Foto – Anda Krauze

Ciemos radošajos kvartālos: Miera iela, VEF, Grīziņkalns 0

”Mājas Viesī” jau esam stāstījuši par radošajiem kvartāliem Andrejsalā un Spīķeros, nu – par Miera ielas, Kalnciema ielas, VEF un Grīziņkalna uzņēmīgo jauniešu izveidotajām darbīgajām salām pilsētvidē. Varbūt kāds nodomās – kas nu tie par projektiem – vien kādas jauniešu grupas, mākslinieku untums… Taču tiem ir būtiska nozīme, lai izglītotu sabiedrību un dažādotu pilsētas kultūras un sporta vidi.


Reklāma
Reklāma

 

Miera ielā – uz urrā!

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi”
Lasīt citas ziņas

Miera ielā posmā no Brīvības ielas līdz Rīgas pilsētas Dzemdību namam rosās ne vien mazie uzņēmēji – kafejnīcas, dažādi veikaliņi –, bet arī radošie jaunieši, kurus atbalsta vietējie iedzīvotāji, jo viņiem ir patīkami dzīvot sakoptā un mākslinieciskā vidē.

Krīzes laikā likvidēto uzņēmumu vietā radušies jauni – mikrouzņēmumi, kuru izveidi iedrošinājušas saprātīgas telpu nomas maksas, distancēšanās no Vecrīgas burzmas un, pats galvenais – sajūta, ka te ir iespēja biznesu attīstīt! Miera ielas sākuma posmā taču iegriežas arī klienti, garāmgājēji no Brīvības ielas. Uzņēmējdarbību veicinājušas labas kaimiņu attiecības un draudzīgums. Durvis vērusi frizētava lasītava ”Melnais knābis”, ziedu veikaliņš ”Ar putniem”, kafejnīca ”Taka”, ”DAD cafe”, interjera lietu veikals ”20. gadsimts”, Martas Ģibietes stikla darbnīca… Strauju uzrāvienu ielas attīstībā ierosināja Laikmetīgās mākslas centra un “Sorosa fonda Latvija” organizētais projekts ”Brigādes” – atbalsts iniciatīvām, kas ar kultūras un mākslas palīdzību spēj uzlabot Rīgas pilsētvidi. Jaunais arhitekts Toms Kokins:

CITI ŠOBRĪD LASA

– Miera iela tikai ārēji izskatās mierīga, bruģis piebremzē satiksmes ātrumu. Arī tramvajs nav nekāds joņotājs, jo pieturas ir tuvu cita citai. Ideālais variants, kad iela ir aktīva, bet pagalmiņi – klusi, koku, košumkrūmu ieskauti. Simpātiski, ka ļoti aktīvi darbojas šīs ielas biedrība ”Miera ielas Republika”. Apbrīnojama pašiniciatīva!

Paredzu, ka ielā iedzīvosies vēl daudzi citi mazie uzņēmumi. Kāda vide te varētu būt nākotnē? Vēl harmoniskāka – labvēlīgāka iedzīvotājiem un saprātīgāka satiksmei. Tādēļ vispirms jāatbalsta biedrības iniciatīva. Tā kā iela savieno centru ar Brasas tiltu, jārada saprātīga satiksmes plūsma, jāierīko velojoslas, autonovietnes. Svarīgi ielu arī apzaļumot, kādreizējās alejas posmā no Brīvības līdz Tallinas ielai saglabājušies vien desmit koki…

Diāna Popova, Miera ielas Vasarsvētku koordinatore:

– Miera ielas radošais kvartāls aug un attīstās – vieni uzņēmējdarbību pārtrauc, citi uzsāk. Biedrību oficiāli reģistrēja 2011. gada augustā, taču darbu sākām jau šā paša gada agrā pavasarī, kad mākslinieku darbnīcas, bodes un kafejnīcas nolēma apvienoties.

Miera ielā 10 atrodas mikrouzņēmums ”Buteljons”, kas darbojas otrreizējās stikla pārstrādes jomā. Kristīne Beņķe, menedžere:

– Šo vietu izraudzījāmies tāpēc, ka bija piemērotas telpas gan darbnīcai, gan veikaliņam.

Apkārtējie ļaudis ir ļoti atsaucīgi, zaļi domājoši – tukšo stikla taru neizmet, bet atdod mums par velti. No tās izgatavojam gan stikla dizaina, gan sadzīvē noderīgus priekšmetus – vīna, sulas vai kokteiļu glāzes, vāzes, svečturus, lampas, trauciņus stādiem, istabas puķēm… Par darba trūkumu nesūdzamies, šogad nosvinējām uzņēmuma divu gadu jubileju.

Divu gadu pastāvēšanu svin arī veikaliņš ”Preces māksliniekiem”. Veikala pārdevēja Agnese Romane:

– Miera iela pēc lielķibeles acīm redzami atkopjas, biežāk ienāk klienti. Mūsu pastāvīgie un uzticamie pircēji ir Rīgas dizaina mākslas skolas, Terēzes Zaķes mākslas studijas un, protams, tehniskās jaunrades nama ”Annas 2” audzēkņi.

Reklāma
Reklāma

Toties tērpu nomas salonā ”Uzvalks un kleita” – 20. gadsimta tērpu bagātība, sākot ar 20. gadu vakarkleitām līdz pat astoņdesmito disko spožumam un padomju ļaužu ikdienas un svētku uzvalkiem. Zelta ādere, kurā rakt pirms tvīda brauciena, ballītes 30. vai 60. gadu stilā un citiem pasākumiem ar atkāpi vēsturē.

Šeit lieliski svin svētkus, ko organizē ”Miera ielas Republika”. Piemēram, nesen pilsētas festivālā “Vasarsvētki Miera ielā” (līdzīgi ielas svētki notiek jau otro gadu) bija ko skatīt, baudīt gan pieaugušajiem, gan bērniem. Pagalmā starp Miera 33. un 39. numuru bija iekārtota skatuve, uz kuras muzicēja dažādu žanru izpildītāji – grupas “Vētras saites”, “Jakob Noiman Festival Band”, “Čipsis un Dullais”, “Baložu pilni pagalmi”, “Inokentijs Mārpls” u. c.

Viesojās arī Latvijas Mākslas akadēmijas studenti glezniecības plenērā. Pasākums noritēja ar Rīgas domes, Valsts kultūrkapitāla fonda un nodibinājuma ”Rīga 2014” atbalstu.

Miera ielā 58 atrodas bijušās Tabakas fabrikas korpusi – padomju laikā te ražoja cigaretes “Elita”, “Kosmoss” u. c. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas līdz 2010. gadam saimniekoja kompānija “British American Tobacco Latvia”.

Lai telpas piemērotu radošajam kultūras kvartālam, fabrikas pārveides ierosinātāji nodibināja biedrību ”Miers”, kurā apvienojās daudzas radošas personības, izstrādāja projektus.

Ja Tabakas fabriku izdotos, kā paredzēts, izveidot par spēles laukumu radošām kultūras un mākslas izpausmēm un zināšanu centru (vienojot akadēmiskās iestādes, industrijas, studentus, māksliniekus, zinātniekus, uzņēmējus un investorus), te taptu radošo industriju pārstāvju darbnīcas, vide radošai uzņēmējdarbībai, radošās izglītības telpa un sabiedrībai atvērts kultūras kvartāls ar kinoteātri, koncertzāli un kafejnīcām. Šurp plānots pārcelt Jauno Rīgas teātri, ēkas pielāgošana teātra vajadzībām varētu izmaksāt nepilnus divus miljonus latu. Tie gan esot vien sākotnējie aprēķini.

Tikmēr teātris lēš, ka pārcelšanās izdevumi būs vēl apmēram 400 tūkstoši latu. Pārbūvi plānots sākt apmēram pēc gada, bet pirms tam par naudas piešķiršanu vēl būs jālemj valdībai.

Taču jau tagad ik pa brīdim Tabakas fabrikā risinās dažādi pasākumi, noticis mūzikas un filmu festivāls ”Skaņu mežs”, teātra festivāli ”Homo novus”, ”Homo alibi”, īstenots laikmetīgās mākslas projekts ”Survival Kit”…

 

Ne spoks, bet – radošais gars


Atrodoties bijušās rūpnīcas VEF korpusu kvartālā, jūties neomulīgi – nomelnējušas, nemīlīgas sienas, izsisti logi … Šķiet, tūlīt sagaidīs kāds baiss spoks… Taču tā nav visur, dažos korpusos mājvietu radušas tirdzniecības firmas, noliktavas un arī radošās darbnīcas.

Rūpnīcas 7. korpusā Ūnijas ielā 8 atrodas mākslas telpa ”Totaldobže”, kas rīko dažādas laikmetīgās mākslas un multimediālās izstādes, kino seansus un citus mākslas pasākumus.

”Totaldobže” mākslas centra vadītājs Kaspars Lielgalvis:

– VEF korpusos mākslinieku aktivitātes sākās jau 2008. gadā. Ar minimāliem līdzekļiem sakopām telpas, cenšoties saglabāt īpašo industriālo noskaņu, vienreizējo auru. Ēkas jumta apgaismojums, balkoni un telpu plānojums ir ideāli piemēroti laikmetīgās, akadēmiskās un džeza mūzikas koncertiem, dejas uzvedumiem, instalācijām, izstādēm un citiem laikmetīgās mākslas pasākumiem. Ēkā atrodas zāle, kuras platība ir 500 m2, griestu augstums – 12 m, nupat tajā notika modes skate.

Šobrīd te darbojas apmēram 15 darbnīcas (arhitekti, fotogrāfi, dizaineri, gleznotāji). Visaktīvākie ir mākslinieki Laura Prikule, Eva Vēvere, Anda Lāce un citi. Iekārtotas arī darbnīcas ”Luste”, ”Blank Blank” – viesi var paši savām rokām apdrukāt krekliņus sietspiedes tehnikā. Vienkārši, bet interesanti – pats radi mākslu un to lieto. Taču ar mākslu vien neizdzīvosi, tāpēc vairāki mākslinieki, kad ziemā atslēdza elektrību, bija spiesti aiziet…

Visvairāk apmeklētāju piesaistot dzejas slami – neierasts dzejas pasniegšanas veids – nevis vienkārši dzejas lasījumi, bet konkurss, kurā katru debitantu vērtē profesionāļi un viens vakara uzvarētājs saņem balvu.

– Te darbs nav ienesīgs, toties gandarījuma vērts. Diemžēl nezinām, cik ilgi mums ļaus te darboties, jo esam atkarīgi no projektu finansējumiem. Arī turpmāk ceram uz Kultūrkapitāla fonda labvēlību.

 

Grīziņkalnā sporta prieks par velti

Grīziņkalnā nav mazo veikaliņu, tirgus, izstāžu zāļu, toties virmo sportiskās kaislības – turklāt par baltu velti! Ikviens interesents var spēlēt futbolu, basketbolu, volejbolu, florbolu u. c. Šogad sākts projekts ”Esmu Grīziņkalna patriots”, kura mērķis – veicināt Grīziņkalna kvartāla izaugsmi: veidot sakoptu, sportisku, pozitīvu un aktīvu vidi, lai vietējos iedzīvotājos nostiprinātu lepnumu par savu dzīvesvietu.

Lai gan tuvu ir ”Daugavas” stadions, jauniešu piesaistes magnēts ir 2003. gadā izveidotais skeitparks, kas tapis ar uzņēmēja Viestura Koziola un organizācijas ”Avantis” atbalstu. Tagad tajā saimnieko un jauniešus sportam iedvesmo ”Ghetto Family” dibinātājs Raimonds Elbakjans:

– Grīziņkalnā valda jaunība, mūsu sporta arēna ir skeitparks, kurā lielākoties ieguldīti privātie līdzekļi, esam saņēmuši arī dažu uzņēmēju atbalstu. Pie skeitparka atrodas jauniešu ielu kultūras un sporta kustības ”Ghetto Games” centrs, darbojamies visā Latvijā – vairāk nekā piecpadsmit pilsētās. Biedrībā – trīsdesmit cilvēki, aktīvi ir Kristaps Pipars, Sandra Brūna, Gunta Liepiņa un daudzi citi. Nupat maijā Grīziņkalna skeitparkā atklājām piekto sezonu.

Esam rīkojuši talkas, plānojam ielas svētkus, kuros varētu iesaistīties vietējā invalīdu biedrība ”Aspazija”, Rīgas Centrālās bibliotēkas Grīziņkalna filiālbibliotēka, kura allaž iesaistās sabiedriskajos pasākumos.

Rūpējoties par veselīgu dzīvesveidu, gribam no ielas posma, kas atrodas iepretī skeitparkam, izskaust alkohola tirdzniecību. Īstenojot projektu ”Esmu Grīziņkalna patriots”, uzrunāsim arī vietējos uzņēmējus – būvniecības namu ”ABC”, uzņēmumus ”Sporta punkts” un ”Gross auto”. Iesaistot jauniešus pasākumos, attālinām viņus no nedarbiem. Ceru, ka esam paspēruši solīti pretī sakoptākai videi, mazinājuši noziedzību. Ļoti svarīga ir iedzīvotāju iniciatīva. Ar labām idejām, piesaistot pašvaldības atbalstu, var veikt lielus darbus.

Šogad jauniešu ielu kultūras un sporta kustība ”Ghetto Family” ir aizsākusi programmu ”Ghetto Cares”. Šovasar Grīziņkalnā plānots jauniešiem rīkot bezmaksas treniņus ielu basketbolā, dejošanā un ielu vingrošanā. Darbu sācis sporta preču apmaiņas punkts “Ghetto SWEP” – tajā aktīvā dzīvesveida piekritēji var nodot sporta tērpus un apavus, kas, iespējams, kļuvuši par mazu. Savukārt sporta ekipējumu bez maksas var saņemt tie, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav iespēju iegādāties to pašiem.

 

Uz plaukstoša zara


Skatos – Kalnciema kvartālā nupat nomainīts bruģis. Tas vien liecina, ka tur jauniešu iniciatīva, viņu radošums ir tik vērtīgs, ka ar to var pelnīt.

– Par apmeklētāju trūkumu nesūdzamies. Mums jau ir pastāvīgie klienti, kuri pieraduši, ka te būs labs koncerts vai filma, tirdziņā varēs iegādāties ekoloģiski vērtīgus produktus. Rīkojam arī izstādes, izglītojošus seminārus, preses konferences, teātra nodarbības, publiskas akcijas (par drošu braukšanu ar velosipēdu, pret dabas piesārņojumu, biznesa izaugsmei u. c.) un korporatīvos pasākumus. Pelnām, gatavojot projektus, iznomājot telpas, izgatavojot un ieklājot koka grīdas, tirgojot vīnu… Finansiāli palīdz arī pašvaldība, Kultūrkapitāla fonds, – stāsta Kalnciema kvartāla kultūras programmas vadītāja Una Meiberga.

Kalnciema kvartāla aktivitātes saistās ar 2000. gadu, kad brāļi Dambergi iesāka koka ēku renovāciju, restaurāciju. 2009. gadā atklāja tirdziņu, kur pulcināt Latvijas ražotājus un lauksaimniekus. Dižķibelē cieta daudzi, un bija jāsaņemas kaut ko sākt darīt, lai nopelnītu iztikai. Tagad katru sestdienu notiek tirdziņš, kurā iespējams iegādāties zemnieku un amatnieku izstrādājumus un pārtikas produktus.

Kvartāls kļuvis par mājvietu visdažādākajiem kultūras pasākumiem, izstāžu zālē var iegādāties kādu gleznu, grafiku… Kamēr vecāki iepērkas, bērni rosās tematiskajās darbnīcās, kurās viņi var zīmēt, līmēt, veidot u. tml. Nupat kvartālā notika Bērnu svētki par godu Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai. Brīvdabas koncertā uzstājās Latvijas Nacionālā teātra aktieri ar koncertu no izrādes ”Īstā bērnība”, kas tapusi sadarbībā ar mūziķi Kārli Kazāku un Latvijas Nacionālā teātra aktieriem.

 

Jaunu vaibstu Miera ielas kvartālā radīs fabrikas ”Laima” (Miera ielā 22) Šokolādes muzejs, ko plānots atklāt šā gada rudenī. Arī pats ”Laimas” nams ir unikāls, to 1939. gadā projektēja arhitekts Staņislavs Aloizs Borbals, un tas iekļauts Latvijas industriālā mantojuma sarakstā. Vasarā restaurēs šā nama fasādi. Plānots, ka Šokolādes muzejs ”Laima” būs lielākais Baltijā un ar savu oriģinālo ekspozīciju popularizēs Latvijas vārdu pasaulē. Ikviens aicināts veidot muzeja dzīvo stāstu krājumu – kā ”Laimas” saldumi ietekmējuši dzīvi, kāds emocionāls brīdis saistīts ar ”Laimas” gardumu. Stāsts jāiesūta elektroniski – [email protected] vai pa pastu ”Šokolādes muzejam “Laima””, Miera 22, Rīga, LV-1001. Stāstus apkopos un nofilmēs, tādējādi veidojot muzeja interaktīvās daļas ekspozīciju.

{gallery id=”1811″}

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.