Mobilā versija
+6.9°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
6. marts, 2017
Drukāt

Skapji pilni, nav ko vilkt mugurā! Risinājumus iesaka stiliste Žanna Dubska (1)

Foto - FotoliaFoto - Fotolia

Velkot paralēles ar žurnāla “Praktiskais Latvietis” 25 gadiem, gribējās atskatīties nesenajā vēsturē. Pārmaiņas visuzskatāmāk var redzēt modes pasaulē, kas, attīstoties pa spirāli, kaut ko vienmēr paņem no pagātnes. Bet imidža dizainere Žanna Dubska uzreiz teica – analizēt pagātni nav laba doma.

Jābūt mūsdienīgam

Ceturtdaļgadsimta laikā mainījušās vērtības. – Tās tiek sagrautas, izzūd, mainās. Tagad tā upe, ko sauc par dzīvi, kļūst ne tikai straujāka, bet tek pēc pavisam citiem likumiem, – saka Žanna Dubska. Mainās politika, tehnoloģijas, savstarpējās attiecības. Pirms daudziem gadsimtiem modi diktēja sociālie notikumi, augstākās sabiedrības pārstāvji, kuri gribēja atšķirties. Protams, arī šodien ir ikonas, kas ietekmē modi un kam ir sekotāji. Mode mēģina piespiest mainīties. Labā ziņa – tā aicina progresēt. Sliktā ziņa – mode ir bīstama, jo pavisam viegli var kļūt par upuri, ko apkārtējie neuztver nopietni. Bet kļūdās tie, kuri saka, ka mode neinteresē, jo tas nozīmē stagnēt, palikt uz vietas.

– Modi var plānoti regulēt, lai piespiestu cilvēkus mainīt apģērbu, viņiem tiek iekodēts – pirkt, pirkt un vēlreiz pirkt, – skaidro stiliste. – Taču, bezjēdzīgi pērkot, tiek iztērēta nauda un laiks.

Pirms 25 gadiem katrā ģimenē kāds prata šūt vai adīt. Tagad, zinot, cik daudz laika, naudas un enerģijas jāiegulda tērpu darināšanā, cilvēki padomā, vai ir tā vērts, un šuj tikai īpašiem gadījumiem, īpašai figūrai, lai kaut ko izceltu vai noslēptu. Masveida ražojumi diemžēl ir ļoti nekvalitatīvi – šķības vīles, lēta furnitūra, slikts materiāls. Kad gribas kaut ko kvalitatīvu, darina pats vai dodas pie šuvējas.

Attīstoties tehnoloģijām, radušies neparasti audumi, bet kvalitāte un prasības ir ļoti pazeminājušās. Krimplēns un neilons? Tā ir pagātne, jo mūsdienīgu materiālu galvenās īpašībās ir aizgūtas no specapģērbiem – darba apģērbiem (aizsargā no aukstuma vai karstuma), kosmosa, militārā, ekstrēmo sporta veidu apģērbiem. Tie ir ērti, gluži kā otra āda, netraucē kustībām. Tomēr jaunos, modernos materiālus mājas apstākļos nevar tik vienkārši apstrādāt. Rūpnieciski bez problēmām šuj staipīgos audumus, uzreiz ieliekot starpliku.

Šodien modes atslēgas vārds ir komforts. Dominē trikotāža, ikdienas garderobē tiek integrēts sporta apģērbs.

Radošums un resursu ekonomija

Neraugoties uz masveida ražošanu, cilvēki grib sevi identificēt. To var izdarīt ar vintage vai kreatīvām dizaina lietām, izvēloties akcentus vai atrodot pērles lietoto apģērbu veikalos, kas ir pēdējā ceturtdaļgadsimta iezīme. Second hand ir lietas, kuras kāds ir pircis, pavalkājis (vai nevalkājis), bet vairs negrib (nepatīk, ir par daudz). To vērtība ir kritusies, tāpēc apģērbs tiek pārdots lētāk.

– Vienalga, vai dzīvojam laukos vai pilsētā, manuprāt, šodien svarīgi ir ekonomēt resursus. Ne tikai maciņā paliek mazāk naudas, mazāk ir arī laika, mēs ātrāk nogurstam, ir mazāk enerģijas, – stāsta Žanna Dubska. – Tāpēc second hand ir laba lieta – tā ir resursu ekonomija. Ja nevajag, atdod (pārdod) kādam. Bet ir jāpatērē laiks, lai atrastu sev piemērotu un tīkamu lietu.

Ja kādreiz nopirkts kaut kas vērtīgs, kvalitatīvs, oriģināls dizainera tērps, tādai mantai ir vintage statuss. Tekstilizstrādājumiem, kas radušās pirms 25 gadiem, šodien ir vērtība. Tādu apģērbu droši var vilkt mugurā kādā tematiskā ballītē vai arī radoši integrēt savā ikdienā.

Žanna Dubska. Foto - Karīna MiezājaŽanna Dubska. Foto - Karīna Miezāja

Skapji pilni, bet nav ko vilkt mugurā

– Es uzskatu, ka cilvēkiem apģērba ir par daudz. Skapji lūst, bet galarezultātā nav ko vilkt mugurā, – kategoriska ir Žanna Dubska. Viņa uzskata, ka apģērbs, stāvot skapī, mainās ar enerģijām, ko savācam pa dienu. Bet, ja ilgstoši netiek nēsāts, tas putekļojas tāpat kā cilvēki.

– Tāpēc ārā! Ja pašai ir žēl kaut ko izmest, jāpaaicina speciālists, kas to izdarīs kvalitatīvi. Draudzene būs subjektīva eksperte.

Žanna Dubska uzskata, ka aktīvai garderobes daļai jābūt ļoti mazai. Piemēram, kādai savai klientei pēc skapja revīzijas sezonas bāzes garderobē viņa atstājusi piecas blūzes (topiņus), četras žaketes (kardiganus), četrus svārkus un piecas bikses.

– Ja nav kārtības skapī, arī dzīve ir nesakārtota un haotiska. Ja gribat dzīvē un izskatā kaut ko mainīt, jāķeras pie ģenerālās tīrīšanas. Vajadzēs laiku, labu un mērķtiecīgu noskaņojumu, citreiz varbūt arī palīgus.

Stiliste uzskata, ka ir nepieciešams darbības plāns. Lai neiegrimtu sīkumos, pirms tam lieliem burtiem jāuzraksta mērķi. – Kad ejam uz veikalu pēc produktiem, mums taču ir pirkumu saraksts, – viņa salīdzina. – To pašu var darīt ar apģērbu. Cilvēks taču zina, kādi pasākumi un ballītes būs. Var saplānot pat pusgadam, atstājot savā garderobē labāko un pārējo mainot.

Lietas, no kurām grūti šķirties un par kurām domā, ka tomēr noderēs, jāieliek lielajos, melnajos atkritumu maisos un stingri jāaizsien! Ja trīs mēnešu laikā tas netiek atsiets, droši var izmest vai ziedot, atdot. Kādam varbūt vajadzēs paturēt pusgadu, citam gadu, bet ne vairāk.

Skapim jāizskatās kā skaistam apģērbu veikalam – visam jābūt pārskatāmām. Ja trūkst kaut kā skaista, jādodas pēc tā! Nav jāļaujas spontāniem pirkumiem, bet jāplāno, jāizdomā. – Skaistumam jābūt visapkārt, arī dobē un pie plīts. Ja katrs ieviesīs skaistumu, būs vieglāk dzīvot, – tāds ir Žannas Dubskas padoms.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. pilnīgi piekrītu ja apģērbs nekārtīgs, cilvēks arī tāds pats nekāds.

Austrumi – smalka lieta. Uzbekistānas apceļotājas piezīmesŠī frāze sagaida, pavada un iedvesmo jebkuru Uzbekistānas viesi. Tā pamato, paskaidro, attaisno jebko.
Draugiem Facebook Twitter Google+