Ceturtā vara gaida uz otro 0
Valdība beidzot sākusi nopietni diskutēt par mediju politikas pamatnostādnēm, bet cerības nākamgad sagaidīt atbalsta mehānismus Latvijas plašsaziņas līdzekļiem kļūst arvien vājākas.
“Mēs, protams, uzturēsim savu jaunās politikas iniciatīvu, bet, godīgi sakot, esmu skeptiska par to, vai 2017. gada budžetā būs iespējams iestrādāt kādu lielāku finansējumu mediju atbalsta pasākumiem. Valdības prioritāte šobrīd ir pedagogu atalgojuma reforma,” vakar pēc Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdes atzina kultūras ministre Dace Melbārde (NA).
Lielāko daļu pirmdienas sēdes valdības locekļi kopā ar ekspertiem un nozares pārstāvjiem veltīja Kultūras ministrijas (KM) izstrādāto mediju politikas pamatnostādņu apspriešanai. Šajā dokumentā ir vairākas būtiskas sadaļas, kur iesaistīto pušu viedokļi kardināli atšķiras – pašvaldību informatīvie izdevumi, samazinātās PVN likmes piemērošana mediju digitālajam saturam, žurnālistu sociālā aizsardzība un sabiedrisko mediju aiziešana no reklāmas tirgus. Viskarstākās un emocionālākās diskusijas raisīja jautājums par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem. Pamatnostādņu projektā piedāvāts kompromisa variants, ka pašvaldības tajos nepieņemtu komercreklāmu, kā arī sagatavotu labās prakses vadlīnijas par to, kā informēt savus iedzīvotājus, nekropļojot reģionālās preses tirgu. Tomēr pret to iebilda pašvaldību organizācijas.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža vecākais padomnieks Māris Pūķis šeit saskatīja cenzūras draudus, kas traucēšot pašvaldībām īstenot savu pienākumu informēt iedzīvotājus un tiesības paust savu viedokli. Savukārt Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Viktors Valainis iztēloja, ka pie šāda regulējuma pašvaldības nevarēšot pat informēt par sabiedriskā transporta kustības izmaiņām vai gaidāmajiem kultūras pasākumiem. Viņiem iebilda Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle un reģionālā laikraksta “Kurzemnieks” redaktore Daiga Bitiniece norādot, ka pašvaldību izdevumos tiek imitēta žurnālistika, tajos atrodama ne vien pašvaldības oficiālā informācija, bet viedokļraksti, ceļojumu apraksti un tamlīdzīgi. Savukārt Latvijas Preses izdevēju asociācijas pārstāvis Guntars Līcis atgādināja ministriem, ka reģionālo mediju izmiršana Latvijā jau ir sākusies, bet atlikušie tuvākajā laikā būs spiesti meklēt atbalstu pie privātā kapitāla, kas noteikti ietekmēs arī saturu. Šobrīd drukātā prese ir teju pēdējais mediju veids, kas pieder Latvijas iedzīvotājiem (turklāt reģionālo laikrakstu īpašnieki nereti ir paši žurnālisti), kamēr vairākums ietekmīgāko komerciālo elektronisko mediju jau atrodas ārzemju īpašnieku rokās.
Asas debates bija arī par sabiedrisko mediju aiziešanu no reklāmas tirgus, ko saskaņā ar KM izstrādātajām pamatnostādnēm paredzēts pakāpeniski sākt no nākamā gada. Pēc garām diskusijām pamatnostādņu projekts kārtējo reizi tika atlikts. Kultūras ministre cer, ka tuvākajās nedēļās izdosies precizēt neskaidrās detaļās un dokuments tiks pieņemts līdz vasaras beigām.
Taču pamatnostādņu īstenošana jebkurā gadījumā būs atkarīga no budžeta iespējām, jo gan mediju atbalsta pasākumi, gan sabiedrisko mediju aiziešana no reklāmas tirgus prasīs finansējumu vairāku miljonu eiro apmērā. Plašsaziņas līdzekļu finansēšanai iecerēts veidot mediju atbalsta fondu, kas konkursu kārtībā finansētu nacionāli nozīmīga satura ieviešanu privātajos medijos. Pēc KM iecerēm nākamgad šim mērķim varētu sadalīt 1,5 miljonus eiro, bet turpmākajos gados summa pakāpeniski pieaugtu līdz aptuveni diviem miljoniem eiro. Savukārt sabiedriskie mediji par aiziešanu no reklāmas tirgus vēlas saņemt kompensāciju par negūtajiem ieņēmumiem aptuveni astoņus miljonus eiro.
