Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
17. jūlijs, 2014
Drukāt

Ciemos pie ragainajām sprogainēm
 “Rakšos”

Foto no "Rakšu" arhīvaFoto no "Rakšu" arhīva

"Rakšu" saimniecībā netālu no Cēsīm mīt trīs neparastas aitas – Brī, Drū un Mazulīte Sjū. Pirmās divas melndeguna aitas ir pieaugušas – divus gadus vecas, trešajai ir viens gads. Timura Subhakulova foto

“Rakšu” saimniecībā netālu no Cēsīm līdzās kamieļveidīgajiem pārnadžiem – kamieļiem, lamām, alpakām un gvanako – mīt trīs neparastas aitas – Brī, Drū un Mazulīte Sjū. Pirmās divas melndeguna aitas ir pieaugušas – divus gadus vecas, trešajai ir viens gads.

Viss sākās ar to, ka zoodārza “Rakši” saimnieki, ceļojot pa Vāciju, kādā zoodārzā ieraudzīja šīs savdabīgās prāva auguma aitas ar melniem masīviem purniem un lieliem līkumotiem ragiem. “Rakšu” pārstāvjiem tās ļoti iepatikās, un viņi nolēma ar tām papildināt savu saimniecību. Trīs ragaines no Vāczemes uz Latviju atceļoja pagājušās vasaras beigās – augustā, stāsta zoodārza projektu vadītāja Ieva Ozola. Turklāt abas vecākās aitas – Brī un Drū – tobrīd jau bija grūsnas.

Kad februārī viesojāmies “Rakšos”, dzīvnieku dakteris topošās māmiņas nesen bija apskatījis un apgalvojis – drīz mazuļiem jānāk pasaulē. Un tiesa – drīz e-pastā saņēmu priecīgu ziņu un nupat dzimušas mazas mīļas aitiņas foto. “Rakšu” pārstāve stāsta – aptuveni četrus kilogramus smagā meitenīte, kurai jau dots vārds Čirka, pasaulē ieradās vesela un ņipra, jau pirmajā dzīves stundā cēlās kājās un spēra pirmos nedrošos solīšus. Aitu mamma Brī ir apzinīga – savu meitiņu ļoti pieskata un rūpējas, bet vienlaikus neizrāda agresiju, kad mazo aitiņu vēlas apskatīt “Rakšu” darbinieki. Otra melndeguna aita Drū par māmiņu kļuva Joku dienā – 1. aprīlī. Viņas pēcnācējai deva vārdu Panda, jo tai ap acīm ir skaisti melni aplīši. Saimniecības īpašnieki gan ļoti cerēja, ka viens no jēriņiem būs puika, kurš gādātu par “Rakšu” melndeguna aitu saimes paplašināšanu, bet – cilvēki domā, daba dara. Izskatās, ka šis plāns uz kādu laiku būs jāatliek.

Nupat dzimušiem jēriņiem galvas rota – ragi – ir aizmetņu stadijā. Bet Brī un Drū, kam divi gadi, jau lepojas ar vareniem ragiem, turklāt, kā apgalvo Ieva, ne tikai pašas aitas augumā kļūs lielākas, bet arī to ragi augs vēl krietni garāki un līkumotāki.

Lai gan melndeguna aitas no sala nebaidās, šo ziemu tās pavadīja siltā kūtiņā. Tas tāpēc, lai pasaudzētu abas grūsnās māmiņas un lai mazos jērus nesabradātu citi aploka iemītnieki. Nākamās ziemas aitu pulciņš noteikti pavadīs ārā. Tuvojoties aukstajai sezonai, vilna tām saaug tik bieza, ka sals cauri netiek. Pavasarī aitiņas cērp. Tad blējējas atbrīvojas no blīvā, pa ziemu nedaudz sašmulētā kažoka un kļūst baltas kā sniegs. “Rakšu” pārstāvei vaicāju, ko ieplānots darīt ar vairākiem kilogramiem vilnas. Ieva teic, ka blējējas galvenokārt tur ne jau vilnas, bet sava prieka pēc. Iespējams, ka tāpat kā lamu vilnu nodos iztīrīt, lai pēc tam darinātu siltas zeķes, cimdus un džemperus.

Kā jau visas aitas, arī melndeguna aitas pārtiek no siena un kombinētās barības. Apetīte tām ir laba. Vasaras nogalē, kad ieradās “Rakšos”, sprogaines bija slaidas, bet nu jau krietni apvēlušās un kļuvušas gandrīz divreiz lielākas. Varbūt tās pārāk labi barojam, spriež Ieva.

Tiklīdz uzspīdēja pirmie siltie saules stari, “Rakšu” melndeguna aitu pulciņš devās pastaigās ārā – nogaršoja pirmos zaļos zāles stiebrus un kārtīgi izkustināja kājas. Kopā ar pieaugušajām aitām pirmo pavasari bauda arī astoņi “Rakšu” jēriņi. Seši no tiem piedzimuši Latvijas tumšgalvēm, divi – melndeguna aitām Brī un Drū.

Melndeguna aitas


Cēlušās Valē kantonā Šveicē.

Šī gaļas un vilnas aitu šķirne reģistrēta 1962. gadā.

Pieauguši auni sver no 80 līdz 130 kilogramiem, aitu mātes – no 70 līdz 90 kilogramiem.

Īpašā šķirnes pazīme – gan aitu mātēm, gan auniem ir brangi ragi, arī balts apmatojums ar melni krāsotām ausīm, degunu un kājām.

Grūsnība ilgst piecus sešus mēnešus.

No katras aitas iegūst vidēji četrus kilogramus vilnas, kas ir ļoti piemērota paklāju aušanai.

Ir ļoti pieticīgas un labi pielāgojušās skarbajiem kalnu apstākļiem.

Tāpat kā citām aitām, dzīves ilgums ir aptuveni 12 gadi.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+