros. “Šī vajadzība nav mazinājusies pat par spīti pagājušajās vēlēšanās noteiktajam kampaņas klusuma periodam televīzijā. Tādēļ, visticamāk, nav vājinājusies arī saikne starp lielajiem ziedotājiem un politiskajām partijām,” secina politologs. Otra, iespējams, vēl sāpīgāka problēma, viņaprāt, ir Latvijas partiju nelegāla finansēšana no ārvalstīm, kas kļūst vēl dramatiskāka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos.

UZZIŅA20161024194537_8742

Politisko partiju finanšu avoti

fizisko personu dāvinājumi (ziedojumi), biedru naudas un iestāšanās naudas, kuru kopējais apmērs vienai partijai kalendārā gada laikā nedrīkst pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas (2016. gadā – 370 eiro);

ienākumi, ko dod attiecīgās partijas saimnieciskā ­darbība;

partijas, kas pēdējās parlamenta vēlēšanās pārvarējušas 2% barjeru, līdz nākamajām vēlēšanām saņem valsts budžeta dotāciju – 71 eirocentu par katru balsi;

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Nezinu par ko šos atbalstīt … par to, ka valsti un tautu dzen strupceļā?

  2. kā tur īsti ir ? Atbildēt

    Gan jau savstarpějo kašķu uzturēšanai kremlis nemanot aplinkus ziedoja ne tikai Saskaņai…
    Patiesība atklāsies tikai pēc gadiem.

    • lieciet nu vienreiz saskaņai mieru un labāk papētiet ,cik valdošās partijas pavisam nesodīti no budžeta izkrāpuša ,izblēdījuša un tad vcēl ziedojumi vajadzīgi Saskaņa nav oie varas un no budžeta neko izzagt nevat Meklējiet zagļus tur ,kur viņi ir un lieciet mieru tiem ,kas b\nevar nozagt RTāpēc,ka esat tik dumi bļāvēji ,valdošie zog uz nebēdu

Draugiem Facebook Twitter Google+