Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
24. marts, 2015
Drukāt

Ciešanu nedēļu ievadīs Kuperēna “Ēnu lasījumi” (2)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Trešdien, 1. aprīlī, plkst. 20 Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes Baznīcā tiks atskaņota frnaču baroka lielmeistara Fransuā Kuperēna vokālās kamermūzikas pērle “Ēnu lasījumi” jeb “Tumsību stundu liturģija”, kā arī Kuperēna laikabiedra, izcilā viola da gamba meistara Maran Marē mūzika, vēsta koncerta rīkotāji.

Koncertprogrammā sastapsies Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra mākslinieks, čellists un vienīgais viola da gamba meistars Latvijā Ainārs Paukšēns, gan arī jauni senās mūzikas profesionāļi – klavesīniste Gertruda Jerjomenko, kas klavesīna spēli apguvusi pie Ievas Salietes un Schola Cantorum Basiliensis (Šveice), soprāns Dārta Treija, kas baroka un renesanses mūzikas dziedāšanu apguvusi Lionā (Francija); soprāns Baiba Urka, kas Seno mūziku apguvusi Porto (Portugāle).


”Ēnu lasījumi” komponēti Longšampas klostera mūķenēm un ir trīs vokālu skaņdarbu cikls diviem soprāniem un basso continuo, ko Fransuā Kuperēns komponējis 1714. gadā Svētās nedēļas liturģijai, tieši dienai, kurā tā tiks atskaņota. “Tenebrae” jeb “Tumsību stundu liturģija” ir kristiešu Ciešanu laika sastāvdaļa pirms trim Svētajām dienām: Zaļās ceturtdienas, Lielās piektdienas un Klusās sestdienas. Liturģijas laikā pēc katra psalma pa vienai tika izdzēsta sveces, simbolizējot gaismas aiziešanu un Kristus nāvi, tādējādi arī radies nosaukums “Ēnu lasījumi”. “Tumsību stundu liturģijas” teksts aizgūts no Vecās derības Jeremijas Raudu dziesmām, kur pravietis apraud babiloniešu izpostīto Jeruzalemi (587. gadā pirms Kristus), kas savukārt katoļu tradīcijās ataino Kristus vientulību pēc tam, kad Jūda bija viņu nodevis. “Ēnu lasījumi” ir viena no baroka laika skaņdarbu virsotnēm.

Ieeja koncertā par ziedojumiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Lasu un brīnos, tik daudz pareizrakstības kļūdu, tik ļoti neizkopta valoda un pavirša (varbūt iedomīga) attieksme pret tiem, kurus aicina apmeklēt šo pasākumu. Šī muzika ir elitārai kultūrai piederīga un pieprasa attiecīgu inteliģenci. Ja tādas nav (par ko uzskatāmi liecina šis t.s. ” teksts”, ko par literāru sacerējumu grūti dēvēt), tad vēlams tomēr vispirms iegūt izglītību un kaut nedaudz inteliģenci (piem.lasot biežāk grāmatas), tad pēc tam var riskēt un piedalīties koncertos. Cieņa pret klausītājiem attaisnosies!

  2. Laikam jaunieši nokautrējās piebilst, ka visi viņi JVLMA mācījās senās mūzikas nodaļā. Bet par savu latvisko izcelsmi laikam jau jākaunas. Lai veicas plašajā pasaulē cilvēkiem bez savas tautības!

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+