Foto no klases arhīva

Ciemos pie Tartu latviešiem
 0

Autors: Andris Ģērmanis, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 11.f klases audzinātājs

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 11.f klases skolēni 9. novembrī kopā ar Latvijas Universitātes profesori Janīnu Kursīti-Pakuli, studentiem un fotovēsturnieku Pēteri Korsaku devās uz Igaunijas pilsētu Tartu, lai Jaunā Jāņa kapsētā sakoptu Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku un bēgļu kapus. Pasākumā piedalījās arī vietējie latvieši – Baltijas Aizsardzības koledžas kareivji un Tartu Latviešu biedrības pārstāvji.

Sestdienas rīts ir pelēks un nomācies. Atceramies rakstnieces Noras Ikstenas vārdus: “Iemīlēt Latviju nozīmē iemīlēt novembri.” Ar grābekļiem rokās un možu noskaņojumu kāpjam autobusā, lai dotos uz talku Tartu. Pēc četru stundu brauciena esam galapunktā. Tautas garamantu pārzinātāja Janīna Kursīte vispirms aicina ko iekost, jo “latvietis jau nevar iet uz kapiem nepaēdis”. Tikmēr kapos jau sākuši rosīties vietējie latvieši. Pēc brīža jau visi grābjam lapas, plēšam sūnas un iededzam sveces.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tagad bieži sakām, ka dzīvojam tīkla sabiedrībā. Varbūt viesošanās pie latviešu diasporas pārstāvjiem Igaunijā arī ir viens no latviešu tīkla krustpunktiem? Tā laipnība, vienotība un prieks, ar kādu kopīgi veicām šo darbu, bija ļoti īpaša.

Tartu kapos piemineklis 1915. – 1918. gada latviešu 200 strēlniekiem un 100 bēgļiem izveidots pagājušā gadsimta trīsdesmitajā gadā. 1988. gada 22. aprīlī tas atjaunots, piedaloties Eiženam Upmalim, Pēterim Korsakam un Andrim Grūtupam. Pēc 25 gadiem šajā vietā esam nonākuši mēs. Iededzam daudzās līdzi atvestās sveces un dziedam valsts himnu.

Man kā audzinātājam milzīgs prieks par savas audzināmās klases skolēniem. Viņi pilnīgi brīvprātīgi sestdienā bija gatavi doties šajā braucienā. Pēc kopīgās talkas vietējie latvieši piedāvāja mums saistošu ekskursiju pa pilsētu un iepazīstināja ar Tartu Latviešu biedrības aktualitātēm.

Patriotismu (tāpat kā mīlestību) iemācīt nav iespējams. Tomēr gan vienā, gan otrā gadījumā lieti noder praktiskās nodarbības. Un mums tādas bija!

Skolēnu viedokļi

Beāte Graube: “Ļoti patika cilvēku laipnība un prieks, kopjot šo piemiņas vietu! Neviens nestāvēja malā! Brīdī, kad dziedājām himnu, sajutu lielu gandarījumu par paveikto. Labprāt brauktu arī nākamgad.”

Katrīna Domiņa: “Kad kopīgi pie pieminekļa dziedājām valsts himnu, tirpiņas skrēja pār ķermeni, apzinājos, ka esmu paveikusi ko patiesi nozīmīgu. Šis bija dvēseli sildošs pasākums.”

Kristiāna Šēfere: “Bijām kopā daudzi jaunieši un studenti – gan Tartu, gan Rīgā dzīvojošie. Piederības sajūtu radīja doma, ka mūs šeit sapulcinājusi cieņa pret Latviju, ka esmu kopā ar cilvēkiem, kuriem rūp, kas notiek ar mūsu tautu. Esot ārpus Latvijas, ļoti spēcīgi izjutu piederību savai zemei.”