Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
25. aprīlis, 2012
Drukāt

Ciemos pie Iršu Puķu Anša

bite_km_13

Edgars Bite sevi sauc par brīvmākslinieku, bet vietējie Iršu iedzīvotāji 28 gadus veco puisi dēvē par savu Puķu Ansi. Kā nu ne – arī vēlīnajā pavasarī “Rūķīšus” var atpazīt pēc pagalmā krāšņi ziedošajām agrajām pavasara puķēm, bet vasarās viņa dārzā uzzied tūkstošiem dienziežu, liliju, Sibīrijas īrisu, hostu un citu ziemciešu.


Šeit iespējams apskatīt un lejupielādēt foto no “LA” dienas Koknesē.

Par sevi stāstot, Edgars atzīst, ka ir caur un cauri šejienietis. Izskolojies Cēsīs par mēbeļu galdnieku, Edgars devies studēt agronomiju uz Lauksaimniecības universitāti Jelgavā. “Doma par dārzniekošanu man ir visu laiku, kopš sevi atceros. Sākumā bija grūti – apkārtējie skatījās uz mani kā uz mazliet jocīgu, kad četrpadsmit gadu vecumā interesējies par puķēm. Par to vien prātoju, kur kaut ko jaunu varētu iestādīt, kādu jaunu augu iegūt. Toreiz interese un izzināšanas prieks bija liels, trūka tikai tādas lielākas saprašanas. Puķes un darbošanās dārzā ir vajadzīgas sirdij un dvēselei, man tas ir gandrīz tāpat kā elpot. To saku bez pārspīlējuma.”

Jau skolas laikā Edgaram bijusi prāva dāliju kolekcija, diemžēl, kamēr saimnieks Cēsīs apguva galdniecību, rudens sals ražu noknieba. Visvairāk esot žēl zaudēto sējeņu, tik ļoti gribējies radīt kaut ko jaunu. Līdzīgi reiz noticis ar liliju sēklām – kāds no mājiniekiem tā stingrāk piecirtis durvis un uz galda izliktās sēklas pa gaisu un vējā… Tā arī nemanot no hobija sācies darbs pie selekcijas.

“Pēc dālijām un lilijām es iepazinos ar dienziedēm, par kurām gandrīz neko nezināju, tik vien, ka tās ir vienkāršās dzeltenās puķes, kas aug pie vecām mājām vēl kopš baronu laikiem. Manā īpašumā nonāca piecas dienziežu šķirnes un iekšējais velniņš tirdīja – kaut kas jāsakrusto. Viens no ieguvumiem bija gandrīz balts dienziedes zieds. Iegūtais rezultāts lika mēģināt vēl. Iepazinos ar selekcionāru Jāni Vasarieti, un tad šis process ievilka arvien vairāk un vairāk.”

Edgaram šobrīd ir bezgala daudz sējeņu, kuros apslēpts liels nākotnes potenciāls kādam jaunam šedevram. Gaidīšanas, uzplaukšanas un brīnumainā atklājuma momenti vēl tikai priekšā. Līdz šim viņš no dienziedēm atlasījis 13 šķirnes augus, kam devis arī vārdus – ‘Sienāža Vijole’, ‘Sienāža Dziesma’, ‘Kolibri’ un citas. Kāpēc tieši sienāži? “Kad zied zirnekļveida dienziedes, tās ļoti patīk sienāžiem. Tāpēc es padomāju – kāpēc gan neizveidot sienāžu sēriju? Puķei tā vārda došana ir iedvesmas pasākums. Puķu aprindās tic – ja esi iedevis puķei vārdu, tad neviens to nepiesavināsies. Lilijām Latvijā ir speciāls reģistrs, kurā tad var apskatīties – ir tevis izdomātais nosaukums kādam ziedam vai nav. Diemžēl dienziedēm tā nav,” saka Edgars.

Vai ar hobiju un sirdsdarbu izdodas arī nopelnīt? “Regulāri piedalos stādu parādēs Siguldā, Salaspilī, Jelgavā. Piedāvāju ziemcietes, dienziedes un samērā jaunu kultūru – Sibīrijas īrisus visdažādākajos toņos. Pirkt stādus latvietim vienmēr ir paticis. Esmu izveidojis savu mājaslapu www.madaras.lv. Ziema paiet ātri, jo notiek sēklu apmaiņa puķu biedrībās un tas prasa krietnu laiku – visu sagatavot un nosūtīt. Sarakstos ar ārzemju kolēģiem. Tagad man ir arī vairāk nekā 20 bišu stopi, kas atkal prasa savu darbu,” nosaka Edgars.

Jaunākā selekcionāra aizraušanās ir vīna darīšana. “Rudenī ogu daudz, žēl, ka sapūst un aiziet nebūtībā. Arī piedāvājums vīndariem tagad ļoti plašs – dažnedažādi raugi un trauki, atliek vien darboties. Man vienmēr patikusi arī ķīmija, tāpēc sāku ar ērkšķogu vīnu un pamazām esmu izmēģinājis daudz ko, pat ķirbju vīnu. Ar vīniem ir tas pats, kas ar selekciju – liec kopā dažādas garšas un gaidi, kas no tā sanāks. Man pašam tagad ir iepaticies gaiļbiksīšu un vīgriežu vīns. Tiem ir lieliska smarža, krāsa un garša. Tie izsaka Latvijas lauku pļavu burvību vasaras pilnziedā. Man patīk procesu dažādība, tāpēc arī ir tik daudz vaļasprieku.”

Neskatoties uz dažādiem piedāvājumiem strādāt profesijā ārzemēs, Edgars ir Latvijas patriots un palicis šeit: “Te ir īpaša zeme, puķes ir krāšņākas un skaistākas. Aizbraukšana manā gadījumā būtu uzspļaut visam, ko esmu līdz šim darījis.”

Uzziņa

Edgars Bite, 28 gadi, dzīvo Kokneses novada Iršu pagasta “Rūķīšos”.
Beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitāti, diplomēts agronoms.
Nodarbojas ar puķkopību – dienziežu un liliju selekciju. Selekcionējis 13 dienziežu šķirnes – ‘Sienāža Dziesma’, ‘Sienāža Vijole’, ‘Kolibri’, ‘Rudens Elpa’ un citas, kā arī 5 liliju šķirnes – ‘Citrona Smaids’, ‘Ziedu Kupena’, ‘Dzērveņu Vīns’, ‘Elis’ un ‘O’ Lamara’.
Vaļasprieks – biškopība, vīna darīšana no dažādiem ziediem, dabas fotografēšana.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+