2005. gada vasarā Slutišķos filmētas seriāla “Likteņa līdumnieki” III daļas “Nārbuļu dēli” Sibīrijas ainas.
2005. gada vasarā Slutišķos filmētas seriāla “Likteņa līdumnieki” III daļas “Nārbuļu dēli” Sibīrijas ainas.
2005. gada vasarā Slutišķos filmētas seriāla “Likteņa līdumnieki” III daļas “Nārbuļu dēli” Sibīrijas ainas.

Ciemos Slutišķu etnogrāfiskajā vecticībnieku sādžā 1

Slutišķu sādža, kur jau vairākus gadu simtus mituši un vēl arvien dzīvo vecticībnieki, ieritinājusies pašā Daugavas malā upes labā krasta terasē dabas parka “Daugavas loki” aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”.

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 107
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Lasīt citas ziņas

Slutišķu etnogrāfiskā vecticībnieku sādža kopā ar šo apvidu ir iekļauta UNESCO Latvijas sarakstā. 1985. g. Slutišķos veiktajos arheoloģiskajos izrakumos tika iegūtas liecības, ka nieka 200 m attālumā no Daugavas krasta atradusies 300–400 m gara un līdz 22 m plata seno latgaļu apmetne. Vietā, kur tagad Slutišķu sādžu šķērso ceļš, 15.–17. gs. bijusi kapsēta. Arheologi šajā ar piemiņas akmeni simboliski iezīmētajā vietā atraduši vairākas lietuviešiem raksturīgas senlietas. Arī pats vietvārds Slutišķi, kas vēstures avotos pirmoreiz minēts 1765. g., liecina par tā lietuvisko cilmi.

17. gs. beigās Krievijā sākās vecticībnieku vajāšana, un, glābjot savu dzīvību un sargājot senču ticību, tagadējā Latgales teritorijā sāka parādīties pirmie bēgļi. Ienākot Ziemeļu kara laikā izpostītos un pamestos ciemos, vecticībnieki sāka atjaunot sagrautās saimniecības un jau 18. gs. samērā blīvi apdzīvoja tagadējo Naujenes pagasta teritoriju. 19. gs. beigās tajā dzīvoja 1096 vecticībnieku ģimenes, turklāt 45 no 125 Dinaburgas stārastijas sādžām bija tipiskas vecticībnieku apmetnes, tostarp arī Slutišķi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Slutišķu sādžas novietojums – no vienas puses Daugavas terase, no otras – Markovas pilskalns – un savdabīgais reljefs atbilda vecticībnieku centieniem pašizolēties no ārējās pasaules. Iespējams, pateicoties tieši šai savrupībai, tika saglabātas vecticībnieku materiālās un nemateriālās kultūras vērtības.

Slutišķu sādžai raksturīga ielas tipa apbūve ar vienu galveno ceļu un vienu visiem kopīgu aku. Guļbūves ēkām bija augsti sliekšņi un zemas durvis, un vēl tagad simtgadīgās koka ēkas rotā slāviem raksturīgā dekoratīvā apdare – ažūri veidoti kokgriezumi logu slēģos, durvīs un zelmiņos. Durvis, logi ar slēģiem, kā arī jumtu un sienu savienojošā paspārne sargāja mājas iemītniekus no redzamiem un neredzamiem ļaunajiem spēkiem – velniem (бесы). Līdz mūsdienām saglabājušās ēkas liecina, ka vislielākā uzmanību tika pievērsta māju logiem, kurus bagātīgi rotāja ar koka dekoriem.

Slutišķu vecticībnieku mājā redzams dzīvojamās ēkas funkcionālais dalījums – priekšnams, “aukstā” istaba, sarkanais un melnais stūris un, protams, krievu krāsns.

“Latgales sētā” katru gadu notiek starptautiskais tautas mākslas festivāls “Augšdaugava”.

Atrodas ~247 km no Rīgas, ~27 km no Daugavpils, ~20 km no Krāslavas.

Uzziņām
Tālr. ekskursiju pieteikšanai pa Slutišķu sādžu: 65471321, 26532508 vai 29468988.
www.naujene.lv

Ko vēl apskatīt tuvumā
• Markovas pilskalnu (viens no mazākajiem latgaļu pilskalniem).
• 2 km garo Markovas izziņas taku, kas ved pa 42 m augsto Slutišķu krauju.
• 1933.–1938. g. būvēto Spruktu Romas katoļu baznīcu.

2005. gada vasarā Slutišķos filmētas seriāla “Likteņa līdumnieki” III daļas “Nārbuļu dēli” Sibīrijas ainas.

Sagatavots pēc izdevuma “45 tūrisma pērles Latvijā”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.