Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
30. aprīlis, 2014
Drukāt

Cienot valsti, svarīga arī politika. Saruna ar 4. Jauniešu saeimas pārstāvjiem

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

4. Jauniešu saeimas dalībnieki Taīsija Novikova (no kreisās), Artūrs Kurbatovs, Elīna Freimane un Kristaps Dinka gatavi debatēt par valstij un jauniešiem aktuāliem jautājumiem.

Pagājušās nedēļas nogalē Saeimas namā jau ceturto reizi sapulcējās Jauniešu saeima (JS): tie ir politiski aktīvi jaunieši no 15 līdz 20 gadiem, kuri apspriež jaunatnei aktuālus jautājumus. Lai nokļūtu JS, viņi iesniedza idejas, ko vēlētos īstenot izglītības vai citu jomu uzlabošanai. Par šīm idejām balsoja interneta lietotāji. Kuru idejas visvairāk tika atbalstītas, tie iekļuva JS. Turklāt visvairāk atbal­stītie uzreiz nokļuva arī JS prezidijā, komisiju vadībā un balsu skaitītāju godā.

Sarunājos ar četriem JS dalībniekiem, kuru paustās idejas bija guvušas plašu atbalstu: JS priekšsēdētāja biedru, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolēnu Artūru Kurbatovu (17 gadi, JS 3. reizi), JS sekretāri, Daugavpils Universitātes studenti Taīsiju Novikovu (20 gadi, JS 2. reizi), JS Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas līdzpriekšsēdētāju, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolnieci Elīnu Freimani (16 gadi, JS 2. reizi), JS Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas līdzpriekšsēdētāju, Mālpils novada vidusskolas skolēnu Kristapu Dinku (18 gadi, JS pirmo reizi).

‒ Kāpēc vēlējāties piedalīties Jauniešu saeimas darbā?


Artūrs Kurbatovs: ‒ Es vēlos paplašināt tās darbību – lai mēs nesanāktu tikai reizi gadā, bet tiktos biežāk un tā būtu pastāvīga platforma jauniešu sadarbībai ar valsti.

Elīna Freimane: ‒ Pagājušajā Jauniešu saeimā guvu ļoti labu pieredzi, vēlējos šogad atkal būt te. Vēlos nākotnē būt politiķe. Uz šo Jauniešu saeimu startēju ar ideju par to, ka mācībām skolās jākļūst praktiskākām.

Kristaps Dinka: – Jau no pērnā gada vēlējos pieteikties dalībai Saeimā. Viena no jomām, ko varētu studēt, ir politikas zinātne. Te ceru saprast, vai politika mani tiešām interesē. Izvirzīju aktuālu ideju par to, kā atturēt jauniešus no nelegālu vielu lietošanas. Proti, nepieciešama plašāka informācija par šo vielu kaitīgumu, jāorganizē jauniešu tikšanās ar cilvēkiem, kuri paši bijuši no šīm vielām atkarīgi.

Taīsija Novikova: 
‒ Jauniešu saeimu jau uzskatu par savu hobiju. Te ir ļoti interesanti. Studēju ekonomiku, tāpēc mana ideja saistās arī ar šo tēmu. Uzņēmējdarbība nepietiekami attīstās tāpēc, ka jauniešiem nav zināšanu par šo jomu. Tāpēc skolās būtu vairāk jāmāca ekonomikas un uzņēmējdarbības pamati.

‒ Jaunieši kopumā tomēr politiski ir diezgan neaktīvi. Kāpēc tā?


A. Kurbatovs: ‒ Nav jau nemaz tik neaktīvi. Kritizēt gan patīk, bet tad es parasti jautāju: ko pats esi darījis un piedāvājis.

K. Dinka: ‒ Esmu novērojis, ka jaunieši labprātāk sēž un klusē, nevis paši kaut ko dara. Viņi neuzskata, ka spēj iesaistīties politikā un kaut ko mainīt. Bet tādi nav visi jaunieši. Domāju, ka mums – JS dalībniekiem ‒ jāspēj politiski aktivizēt citus.

‒ Kāpēc cilvēkam jābūt politiskam aktīvam? Bieži taču dzirdēts: kāda jēga balsot, nekas nemainīsies?


‒ Bet tad jau var iet arī tālāk un vaicāt: kāda jēga no neatkarīgas valsts. Ja paši nedomāsim par to, kā valsti attīstīt, tad jēga tiešām maza.

Jauniešiem būtu jāapzinās: pasivitāti var izmantot valstij nedraudzīgi spēki. Uz ko cerēja tie, kuri rīkoja referendumu par krievu valodu kā valsts valodu? Droši vien gaidīja, ka latvieši arī šoreiz būs neaktīvi un nelatviešu balsis būs pārsvarā.

A. Kurbatovs: ‒ Domāju, ka cilvēkiem tomēr vajadzētu arī stingrāk izvērtēt, par ko balsot. Vismaz izlasīt partiju priekšvēlēšanu programmas.

E. Freimane: ‒ Uzskatu, ka viss sākas ģimenē: ja vecāki ir politiski neaktīvi, tādi būs arī bērni.

A. Kurbatovs: ‒ Daudz kas atkarīgs no skolotāja. Spīdolas ģimnāzijā zinu kādu ļoti politiski aktīvu skolotāju, kura pati lasa partiju programmas un aicina to darīt arī skolēnus. Viņa aicina balsot atbildīgi nevis par to, kam smukāka frizūra, vai par to, kurš kādam pazīstamam rads vai draugs.

T. Novikova: ‒ Uzskatu, ka tie jaunieši, kuri neinteresējas par politiku, iedomājas sevi esam pārāk gudrus. Kad pirmo gadu piedalījos Jauniešu saeimā un pirms tam sociālajos tīklos uzrunāju potenciālos balsotājus, saņēmu dusmīgas vēstules, ka mūs tas neinteresē, jo esam pārāk gudri un aizņemti. Domāju, ka pie visa vainīga audzināšana.

‒ Atgriežoties pie ne pārāk lielās jauniešu politiskās aktivitātes, gribētu jautāt, vai pasivitāte nav saistīta ar to, ka viņi neapzinās valsts vērtību?


‒ Domāju, ka jaunieši to neapzinās nevienā valstī, ja viņi nav pārcietuši okupāciju un karu.

‒ Vai šobrīd Latvijā jūtaties droši?


‒ Vajadzētu justies, nupat taču atlidoja 150 amerikāņu karavīri. Diez vai viņi spēs mūs aizstāvēt, taču viņi vismaz ir novērotāji, kas spētu pateikt, kas tad te Latvijā patiesībā notiek. Lai kādas būtu mūsu attiecības ar Krieviju – labas vai sliktas, nemainīsies tas, ka Krievijā daudzos ir vēlme atjaunot impēriju.

A. Kurbatovs: ‒ Diemžēl ir nozīmīgas ekonomikas nozares, kuras pilnībā pakļautas Krievijai. Sanācis tā, ka Latvijas ekonomika skatās uz austrumiem, bet politiķi – uz rietumiem.

K. Dinka: ‒ Pieļauju, ka tagadējās situācijas dēļ arī uzņēmēji sāks vairāk skatīties uz Rietumu tirgu, jo tas ir drošāks. Diemžēl daudzi lielākie Latvijas uzņēmumi pieder Krievijas biznesmeņiem. Vēsture ik pa laikam atkārtojas, kaut arī apstākļi pasaulē mainās. Tāpēc cilvēkiem būtu jāmācās no vēstures, kas diemžēl nenotiek.

E. Freimane: ‒ Ideāli būtu, ja Latvija nebūtu atkarīga ne no Krievijas, ne no Eiropas Savienības, bet spētu izmantot, ka esam tām pa vidu.

A. Kurbatovs: ‒ Latvija nav tik liela, lai tas būtu iespējams. Mums arī nav pietiekamu dabas resursu.

‒ Kāds noskaņojums šobrīd ir Daugavpilī?


T. Novikova: ‒ Pie mums viss, kā vienmēr, ir mierīgi. Valodas dēļ neviens nekaujas. Problēma ir, ka daudzi jaunieši no Latgales aizceļo. Es gan nedomāju tā darīt. Vēlos palikt Latgalē, kaut neesmu tur dzimusi, bet pārcēlusies no Rīgas.

‒ Jā, jauniešu aizbraukšana ir ļoti aktuāla, aizbrauc arī no valsts.


K. Dinka: ‒ Es palikšu Latvijā. Neredzu jēgu tikai naudas dēļ aizbraukt. Ja paliekam šeit, tad arī varam ietekmēt Latvijas nākotni.

E. Freimane: ‒ Pat neesmu apsvērusi domu braukt uz ārzemēm, jo esmu liela patriote.

‒ Vai redzat kādu autoritāti Latvijas esošo vai bijušo politiķu vidū?


‒ Mana autoritāte ir Kārlis Ulmanis. Viņa laikā Latvijā bija attīstība gan izglītības, gan ekonomikas jomā.

A. Kurbatovs: ‒ Taču viņš parakstīja līgumu par Krievijas kara bāzu veidošanu Latvijā, kas noveda pie neatkarības zaudēšanas. Es daudz augstāk vērtēju Jāni Čaksti, jo viņš bija demokrāts.

K. Dinka: ‒ Man ļoti patika, kā ārpolitikā darbojās un mūs virzīja uz Rietumiem bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

T. Novikova: ‒ Man nav autoritātes, bet man ļoti patika tas, kā Valdis Zatlers atlaida Saeimu. Viņš nostājās pret Saeimu, bija tautas pusē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+