Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. februāris, 2014
Drukāt

Ciemos pie pundurcūkas saimnieces, kura sapņo par mini zoodārzu

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Par Katrīnu Gukalovu, meiteni, kura Rīgā strādā bankā, bet vakaros apčubina savu dzīvnieku saimi – trušus, skunksu un ūdeli – un nedēļas nogalēs brauc ciemos uz laukiem pie mīļotā zirga Grota, stāstījām jau pirms pāris gadiem. Pa šo laiku Katrīna, izrādās, aizgājusi no darba bankā, pārcēlusies uz dzīvi Ropažu novada Kākciemā, kur kopj un trenē zirgus un sapņo par minizoodārza atvēršanu.

– Beidzot ik rītu mostos ļoti laimīga, – teic Katrīna.

Nu viņa ik dienu var būt arī kopā ar Grotu – viņš atvests no laukiem, kur mitinājās vairākus gadus, un pievienojies Katrīnas pieskatīto un trenēto zirgu saimei. Dzīvojot ārpus Rīgas – Kākciemā, viņai ir arī daudz vairāk vietas, kur izmitināt dzīvniekus. Pagalmā mūs sagaida vairāki suņi – milzu šnaucers, dobermanis, dalmācietis un Šicū. Vienā voljērā samiegojusies rosās ūdele, otrā – vēl ziemas miegā snauž murkšķi. Vienā istabā krātiņā rosās trīs skunksi, plašs voljērs uzmeistarots degunlācīšiem. Pa istabām apmierināti rukšķēdams pastaigājas Peruāņu šķirnes pundurruksītis Timotijs, īsāk saukts par Timu. Jautru kompāniju viņam bieži vien sastāda Šicū šķirnes suņuks Maksis. Šoreiz gan vairāk stāstīsim par Timu – pēdējo dzīvnieku, kurš pievienojies Katrīnas mīluļu saimei.

Tims šobrīd ir pusgadu vecs. Katrīnas aprūpē viņš nonāca aptuveni pirms mēneša. Agrāk Tims mitinājās citās mājās. Pavisam mazu gluži kā lelli viņu uzdāvināja dzimšanas dienā kādai meitenei, kura ar ģimeni mitinājās pilsētas dzīvoklī. Ruksītis auga arvien lielāks, protams, kakāja un čurāja, radot nepatīkamu smārdu, un tāpēc ģimenei kļuva par apgrūtinājumu. Pēc tam Tims, par laimi, nonāca Katrīnas patvērumā.

Šobrīd sivēns ir apmēram desmit kilogramu smags, bet, visticamāk, augs vēl lielāks. Iegādājoties pundurcūciņu, ir grūti paredzēt, cik liela tā būs – dažas vienmēr paliek mazas, citas izaug līdz pat 60 kilogramiem, stāsta Katrīna. Pagaidām Tims augumā ir mazs un izskatās, ka nesasniegs pārāk lielu svaru. Dzīvojot Kākciemā, Tims var iziet pastaigāties arī pa pagalmu. Kamēr auksts laiks, sivēns ārā dodas tikai uz īsu brīdi, lai nokārtotu dabiskās vajadzības. Ruksītis ir ļoti apķērīgs. Ātri iemācījās, ka tad, kad gribas “uz podiņa”, jāprasās ārā. To viņš dara, skaļi rukšķot un saceļot troksni, ar šņukuru raustot durvis vai sētiņu.

Jautāju, vai suņi sivēnam nedara pāri? Dalmāciešu kucīte raksturā esot diezgan nejauka, dažkārt lienot pie Tima kašķēties, bet ruksis prot par sevi pastāvēt – uzrukšķ un liek lietā savus mazos ilknīšus, tā skaidri norādot – liec mani mierā! Pat mazais Maksis, kad pārāk uzplijies Timam, reiz cietis no viņa kodiena – līdz asinīm. Jāatzīst, Maksis uz Timu ir mazliet greizsirdīgs – līdz sivēna ierašanās brīdim suņuks bija augumā vismazākais un tāpēc visvairāk lutināts. Nu saimnieces uzmanība jādala ar Timu.

Lielākoties Tims ir labā garastāvoklī un pavada laiku, spēlējoties ar rotaļlietām, kuras bieži nočiepj suņiem, un omulīgi runājoties ar saimnieci. Katrīna stāsta – kad pasaucu Timu, lai iedotu viņam kaut ko garšīgu, sivēnpuika no otras istabas skrien, nadziņiem skrapstot un priecīgi rukšķot. Tima īpaši iemīļota vieta ir speciāli viņam no segām un veciem džemperiem izveidota miga. Taču ar to sivēnam ir par maz – viņš uz savu guļamvietu mēdz savilkt arī segas no dīvāna, kas stāv blakus migai. Tad ruksis ierokas mīkstajā segu un apģērba gabalu kaudzē un saldi čuč.

Tima ēdienkartē liela vieta atvēlēta putrām – griķu, rīsu, auzu pārslu, ar rozīnēm un bez. Ļoti viņam garšo banāni, bumbieri un āboli. Dārzeņus, īpaši kabačus un ķirbjus, gan tas ēd nelabprāt. Liels kārums sivēnam ir arī sausā suņu barība un nedaudz to var dot. Pundurrukšu saimniekiem jāpatur prātā – lai gan mīlulis ir gatavs ēst visu dienu un gandrīz visu, to nedrīkst pārbarot. Kad Tims pārcēlās uz dzīvi pie Katrīnas, viņa vēders bija pārāk liels un muguriņa – izliekta. Barojot ruksi piecas līdz septiņas reizes dienā ar mazām porcijām, Katrīna ir panākusi, ka tā svars normalizējas, un viņš pats arī kļuvis vēl jautrāks un šiverīgāks.

Vai Tims mēdz sastrādāt arī kādus nedarbus? Protams, teic Katrīna, kā nu bez tiem! Viendien ruksis pa virtuves grīdu izstumdījis un apgrauzis kartupeļus, kas bija atstāti spainītī. Citudien ticis klāt iepirkumu maisiņu krātuvei un izmētājis tos pa visu istabu. Kad Katrīna paver ledusskapi, sivēns cenšas kaut ko nočiept. No viņa zobiem cietušas arī tapetes. Kad pienāks vasara, ko ļoti gaida Katrīna un viņas mīluļu saime, Tims varēs doties ārā – nogaršot pieneņu lapas un pasildīt sānus saulītē. Tad droši vien prāts uz tādiem nedarbiem vairs nenesīsies.

Peruāņu pundurcūkas: 


svars – no 20 – 60 kg,

mēdz būt vienkrāsainas, svītrainas un plankumainas,

krāsa – melna, balta, pelēka, sudrabaina, brūna, salmu dzeltena,

labprāt ēstu daudz un visu, bet nedrīkst pārbarot,

raksturā – omulīgas, draudzīgas, ziņkārīgas,

dzīvo 12 – 15 gadus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+