Latvijā
Politika

Ceturtdien sākas EP vēlēšanas0

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Ceturtdien Nīderlandē un Lielbritānijā sākas balsošana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kas ilgs līdz svētdienai un kurās Eiropas tradicionālās partijas – centriski labējā Eiropas Tautas Partija (EPP) un centriski kreisie Sociālisti un Demokrāti (S&D) – saskarsies ar līdz šim spēcīgāko konkurenci no populistiem, nacionālistiem un galēji labējām partijām.

Mediji novērtējuši šīs vēlēšanas kā vēsturiskas politiskās krustceles, kurās eiropiešiem jāizšķiras starp Eiropas vienotības veicināšanu un kursu uz sašķeltāku Eiropu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons, kas iestājas par ciešāku Eiropas vienotību, uzvēris, ka šajās EP vēlēšanās nedrīkst nepiekāpties “iznīcības un dezintegrācijas koalīcijai,” kas centīsies sagraut Eiropas Savienības (ES) vienotību, kura veidota pēdējos 60 gadus.

Pret Makronu un tradicionālajām Eiropas partijām iestājušies Itālijas iekšlietu ministrs un labējās partijas Līga līderis Mateo Salvīni, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, Francijas Nacionālās apvienības līdere Marina Lepēna un citi labējo un nacionālkonservatīvo partiju līderi, kuri solījuši pamatīgas izmaiņas Eiropas politiskajā ainavā.

Nacionālistu līderi no 11 ES valstīm pagājušajā nedēļā tikās Milānā, izrādot vienotību, kāda iepriekšējos gados bija neiedomājama no šādu partiju puses. Salvīni paziņoja, ka “ekstrēmisti atrodas Briselē” un nepieciešams darīt visu iespējamo, lai atbrīvotu Eiropu no “nelegālās okupācijas, ko organizē Brisele”.

Eiropas galēji labējie un nacionālistu partijas cer atdarināt ASV prezidenta Donalda Trampa paveikto 2016.gadā, kad viņš uzvarēja Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanās, un breksita atbalstītāju panākumus referendumā par Lielbritānijas izstāšanos no ES.

Viņi vēlas izjaukt esošo kārtību, saceļoties pret politisko eliti, ko uzskata par atsvešinātu no tautas, un ir negatīvi noskaņoti pret imigrāciju, uzskatot, ka migranti apdraud Eiropas kultūru un atņem darbavietas eiropiešiem.

Lepēna, stāvot blakus Salvīni, solīja, ka galēji labējie “paveiks vēsturisku varoņdarbu”, prognozējot, ka viņi pat varētu kļūt par otru lielāko frakciju Eiropas parlamentā.

ES šomēnes publiskotās aplēses liecina, ka EPP varētu zaudēt 37 no savām 217 vietām, ko tā pašreiz ieņem EP, bet S&D pārstāvniecība saruks no 186 vietām līdz 149.

Savukārt galēji labējā Nāciju un brīvības Eiropas frakcija (ENF) varētu palielināt savu vietu skaitu EP no 37 līdz 62.

Taču šīs prognozes var izrādīties maznozīmīgas jau pirmdien, ja nacionālistu partijas sāks pieslieties citām politiskajām grupām.

Orbāna vadītā partija “Fidesz” pašreiz ietilpst EPP, taču tās darbība EPP ir uz laiku apturēta eiroskeptiskās un pret imigrantiem vērstās nostājas dēļ. Pēc EP vēlēšanām Orbāns var pieslieties jaunai radikāli labējai grupai, ko, iespējams, izveidos Salvīni, Lepēna un citu nacionālistu līderi.

EP priekšvēlēšanu kampaņā uzmanības centrā izvirzījušās problēmas, ar ko pašreiz saskaras ES – augstie nodokļi, stagnējošās algas, sociālās nevienlīdzības palielināšanās, spriedze ES iekšienē, kopīgas politikas trūkums migrācijas jautājumā un bloka nespēja efektīvi reaģēt uz masveidīgo nelegālo imigrantu pieplūdumu 2015.gadā.

Visi šie jautājumi, protams, sekmējuši galēji labējo un nacionālistu partiju popularitāti.

“Mums izveidojusies Eiropas Savienības krīze. Tas ir fakts,” paziņojis Makrons, un eksperti viņam piekrīt, norādot, ka daudzi eiropieši jūt, ka situācija attīstās nevēlamā virzienā, jūtas nedroši un tādēļ pieslejas tiem, kuriem ir vienkāršas atbildes uz visām problēmām.

Kamēr ES ietekme gadu gaitā ir pieaugusi, no lauksaimniecības regulēšanas izplešoties uz tūkstošiem citu jomu, kas ietekmē eiropiešu ikdienu teju uz katra soļa, vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās ir sarukusi.

Ja 1979.gadā, kad EP vēlēšanas notika pirmo reizi, tajās piedalījās 62% balsstiesīgo, tad pagājušajās vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, piedalījās vairs tikai 42,6% eiropiešu.

Tikmēr jautājums, kurā virzienā ES attīsties, paliek arvien aktuālāks. Eiropas projekta atbalstītāji uzskata, ka pareizais ceļš ir lielāka integrācija, savukārt eiroskeptiķi apgalvo, ka ES atņem valstīm nacionālo identitāti ikreiz, kad Briselē tiek pieņemti kādi lēmumi.

Taču pat politiķi no tradicionāli konservatīvo aprindām pieņēmuši eiroskeptisku nostāju. Čehu politiķis Jans Zahradils, kurš pārstāv Eiropas Konservatīvo un reformistu aliansi (AECR), vēlas kontroles atgriešanos Eiropas galvaspilsētās.

“Mēs vēlamies ES, kas ir pakāpusies malā, kas ir elastīga, kas ir decentralizēta,” norādījis Zahradils.

Saistītie raksti

“ES, kas respektē valstu valdības un kas sadarbojas ar tām, kas necīnās ar tām, kas neuzmetas tām par aizbildni, kas nelasa tām lekcijas,” uzsvēris politiķis.

Makrons savukārt aicinājis eiropiešus domāt par spēku un vienotību, ko rada 28 valstis, sadarbojoties un strādājot kopā.

“Ja jūs sadrumstalosiet Eiropu, uz spēcīgu Eiropu nav izredžu. Vienotība rada spēku,” uzsvēris Makrons.

LA.lv