Foto – Timurs Subhankulovs

Ciemos zem jostas vietas. Egila Līcīša reportāža no “Eiropraida 2015” 22

Sestdiena. Foršs pusdienas laiciņš. Ļaužu ka biezs. Tūliņ piectūkstoš geju, lesbiešu, transpersonu un viņu atbalstītāju “Zilā karbunkuļa” maršā izsoļos no Vērmanes dārza noslēgtības parādīt sevi kā laikmetīgās kultūras avangardu sirmajai Rīgai, nesot tik lielu varavīksnes karogu, ka tajā varētu ietīt beigtu kašalotu.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

Otrpus “Eiropraida 2015” teritorijai cilvēki, kas ir pretējās domās par kājstarpes izmantošanu dzimumsakarā un tāpēc konfliktā ar seksuālajām minoritātēm, nav pulcējušies tādā skaitā kā agrāk. Aiz žoga pūlītis onkuļu sauc fui, tante noņurd par ievazātu lipīgu slimību, bet kontrkultūras pārstāvji ar neizsmeļamiem rupjas leksikas paraugdemonstrējumiem, kuri spārdīdamies dzīrās ar dūrēm apstrādāt pediņus, – pačibējuši. Varbūt biologi atklājuši, ka homoseksualitāte uz apkārtējiem tomēr nav tik iedarbīga un kaitīga kā radiācija. Vai veicināta izpratne un iecietība, ka džeka sekss ar džeku nav pavisam nenormālība? Nav izslēgts, ka praida pretinieki klausījuši mācītājiem sagaidīt viesus no grēku pilsētas uzgrieztām mugurām un lūgties, lai Rīgu nepārvērš par Sodomu un Gomoru.

[wrapintext][/wrapintext]

Zilā saskaņā

CITI ŠOBRĪD LASA

Autoram, nelokāmi heteroseksuālam, kam pie sieviešu miesas nav noslēpumu, jāpilda redakcijas pavēle izgatavot materiālu par geju parādi, un viņš dodas zilajā nezināmajā bezbailīgi kā karsto punktu reportieris Sandijs Semjonovs uz karadarbības zonu. Bet citādi orientēto vāles guļ noliktas mierā, stroķi nav uzlādēti ugunsbīstami. Valda “piknika parka” relaksētība. Eiropas zilo internacionāle kārtojas gājienam pa Ušakova valstību, un mērs raibo jūkli droši vien vēro no jāteniskās pozas, uzkāpis Pētergailī. Ar “juhū” košais defilē dodas starot Rīgu. Jauniņas, mazdrusku pīrsingiem rotātas skūtgalves un meitenīgi puisieši dīžājas nemierīgi kā haskiji pirms kamanu vilkšanas. Palēkdamies kā jaunībsdienās aizbizo sirmgalvji, kuru šļauciņas vairs nevarētu būt nekādas šļūtenes un kuri par taisnajām tiesībām cīnījušies jau uz Noasa šķirsta. Eiropraida priekšgalu vada transvestīts no Ņujorkas Piparmētra. Dakteri ir labi pavadījuši laiku, pārtaisot ķermeni, bet transformētā Mētriņa apspīlēta atlasa korpusā diezi vai ož pēc mentola – izskatās gan aromātiskāka par āzi. Pirmajās līnijās uzvalkbikšainie diplomāti no vēstniecībām (ģenerālsponsors ASV vēstniecība), Eiropas liberāldemokrāti, Briseles parlamentāri. Nāk rokās saķēdējušies Lietuvas sociāldemokrātu partijas biedri (kur “Saskaņa”?), Zviedrijas policisti formas kreklos un cepurēs, un, kad aiznes Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vapeni, gaidu vēl nopietnākas organizācijas. Kas zina – atlidojuši “Ārsti bez robežām” vai delegāti no UEFA? Nē, tie socializējas citur. Viesojas kultūras un politiskie darbinieki – Veiko Spolītis, Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Juris Pūce, Uģis Rotbergs, Andra Neiburga, Pauls Bankovskis, Miroslavs Kodis, Iveta Kažoka, un pāri pland plakāti “Esmu ģimenes varavīksnes avs”, “Nebaidies parādīt savas īstās krāsas”, “Mans pasaku princis ir princese”. Straume nes apskāvušās pieredzējušās lesbietes. Garām aizšalc praida gājēju zviedru, poļu, flāmu, norvēģu, spāņu, vācu, karstasinīgo mīlētāju igauņu valodas, baloni un flagas. Arī apspiestās nācijas krievus un ukraiņus mīlestība tuvina. Tie iet līdzās, mājot – jā geju, nevis militārām parādēm!

Šņācēji par perversijām lai zina, ka vasaras raibumā divu vīriešu attiecības kā dabiskākās no dabiskajām slavinošas kolonnas iziet caur simtiem Eiropas pilsētu. Šveices homoseksa darbinieki šuvuši pat formastērpus, tiem būt par geju ir arods braukt un klaiņāt pa pasaulē notiekošiem praidiem.

Zinātniskā skatījumā

Uzskatu mijiedarbībā svaru kausos saglabājas konfrontācija – kā kļūst par zilo? Angļu zinātnieki un slimo kopējas turas pie teorijas par seksuālas dabas traucējumiem. Ka tā būtu izlaidības vai novirzes ceļā iegūta vaina. Varbūt Amors bijis švunkā. Varbūt homītim bērnībā gadījies izkrist no šūpolēm. Domā, ka viņš samaitāts un totāli nojūdzies no uzbudinošām vielām vai uz nešķīstībām naudas iekārdināts.

Turpretī amīšu ārsti esot pierādījuši iedzimtības faktoru un ka mīla nezina dzimumu. Tā ne reizi vien dzirdēsim vienu profesoru pierādām, ka otrs teicis absolūtās muļķības, un, kad nelīdzēs argumentu spēks, ķers otram šekumā, draudot iegūt žākļstājā. Lūk, praids ir pret diskusijas dezorganizēšanu. Programmā ir ne tikai iznākšana no skapja, lepnuma gājiens ielās. Ir lektoriji, cik bīstams ir nedabūjis vīrišķis, semināri, ka ķirzaciņa un tauriņš ir bikini zonas modīgākais noformējums, kinofilmas +18 “Vecā fetišista čikibriki stāsti” un cietpauraino homofobu aģitācija, ka laulības dzīves piederumi lejasgalā var būt vienādi kā divas ūdens lāses.

Reklāma
Reklāma

Nav Kalifornijas līmenis

Ir aizraujoši. Cienīgtēvi Cālītis un Sants iesiluši Vērmaņdārzā paceļ putojošā kausu – priecīgu praidu! Gavilējošais konferansjē Streips ir aizgrābts – nav vārdos izsakāms, cik lepns par to, kas šodien noticis! Pieci tūkstoši piedalījušies vēstures veidošanā! Par to jādod Ministru kabineta balva, diemžēl Laimdota netipina pāri Tērbatas ielai, nedala prīzes.

Estētiskā audzināšanā skats aizķeras, ka praidos “traki kreizī ģērbjas”. Tāpat kā ģeologam ir dreskods vilnas džemperis un šņorzābaki, vatņikam treniņbikses, gejam tautastērps ir lateksa kostīms. Varavīkšņaina apģērba ansambli papildina ar pāva spalvām, ziedu vītnēm, matos iepin rozītes, auj platformenes. Tomēr Rīgā tādus daudz nemana, un klātesošo heteroseksuālo bikšupriekšu kaut kā neuzrunā ne daži vīrieši ar bizēm, ne pārītis tērpušies balerīnu pačkās. Pat soms ar lāčausīm īsti ne. Iespējams, viņš pasvītro, ka seksā rūc kā lācis vai kopojas ar lāceni. Īstie skaistuļi lateksa kingi sastopami Malibu bulvārī, ne provinces parkā.

Erekcijas vērtas šķiet biseksuālas lietuvietes. Tātad saietas ar abu dzimumu partneriem. Tātad kaislīgas. Varbūt beibi pametis mīļotais puisis ar trenētu basketbolista ķermeni un tik garu bībi kā elektrības stabs? Viņas nav slīkušas asarās, nopūtušas sveces un gaudojušas draudzenēm pa telefonu aū–aū augstfrekvences skaņas, kā darītu raudulīgās latvietes, bet atradušas mierinātājas, lai gulta nepaliek auksta un tukša.

Bet kā minoritāte tādā dārza ballītē nokļūst pālī? Biju iztēlojies – kā apreibinošus līdzekļus lietos bakardi un kolas kokteilīti vai malkos ledaini aukstu šardonē, “pa smalko” piekožot mocarellas salātus ar tomātiem. Iedomājieties – nē! Viņi sūc aliņu kā proletārieši, smirdina Vērmanes parku līdz koku galotnēm ar pārogļota šašlika dūmiem un izvalstās zālītē, aiz sevis atstājot nevis kā Kalifornijā tukšas baltvīna, vismaz bumbieru limonādes pudeles, bet izpļumpētu alus glāžu bateriju. Pē, nav stilīgi! Kad lesbiskās mīlas mākslas piekritējas ļāva vaļu glāstiem, kad geji sāka atkailināties līdz jostasvietai, autors jutās ciemos redzējis diezgan. Bet es piekrītu – nevienu nevajag kā buldogam heitot*.

*to hate (angl. – nīst)