Mārtiņš Dāboliņš.
Mārtiņš Dāboliņš.
Foto – LETA

Mārtiņš Dāboliņš: No meža var iegūt vairāk koksnes un citu resursu, ja neatstāj to kaitēkļiem 8

Mežs – Latvijas tautsaimniecības stūrakmens. Tā platība divas reizes pārsniedz Pirmās republikas mežu platību, koksnes krāja – 680 milj. m3 pēc Meža monitoringa datiem. Mežaudzes aizņem 66% no Latvijas teritorijas. Ikgadējais koksnes pieaugums 26,5 milj. m3, bet ik gadus aiziet bojā dažādu kaitējumu dēļ 7 milj. m3. Ik gadus izcērt 12 milj. m3. Mežā pēc 2000. – 2010. g. vētrām un kaitēkļu savairošanās uzkrājušies 50 milj. m3 sausokņu, vējgāzto, lauzto, bebru nograuzto un noslīcināto koku, kurus vēl var daļēji izmantot. Kopšanas un sanitārās cirtēs izcērt ne vairāk kā 30% no vajadzīgā apjoma.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Bebru skaits pārsniedz pieļaujamo 15 reižu (ap 500 000). Tie iekarojuši visas ūdensteces, ūdenstilpnes un mežu un lauku nosusināšanas sistēmas, bet valdība to atjaunošanai nogriezusi līdzekļus, kaut mežs ir vienīgā nozare ar pozitīvu saldo.

Likvidēti mežierīcības un mežu meliorācijas institūti – lai zaļajiem nebūtu opozīcijas. Pataloģiskā uzraudzība agonizē, meža zinātne palikusi bez valsts atbalsta. Mežsaimniecībā jau vismaz 15 gadu notiek štatu samazināšana, nav pat vīzijas nākotnei. Bet ir arī labas lietas. Lieliski strādā Jura Biķa un visas ģimenes nodibinātās kokapstrādes rūpnīcas, kuras izvirzījušās ES vadošajās pozīcijās finiera ražošanā. Tāpat iespēju robežās strādā mežizstrādes joma, kas ik gadus devusi ap 700 milj. latu eksportā un subsidē visas tautsaimniecības nozares. Labi strādā arī lielākie Latvijas privāto mežu izstrādes un pārstrādes uzņēmumi un firmas ar skandināvu, angļu, vācu, igauņu, ASV kapitālu piesaisti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienīgie objektīvie dati par stāvokli mežā nāk no Meža monitoringa, ko veic ZPI “Silava”. Tas gan nesniedz datus par mežsaimnieciskās darbības efektivitāti, ar ko agrāk nodarbojās Mežierīcības institūts. Valsts Mežu dienests nolēma, ka neatkarīgs audits nav vajadzīgs, un nodarbojas ar apmežojumu kontroli, medībām, privātmežu īpašnieku tramdīšanu un sodīšanu.

Vēl notiek dīvainas zaļo aktivitātes, kuru lielākais panākums ir zaļo egļu, apšu, pāraugušo bērzu, sausokņu atstāšana izcirtumos. Pēc vētrām tie tik un tā ir gar zemi vai nokaltuši (zaļās egles jau pirmajā gadā ir kaitēkļu iznīcinātas). Tas viss traucē izkopt jaunaudzes un rada bīstamību no darba drošības viedokļa. Mūsu iepriekšējās Saeimas un Ministru kabinets no 1995. gada pilnīgi pakļāvās modē nākušiem zaļās domāšanas recidīviem par dabas daudzveidības dominanti valsts attīstībā. Tā kā opozīcija bija atstumta no likumdošanas, uzvarēja “svētki mitrzemēs”, dabas daudzveidība un īpaši aizsargājamu teritoriju nekritiska palielināšana, kurās ir attiecīgi mežu apsaimniekošanas ierobežojumi līdz pat pilnīgiem aizliegumiem ne tikai valsts mežos, bet arī privātmežos, kaut kompensācijas vēl nebija izdomātas. Iedzīvotāju informēšana par īpašnieku statusa izmaiņām notika ļoti straujā tempā, lai tie nepaspētu protestēt… Vēl tika apstiprināti virkne citu īpaši aizsargājamo teritoriju likumi, legalizēta lielākā daļa PSRS laikā nodibināto liegumu un aizsargjoslu. Saeima un MK respektēja Pasaules dabas fonda Latvijas nodaļas priekšnieku U. Rotbergu un ornitologu M. Strazdu un nobalsoja par visiem liegumiem, pieņēma arī biotopu un mikroliegumu liegumu, kas pakļāvās jumta likumam “Natura 2000”.

Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kur gar visām ūdenstecēm, ezeriem, grāvjiem ir aizsargjoslas, un tajās bebrs nograuž un noslīcina vismaz 5 milj. m3 koku ik gadus.