Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. aprīlis, 2016
Drukāt

Ģimenes kapavietas nereti ir pēdējais, kas satur kopā pasaulē izklīdušo dzimtu

Foto - Andris OzoliņšFoto - Andris Ozoliņš

Varakļānos ir ļoti senatnīgi kapi ar interesantu vēsturi, kuros dus daudzu ļoti slavenu latviešu dzimtu piederīgie, zina stāstīt kapu pārzinis Mārtiņš Zieds.

Cilvēka aizvadīšana no šīs saules sākas ar vairāku birokrātisku procedūru nokārtošanu un izziņu saņemšanu. Obligāti kārtojamo dokumentu klāstā ietilpst medicīnas izziņa, miršanas apliecības noformēšana, dokumentu noformēšana Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā un apbedīšanas pabalsta saņemšana. Tāpat dokumentācijas noformēšana kapa rakšanai, kapa uzturēšanas nodevai, kā arī nodevas nomaksa kapu pārvaldē. Katrā pašvaldībā apbērēšanas noteikumi var atšķirties, tāpat arī pabalsta sistēmas, piemēram, tā sauktā zārka nauda Madonā ir 400 eiro, bet Varakļānos tikai 160 eiro. Ja ar dokumentu kārtošanu negrib nodarboties tuvākie radinieki, to var uzticēt apbedīšanas birojam.

 

Izvadīšanas izdevumi

Mazpilsētu un lauku kapsētā vietu nereti var dabūt par velti, tad vienkārša izvadīšana izmaksās tikai ap 120 eiro. Tajā ietilps aizgājēja paņemšana no morga, aizvešana uz baznīcu un kapiem, bedres izrakšana, tās nostiprināšana un aizbēršana. Vienkāršs priedes koka zārks, apšūts ar audumu, maksā 60 – 80 eiro, labāk dekorēts zārks būs dārgāks, bet pavisam smalkam zārkam cena var būt vairāki tūkstoši (ekstru skaitā ir dārgs koks, kokgriezumi, zeltīti bronzas rokturi, koka skaidām pildīts spilventiņš utt.). Zārku parasti cenšas iztapsēt aizgājēja mīļākajos toņos.

Apbedīšanas rituālam piederas arī koka krusts (maksā 20 – 80 eiro), kura krāsu un apdari saskaņo ar zārku. Krustu uzliek pie kapu kopiņas līdz tam brīdim, kamēr izveido pieminekli. Parasti koka krusts bez jumtiņa iztur piecus gadus.

Parastu zārku nes četri vīri, ja tas ir pamatīgāks – seši. Zārku kapā laiž ar laižamajiem dvieļiem. Speciālisti iesaka – labāk zārku vispirms nolikt uz diviem krāģīšiem blakus kapa bedrei – tad no aizgājēja būs vieglāk atvadīties. Tā kā bieži bēru mielastā piedalās tikai maza daļa no bēriniekiem, mazu aizgājēja pieminēšanas rituālu var paveikt turpat uz vietas un pacienāt bēriniekus ar vīnu (brendiju) un mazu uzkodu. Glāzīti tukšojot, pāris piles var veltīt kapsētas zemei.

Lielākās pilsētās apbedīšanas pakalpojumi būs dārgāki un izsmalcinātāki. Toties mazākajās pilsētiņās bērēšana būs sirsnīgāka, jo tur cilvēki viens otru bieži vien pazīst personīgi. Ja mirušais bija ticīgs, pieņemts aicināt mācītāju.

Laba apbedīšanas firma būs redzama pēc tās darbiniekiem. Tie būs iejūtīgi, stalti vīri, pieklājīgi, atbilstoši gadalaikam ģērbti un baltos cimdos. Pieredzējusi apbedīšanas firma tāpat nokārtos visu – izvadītāju, piemērotu mūziku, vietu bēru mielastam. Piemēram, Varakļānos ir ļoti senatnīgi kapi ar interesantu vēsturi, kuros dus daudzu ļoti slavenu latviešu dzimtu piederīgie. “Nesen nācās apbērēt populārā Krievijas šovmeņa Valda Pelša tēvu, vietējo varakļānieti. Šovmenis bija ieradies ar visu savu producentu grupu. Pēc bērēm viņš atzīmēja, ka Maskavā tik labu apbedīšanas pakalpojumu neesot. Turklāt kapu uzturēšanas takse mūsu kapos ir mērena un neatkarīga no mantas stāvokļa,” stāsta Mārtiņš Zieds, Varakļānu pilsētas kapu pārzinis.

 

Kapu plāksnes un pieminekļi

Kad nogaidītas četrdesmit dienas (sena tradīcija nosaka, ka aizgājēju šajā laikā nevajadzētu traucēt), var ķerties pie kapu labiekārtošanas, pieminekļa un apmaļu veidošanas. Kapakmeņiem Latvijas klimatiskajos apstākļos piemērotākais materiāls ir Zviedrijas vai Somijas granīts, kas var būt piecās krāsās. Populārākais ir pulēts melnais granīts, brūnais “Auroras” markas granīts atgādina pulētu Latvijas laukakmeni, bet “Vangai” ir izteikti sarkana krāsa. Kapa plāksnēm var iegādāties granīta sagataves, sākot no 3 cm biezuma. Pieminekļa plāksnes biezumam jābūt vismaz 7 – 10 cm. Jo biezāka plāksne, jo tā ir izskatīgāka un arī dārgāka. Jāpabrīdina, ka pēdējā laikā tirgū parādījies melns ķīniešu kapakmens, kuru var pazīt pēc spīdīguma un tā, ka akmens pulēts no visām pusēm. Šis ķīniešu materiāls Latvijas apstākļiem ir apšaubāms.

Elegants kapu piemineklis vai plāksne būs arī no vietējiem laukakmeņiem, kas, ja var ticēt zinātniekiem, tepat vien no Zviedrijas klintīm esot atpeldējuši. Tomēr katrs lauk­akmens, daudzus gadu tūkstošus viļņu slīpēts, ieguvis individuālu formu. Tāpēc to izmanto vai nu vienam kapam, vai, veidojot ģimenes kapu, liek vienu lielu, skaistu akmeni, uz kura izkaļ visu ģimenes locekļu vārdus.

Vienkāršāku kapu kopiņas apmali atlej no betona (maksā ap 35 eiro), sarežģītāku veido no granīta (ap 100 eiro). Ja nav laika bieži kopt kapus, praktiska ir kapu pārseguma plāksne (ap 300 eiro), kas nosedz visu kapu un neļauj kapam apaugt, tajā var iegravēt vārdus un gada skaitļus. Daudzi uzrakstus veido ar smilšu strūklu, bet populāros melnbaltos portretus sagatavo ar speciālām adatām. Tomēr kapakmens uzrakstam īsto šiku piešķir tieši kārtīga akmeņkaļa roku darbs – dziļi (5 mm) iegremdēti burti ar slīpu malu, dekoratīvi elementi – rozītes, ozollapas. 30×40 cm liela granīta kapu plāksne ar rokām kaltiem uzrakstiem maksās (kopā ar akmens pamatu) ap 100 eiro. Piemineklis (40×45 cm), kur izmantots roku darbs, maksās 180 eiro, bet lielāks (95 x 65 cm) ar ovālu augšu un četrām slīpētām malām izmaksās vēl dārgāk.

“Katrreiz pieminekļa izmaksas veidos materiāla patēriņš, burtu reljefs, sarežģītība un ornamentu bagātība,” stāsta diplomēts akmeņkalis Vitālijs Vilcāns no Līvāniem.

“Pie akmeņkaļa var iegādāties arī piemineklim pieskaņotas granīta vāzes, žogu un granīta soliņus. Jāatceras, ka piemineklis ir arī jākopj. Kad kapu plāksne ir uzlikta, to reizi gadā mazgā ar “Kastani” (bez balinātāja) un sodu. Akmens kalumus var tīrīt ar līdzekli “Sūnām stop”, kas apturēs sūnu veidošanos.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+