Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
16. marts, 2012
Drukāt

Cieš ne tikai eirozona


lidingtons_lv_11

Ja eirozona atradīsies recesijā, cietīs arī Lielbritānija un citas Eiropas Savienības (ES) valstis, kuru valūta nav eiro. Šādu atziņu, viesojoties Rīgas Ekonomikas augstskolā diskusijā “Uz kurieni dodas Eiropa”, pauda Lielbritānijas Eiropas lietu ministrs Deivids Lidingtons.


 

“Jo lēnāk tiks ieviesti finanšu stabilizācijas pasākumi, par kuriem ES vienojās pērn, jo vairāk cietīs ES valstu ekonomika. Būs daudz grūtāk atgūt arī finanšu tirgu uzticību,” sacīja ministrs. Atzinīgus vārdus viņš veltīja Latvijai, kas izgājusi cauri skarbiem taupības pasākumiem. D. Lidingtons arī uzsvēra – ir jārēķinās, ka nākamajos 20 gados visas Eiropas ekonomikas, kas atrodas pasaules “Top 10” valstu sarakstā, no tā izkritīs. “Eiropas ekonomikas samazināsies,” sprieda ministrs. Pēc viņa domām, situāciju varētu risināt, ja ES vairāk nodarbotos ar tirdzniecību, kā arī spētu īstenot galveno izaicinājumu – panākt strauju ES izaugsmi.

Diskusijā piedalījās arī ekonomists Mārtiņš Kazāks, kurš norādīja, ka no eirozonas nav iespējams izstāties, ja neizstājas no pašas ES. Viņš uzskata, ka, neraugoties uz iebildēm, tomēr pastāv divu ātrumu Eiropa. “Mēģinot atbalstīt vājas ekonomikas, divu ātrumu Eiropa kļūst redzamāka,” sprieda ekonomists.

M. Kazāks norādīja, ka recesijā esošās Portugāles iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pēdējo desmit gadu laikā nav palielinājies. Arī viņš par galveno ES problēmu atzīst tās vājo izaugsmi, kuras neesamība radīšot vēl daudz problēmu.

 

Nenoliedzami būtisks izaicinājums Eiropai pašlaik esot arī demogrāfiskā situācija. Tāpat ekonomists akcentēja, ka izaugsme nav sasniedzama ar esošo parādu līmeni, kuru būtiski ietekmējot arī finanšu tirgus. “Tie nevar strādāt, ja parādu līmenis ir augsts,” sacīja M. Kazāks.

 

“Izaugsmei risks ir arī protekcionisms, ja tas iestājas, mēs zaudējam vienotā ES tirgus iespējas un darbaspēka pārvietošanās brīvību,” teica ekonomists.

Politoloģe Žaneta Ozoliņa diskusijā iezīmēja ārpolitisko perspektīvu. Viņa uzsvēra, ka nesen bijis pētījums par to, kā ES valstis pēc dažādiem aspektiem uzvedas ārpolitikā – vai tās ir līderes, atbalstītājas vai slinkotājas. Taču viņa atgādināja, ka vērtējumi dažādās kategorijās bijuši atšķirīgi. “Virziens, kurā Eiropa dodas, ir ļoti atšķirīgs. Iepriekšējos gados es redzu aizvien vairāk fragmentācijas. Sabiedrība daudz kritizējusi Lisabonas līgumu un Eiropas Ārējo attiecību dienestu, jo tie nav attaisnojuši ES sabiedrības vēlmes,” sacīja Ž. Ozoliņa. Viņa uzsvēra – būtiski ir tas, ka Latvija iesaistīta dažādās reģionālās partnerībās: Baltijas valstu, ziemeļvalstu, Polijas un Vācijas. Cerīga esot arī ziemeļvalstu, Baltijas un Lielbritānijas sadarbība. Runājot par kaimiņu politiku, politoloģe atgādināja, ka bieži vien ES liek uzsvaru uz dienvidu kaimiņiem, taču viņa aicināja neaizmirst par austrumu kaimiņiem, kuri ir labi ES draugi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+