Mobilā versija
Brīdinājums +10.6°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
18. janvāris, 2017
Drukāt

Jānis Vētra: Turpinās sāga par RPIVA. Katrs stāsta, ko grib (7)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Latvijas augstākā izglītība jau ar 2017. gada pirmajām dienām ir iegājusi attīstīta populistiskās postpatiesības laikmetā. Nozīme ir tikai daudzkārt atkārtotiem stereotipiem vai maksimāli primitivizētiem priekšstatiem par augstākās izglītības jēgu, mērķiem un uzdevumiem. Faktiem nozīmes nav.

Sāga par RPIVA likvidēšanu turpinās jau otro nedēļu. Tieši sāga, tāda mutvārdu daiļrade, jo dokumentu ar argumentiem un pamatojumiem jau nav. Procesā iesaistītie katrs stāsta, ko grib. Bet procesa iniciatori katras sarunas vai prezentācijas beigās noskaita mantru: “Un tomēr tā Kartāga ir jānodedzina, proti, RPIVA ir jālikvidē!”

No izziņotā augstskolu reorganizācijas procesa joprojām ir redzami tikai atsevišķi “puzles” gabaliņi. Šķiet, tā ir jauna, patentējama tehnoloģija. Sākt ar diviem gabaliņiem, tad pamazām veidot nākamos un pieņemt, ka galarezultātā sanāks “bilde”, kuru ir iespējams ne tikai salikt, bet var arī saprast un novērtēt.

Jau pirmie pieejamie darba dokumenti (bez parakstiem vai norādēm par to sagatavotājiem) raisa jautājumus. “Studiju programmu īstenošanas turpināšanā” detalizēti aprakstīts, kur turpmāk notiks RPIVA studiju īstenošana. Vienu augstskolu (RPIVA) ar astoņām filiālēm reģionos plānots sadalīt uz deviņām augstskolām, turklāt RTU programmas īstenotu Rīgā un filiālēs Cēsīs, Daugavpilī, 
Liepājā un Ventspilī! Resursu koncentrācija? Augstskolu konsolidācija? Specializācija?

Augstskolu un koledžu struktūra, sistēmiskā organizācija valstī nav akmenī iecirsta. Tā atbilst un tai arī turpmāk jāatbilst Latvijas valsts, sabiedrības, indivīdu, tautsaimniecības un, kas ne mazāk svarīgi, studējošo un akadēmiskā personāla interesēm un iespējām.

Augstākās izglītības padome, plašu diskusiju un daudzveidīgu viedokļu apmaiņas gaitā 2013. gadā apstiprināja “Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju 2013. – 2020. gadam”. Lūk, neliels citāts no vairāk nekā 100 lapaspušu apjomīgā dokumenta.

“Latvijas AI sistēma būtu vienā vai vairākos studiju virzienos specializētu AII sistēma, kas, nepieciešamības gadījumā savstarpēji sadarbojoties, radītu Latvijas kontekstā unikālus “nišas produktus” – studiju, pētniecības un inovāciju risinājumus. Kopējo studiju programmu izveide tiktu uzskatīta par optimālu veidu reģionālās AI nodrošināšanai un attīstībai resursu ietilpīgajos studiju virzienos. Sistēmas izveides pamatā būtu nepieciešamība atrast līdzsvaru starp AII konverģenci un diversitāti, ņemot vērā to, ka AII apvienošana ir spēcīgs, bet vienlaikus bīstams rīks un daudz efektīgākus rezultātus var sasniegt, izmantojot ne tikai apvienošanas mehānismus, bet arī augstskolu tīklus un konsorcijus.”

Likvidējot augstskolu, iespējamie ieguvumi, ja arī ir, tad tikai īstermiņā. Bet ilgtermiņā akumulējas zaudējumi no nebūtībā aizgājušās institucionālās pieredzes un izpratnes studiju procesa nodrošināšanā, kā arī izjauktas akadēmiskās kopības.

Baiļu atmosfēra, kurā jebkura Latvijas augstskola var kādu rītu ziņās izlasīt, ka tās liktenis ir izlemts – likvidēšana, var šķist ērta pārvaldes forma. Tomēr dzīvotspējīgu sabiedrību raksturo kaut neliela cieņa pret akadēmiskajām institūcijām, akadēmisko personālu un studentiem. Plašākā nozīmē – cieņa pret zināšanām un to kopējiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Sazvērestības teorijas te neies cauri. Visa zinātne Latvijā dzīvo no ES fondu naudas. Bet atdeve ir maigi izsakoties visai pieticīga. Valstij ir 10 miljardu valsts parāds, bet vai tāpēc neko nedarīsim un tikai vaimanāsim, rādot ar pirkstu uz valsti? Tāpēc vēl jo vairāk arī zinātnē reformas ir jāveic un jātaupa valsts līdzekļi, nevis jāatražo bezdarbnieki. Valsts tie esam mēs paši, tāpēc valstiski jāsāk domāt arī pētniekiem un zinātniekiem, ne jau tikai valsts ierēdņiem.

  2. Lielā zive ir izbadējusies un grib aprīt mazo zivi. Tas arī viss. Nav te ko gari filozofēt!

  3. Ļoti ļoti ļoti pareizi uzrakstīts! arī pētnieks – kāds Jūs pētnieks,ja ko tādu spējiet uzrakstīt!

  4. Brīnos, ka Vētras kungs, izglītots cilvēks, tā pretojas jebkādām ministru rosinātām pārmaiņām, sākot ar Ķīli un beidzot ar Šadurski. To laikam sauc par inteliģento konservatīvismu un paškritikas trūkumu. Ir arī starp izglītotiem cilvēkiem tādi, kuriem jebkādas pārmaiņas liekas nevajadzīgas un tālāk par savu degungalu vai specialitāti viņi neredz. Vēl jo vairāk, ja tu esi ielikts kādā priekšnieka amatā. To sauc arī par valstiskas domāšanas trūkumu, jo tas ir arodbiedrības līmenis: visus tikai nokritizēt un pieprasīt vairāk naudas. Sak, kā jūs tādi ministrīši uzdrošinieties aiztikt pētniekus, profesorus un viņu iestādes! Ko jūs saprotat no izglītības mērķiem un uzdevumiem? Tas ir sīkums, ka šī akadēmija atražo potenciālos bezdarbniekus-pedagogus, tas nekas, ka tiek nelietderīgi tērēti valsts līdzekļi, jo pedagogu ir par daudz. Vētra dzīvo savā – šķietamās zinātnes pasaulē un vairāk viņu nekas neinteresē. “Bet esošo kārtību jūs nemainīsiet”, viņš pakrata ar pirkstu… un aiziet uz kasi pēc kārtējās algas! Tad kurš te ir populists izglītībā un zinātnē?

    • Patiesība jau viss šeit slēpjas pavisam citur..LU ir vairāk kā 90 milj. kredītsaistības, kuras nespēj atmaksāt (un tiek izpārdoti jau LU īpašumā esošie īpašumi, ilgtermiņu un īstermiņu kredītu ikmēneša atmaksai). LU ir uz bankrota sliekšņa! Un kas pēc Jūsu domām ir galvotājs? Vai gadījumā ne VALSTS????!!!!!! Un tas viss ir tikai dēļ tā!!! Ne jau par Izglītības iestāžu reorganizāciju šeit ir jautājums.. Tik nezin kāpēc viss tiek slēpts un visiem tiek melots.. SKAIDRS-VALSTIJ, kā galvotājam būs jāsedz visi miljoni…Eh..un atkal liela daļa uzķērās uz meliem-klajiem un bezkaunīgiem..bet vai tas kāds jaunums.. Un runāt šeit par tālāku redzējumu nākotnē ir smieklīgi, ja patiesais iemesls un misija ir LU-kā “slīkoņa”-glābšana!!!

    • Jums 100% taisnība. Arī Ķīlis mēģināja, NEĻĀVA. ARĪ ŠADURSKIM neļaus. Visi vecie klerki ir pret pārmaiņām. Tas pats skolās. Vecie direktori, direktrises sēž savos amatos kopā ar sev līdzīgiem, saņem algu un pensiju, neko vairāk nevēlas. Jaunie, kam jāaudzina bērni, tikai uz pusslodzi. Izglītības kvalitāte katastrofāli krītas, jo nav ieinteresēto, kas vestu uz ieinteresētību jaunajās tehnoloģijās. Visi bļauj – pārmaiņas nevajag.
      VAJAG GAN, NĀCIJA – KĻŪST NEIZGLĪTOTĀKA AR KATRU GADU PĀRPRODUKCIJAS DĒL’.

Franks Gordons: Iegansts raganu medībām (18)Paziņo deviņus paņēmienus, ar kuriem ASV apdraudot Krievijas suverenitāti.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pirms aiziešanas atslēdziet elektrību koģenerācijas stacijām!

Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, kurš pagājšnedēļ paziņoja, ka pametīs darbu valdībā, lai  vadītu “Vienotības” Saeimas frakciju, pēc šīs svētdienas TV3 raidījuma “Nekā Personīga” jāķeras pie vēl kāda grūta darba.

TV raidījumā izskanēja bažas, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados. Ministrs uzdevis Ekonomikas ministrijas kontroles grupai ar ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes. Tāpat pārbaudi uzdots veikt SIA “Rīgas enerģija” apjomīgajā koģenerācijas stacijā Vestienas ielā 2, Rīgā. Šis uzņēmums saistīts ar uzņēmēju Māri Martinsonu. “Nekā Personīga” esot zināms, ka šī stacija nav nodota ekspluatācijā, un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis uzdevis ministram sadarbībā ar Iekšlietu ministriju nekavējoties veikt pārbaudes. Līdz šā gada 30. oktobrim jāziņo par plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Laima Geikina: Vai mēs vēlamies pārmaiņas izglītībā? (17)"Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!" (Jņ 8:7)
Draugiem Facebook Twitter Google+