“Pirms trim gadiem iestādīju cidonijas. Krūmi jau cilvēka lielumā, bet nezied un augļus nedod. Cik ilgi jāgaida raža? Kas par vainu? Varbūt apgriezt, lai sakuplo?”
 Dzidra Krustpils novadā

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem

Kokteilis

Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj

RAKSTA REDAKTORS

VIDEO. “ASV aizliedz ar likumu, Latvijā tirgo uz katra stūra!” Brīdina par zīdaiņiem bīstamām precēm 13

Lasīt citas ziņas

Parastās cidonijas (Cydonia oblonga) jeb aivas vietējie izdalītie sēklaudži ir piemērojušies mūsu klimatam un labi pārcieš ziemas salu. Spriežot pēc vēstules, arī krustpilietes dārzā aivas ir ieaugušās un sasniegušas jau diezgan lielu augumu (ar zemu salcietību tiktāl nebūtu tikušas) un, iespējams, pēc pāris gadiem ražos augļus, – ir pārliecināts Lēdurgas dendroparka vadītājs Karolis Treijs.

Latvijas dārzos cidonijas ir maz izplatītas, pie mums tā nepareizi sauc krūmcidonijas jeb henomeles (Chaenomeles japonica). Savvaļā cidonijas jeb aivas aug Kaukāzā, gar Melnās jūras piekrasti, Vidusāzijā, Irānā. Augs var veidot nelielu koku ar plašu vainagu vai 3 – 4 m augstu krūmu ar stāviem zariem ar tumši pelēku vai brūnganu mizu. Zied maijā, jūnijā ar lieliem, balti rožainiem ziediem uz īsiem ziedkātiņiem, tie novietoti pa vienam dzinumu galos. Augļi pēc formas ir līdzīgi āboliem vai bumbieriem, nogatavojoties kļūst citrondzelteni, tiem ir spēcīgs, ļoti patīkams aromāts. Svaigā veidā nav ēdami, jo ir cieti, skābi, bagāti ar miecvielām, mīkstumā daudz akmensšūnu.

VIDEO. “Priecājos, ka aizbraucu dzīva mājās…” Pasažiere sašutusi par autobusa šofera rīcību, kas apdraudējusi citu drošību

Daudzi jau sākuši dārza sakopšanu. Varbūt laiks sakopt arī radu kapavietas?

Cīkstēšanās kažokzvēru audzēšanas nozarē turpinās. Audzētāji pieprasa kompensācijas par radītajiem zaudējumiem

Parastā cidonija ir prasīga pēc gaismas, sausumizturīga, aug dažādās augsnēs, izturīgāka tā ir smagās, drenētās, viegli skābās augsnēs, aizsargātās vietās. Piemēram, Lēdurgas dendroparkā jau daudzus gadus aug pāri par desmit ziemcietīgu cidoniju ar atšķirīgu ražību: vienas ražo labi, citas – minimāli. Cidonijas ir pašauglīgas, tomēr, lai uzlabotu ražību, apputeksnēšanai blakus vēlams iestādīt vēl vienu krūmu, iesaka K. Treijs. Stāda 4 – 4,5 m attālumā citu no cita. Kamēr augi vēl jauni, tos ik gadu der pasargāt no sala, uz saknēm uzberot kūdru vai lapu kārtu, vai arī kādu citu organisku materiālu. To uzliek, kad zeme sāk salt. Pavasarī šis segmateriāls atkal jānoņem.

Lielaugļu formu cidonijas pavairo, potējot vai apsakņojot jaunos dzinumus pie krūma pamatnes. Tos pieliec pie zemes un apber ar augsni. Ja krūmus stāda kā dzīvžogu vai vējlauzēju joslu, vienkāršāk pavairot ar sēklām.

Cidonijas ražo gan uz iepriekšējās vasaras pieauguma galotnēm, gan uz īsiem augļzariem. Pieaugušu krūmu apgriež minimāli. Kopj tāpat kā bumbieres. Veido izgaismotu, nesabiezinātu vainagu. Pēc vajadzības izretina vecos, sabiezinātos sānzarus. Katru sānzaru nevajag īsināt, citādi sanāk nogriezt pārāk daudz ziedpumpuru.

Augļus novāc septembra beigās vai oktobra sākumā, kad to mizas krāsa mainās no zaļas uz dzeltenu. Uzglabā kastēs, vēsā, labi vēdināmā telpā.