Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
29. decembris, 2014
Drukāt

Mārtiņš Dāboliņš: No meža var iegūt vairāk koksnes un citu resursu, ja neatstāj to kaitēkļiem (8)

Foto - LETAFoto - LETA

Mārtiņš Dāboliņš.

Mežs – Latvijas tautsaimniecības stūrakmens. Tā platība divas reizes pārsniedz Pirmās republikas mežu platību, koksnes krāja – 680 milj. m3 pēc Meža monitoringa datiem. Mežaudzes aizņem 66% no Latvijas teritorijas. Ikgadējais koksnes pieaugums 26,5 milj. m3, bet ik gadus aiziet bojā dažādu kaitējumu dēļ 7 milj. m3. Ik gadus izcērt 12 milj. m3. Mežā pēc 2000. – 2010. g. vētrām un kaitēkļu savairošanās uzkrājušies 50 milj. m3 sausokņu, vējgāzto, lauzto, bebru nograuzto un noslīcināto koku, kurus vēl var daļēji izmantot. Kopšanas un sanitārās cirtēs izcērt ne vairāk kā 30% no vajadzīgā apjoma.

Bebru skaits pārsniedz pieļaujamo 15 reižu (ap 500 000). Tie iekarojuši visas ūdensteces, ūdenstilpnes un mežu un lauku nosusināšanas sistēmas, bet valdība to atjaunošanai nogriezusi līdzekļus, kaut mežs ir vienīgā nozare ar pozitīvu saldo.

Likvidēti mežierīcības un mežu meliorācijas institūti – lai zaļajiem nebūtu opozīcijas. Pataloģiskā uzraudzība agonizē, meža zinātne palikusi bez valsts atbalsta. Mežsaimniecībā jau vismaz 15 gadu notiek štatu samazināšana, nav pat vīzijas nākotnei. Bet ir arī labas lietas. Lieliski strādā Jura Biķa un visas ģimenes nodibinātās kokapstrādes rūpnīcas, kuras izvirzījušās ES vadošajās pozīcijās finiera ražošanā. Tāpat iespēju robežās strādā mežizstrādes joma, kas ik gadus devusi ap 700 milj. latu eksportā un subsidē visas tautsaimniecības nozares. Labi strādā arī lielākie Latvijas privāto mežu izstrādes un pārstrādes uzņēmumi un firmas ar skandināvu, angļu, vācu, igauņu, ASV kapitālu piesaisti.

Vienīgie objektīvie dati par stāvokli mežā nāk no Meža monitoringa, ko veic ZPI “Silava”. Tas gan nesniedz datus par mežsaimnieciskās darbības efektivitāti, ar ko agrāk nodarbojās Mežierīcības institūts. Valsts Mežu dienests nolēma, ka neatkarīgs audits nav vajadzīgs, un nodarbojas ar apmežojumu kontroli, medībām, privātmežu īpašnieku tramdīšanu un sodīšanu.

Vēl notiek dīvainas zaļo aktivitātes, kuru lielākais panākums ir zaļo egļu, apšu, pāraugušo bērzu, sausokņu atstāšana izcirtumos. Pēc vētrām tie tik un tā ir gar zemi vai nokaltuši (zaļās egles jau pirmajā gadā ir kaitēkļu iznīcinātas). Tas viss traucē izkopt jaunaudzes un rada bīstamību no darba drošības viedokļa. Mūsu iepriekšējās Saeimas un Ministru kabinets no 1995. gada pilnīgi pakļāvās modē nākušiem zaļās domāšanas recidīviem par dabas daudzveidības dominanti valsts attīstībā. Tā kā opozīcija bija atstumta no likumdošanas, uzvarēja “svētki mitrzemēs”, dabas daudzveidība un īpaši aizsargājamu teritoriju nekritiska palielināšana, kurās ir attiecīgi mežu apsaimniekošanas ierobežojumi līdz pat pilnīgiem aizliegumiem ne tikai valsts mežos, bet arī privātmežos, kaut kompensācijas vēl nebija izdomātas. Iedzīvotāju informēšana par īpašnieku statusa izmaiņām notika ļoti straujā tempā, lai tie nepaspētu protestēt… Vēl tika apstiprināti virkne citu īpaši aizsargājamo teritoriju likumi, legalizēta lielākā daļa PSRS laikā nodibināto liegumu un aizsargjoslu. Saeima un MK respektēja Pasaules dabas fonda Latvijas nodaļas priekšnieku U. Rotbergu un ornitologu M. Strazdu un nobalsoja par visiem liegumiem, pieņēma arī biotopu un mikroliegumu liegumu, kas pakļāvās jumta likumam “Natura 2000”.

Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kur gar visām ūdenstecēm, ezeriem, grāvjiem ir aizsargjoslas, un tajās bebrs nograuž un noslīcina vismaz 5 milj. m3 koku ik gadus.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. ESMU BIJIS 2 LATVIJAS LIELĀKAJĀS KOKZĀĢĒTAVĀS ;INČUKALNA UN LAUCIENES,KURĀS TOREIZ BIJA LIELAS BAĻĶU GRĒDAS, BET NEATRADU NEVIENU BAĻĶI,KURĀ BŪTU 1 KUBM.KOKSNES.TĀPAT MEŽOS VAIRS NAV RESNO KOKU,MEŽI IR BARBARISKI IZCIRSTI,TAGAD CĒRT TĀDUS KOKUS,KURUS ULMAŅLAIKOS SAUCA PAR SĪKBAĻĶIEM,BET JA TOREIZ KĀDS ARĪ CIRTA,TAD VIŅAM JAUTĀJA,KĀPĒC NEĻAUJ KOKAM IZAUGT,VAI TAD TU BIETES ARĪ VĀC PUSIZAUGUŠAS.MAN IR FOTOGRĀFIJAS,BET TO JAU RĀDIJA ARĪ ĀRZEMJU TV,TĀS BARBARISKĀS KAILCIRTES, UZŅEMTS BIJA NO GAISA.

  2. Pilnīgi tuvredzīgs skatījums! Sapuvusi padomju laika domāšana. Mežs nav malka. Mežs ir dzīvība, un ne tikai cilvēkam.

    • Nu protams, jo seviški dzīvīgs mežs ir tur, kur bebri aizsprostus sabūvējuši. Koki tā vien zaļo un resnumā pieņemās. Vēl skaistāk, ja notiek visa pameža izciršana, nocērtot visu, pat pīlādžus un ozolus. Tas viss tiek zemē atstāts sapūšanai, jo nabaga kukainīšiem neesot ko ēst. Vispār jau labāk pirkt gāzi un naftu no Krievijas , jo to krājumi uz šīs planētas ir bezgalīgi! Lai sapūst viss, ka tik labums kādam netiek!

  3. Koksne buutu cik tik var jaapaarstraadaa veertiigakos produktos. Nav pareizi eksporteet papiirmalku un guljbalkjus. Taa varbuut ir aatra nauda, bet daudz vairaak var pelniit, ja pagaida un razho deeljus, buuvmateriaalus, buuvju plates vai pat nelielas, leetas sastaadamas maajeles, kaa somi to dara. Tur gandriiz katram somam ir ezera malaa sava maajele, laiva un Sauna. Taadeelj arii somi tik daudz nevazaajas pa trokshnjainiem dienvidiem.

  4. Mežu var kopt dažādi. Nogāzt nakts laikā 3 ha, atstājot samułłātu zemi ar metru dziłām sliedēm un 50-80 gadus likties mierā šajā vietā. Var sabakstīt vienas sugas kociñus simtos hektāru un pēc laika plēst matus, kad tur kāda dzīva radība (pēc t.s. mežsaimnieku uzskata – parazīts un kaitēklis, bet būtībā pats cilvēks ir lielākais izmantotājs) sakarā ar dabiskā līdzsvara izjaukšanu sāk iedzīvoties lielākos apjomos.
    Un var uz pasauli skatīties kā vietu, kas nav domāta tikai mūsu iegribu izpildīšanai, uz kuru ne tikai cilvēciñam ir tiesības …
    Lai mums visiem veicas Jaunajā gadā!

  5. Piekrītu! “Zaļie” ar nepārdomātu un gadiem nekoriģētu “dabas aizsardzību” nodara un arī nākotnē vēl nodarīs lielu ļaunumu Latvijas ekonomikai un dabai! Nspējot cīnīties ar nepārdomāto bebru aizsardzību, tiem sāk piedēvēt labumu. Zvejnieki nolād kormorānus, bet nupat jau jāsāk domāt par balto stārķu (stārķi rūpīgi izēd visas vardēs, mazos putnēnus un zaķēnus ) un ūdru (mazās upītes un zivju dīķi tiek izēsti sausajās vasarās) kaitējumiem, lai gan “zaļie” par to pat ausis nekustina.

  6. Dāboliņa kungam ir pilnīga taisnība. Nesaprotu, kāpēc miljoniem eiro tiek sapūdēti Latvijas mežos.

  7. piekrītu raksta autoram, ka dažādu veida ierobežojumi mežos ir krietni par daudz. un vislielākie “dabas aizstāvji” ir tie, kam pašiem nav meža un tajā nekad nav strādājuši. mežs ir kā tīrums, tas jākopj un laikus jānovāc raža

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+