Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. februāris, 2015
Drukāt

Cietuma govīm birokrāti paraksta spriedumu (28)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Cietuma palīgsaimniecības fermas vadītājs Nikolajs Trofimenko lepojas ar šarolē tīršķirnes bulli, tam ir mierīgs un līdzsvarots raksturs.

Rīt, 17. februārī, Rīgā paredzēta Vecumnieku cietuma tīršķirnes šarolē ganāmpulka izsole – 37 zīdītājgovis, 14 teles, 32 teļi un divi vaislas buļļi. Nosacītā sākumcena – 59 tūkst. eiro. Ja izsoles pirmajā kārtā ganāmpulkam nepieteiksies pircējs, izsoles otrajā kārtā tiks izsolīts katrs dzīvnieks atsevišķi. Izsoles solis ir 1% no ganāmpulka sākumcenas jeb 585 eiro. Par izsoli interesi esot izrādījuši arī dāņi.

Pirms trim gadiem Valsts kontrole veica apjomīgu revīziju ieslodzījuma vietās un secināja, ka Vecumnieku atklātā tipa cietumā nelikumīgi tiek veikta gaļas liellopu audzēšana. Kontrolieri neteica, ka gaļas liellopu audzēšana cietumā ir aizliedzama, taču ieteica atbildīgajai institūcijai, tas ir, Tieslietu ministrijai, “veikt pasākumus”, kas “nodrošinātu Vecumnieku cietumā esošās palīgsaimniecības tiesisku darbību”.

Diemžēl kopš 2012. gada Tieslietu ministrijas ierēdņi nav spējuši rast tiesisku pamatu Vecumnieku cietuma palīgsaimniecības eksistencei, tāpēc izvēlēts mūsu valstī tik tradicionālais risinājums – likvidēt.

“Tieslietu ministrija sāka darbu pie normatīvā regulējuma izstrādes (..), tomēr izstrādes gaitā secināts, ka šādu regulējumu izstrādāt nav iespējams, jo tas nonāktu būtiskās pretrunās ar citos normatīvajos aktos noteikto,” šādu atbildi sniedz Tieslietu ministrija, atbildot uz jautājumu, vai šobrīd kādā no normatīvajiem aktiem ir paredzētas tiesības ieslodzījuma vietām organizēt palīgsaimniecības. Tā kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes izvērtējums par saimniecības darbības efektivitāti bijis negatīvs, pieņemts lēmums likvidēt gaļas liellopu ganāmpulku Vecumniekos. Izsole bija paredzēta 2014. gada 15. septembrī, taču nepieteicās neviens pretendents. Tagad 17. februārī paredzēta atkārtota izsole.

Ar gaļas liellopu audzēšanu Vecumnieku cietuma ieslodzītie nodarbojas jau 14 gadus. Savulaik te audzētas arī cūkas. Tas viss tiek darīts, lai īstenotu ieslodzīto resocializāciju, proti, lai palīdzētu viņiem sagatavoties dzīvei ārpus žoga un restēm. Vecumnieku atklātā tipa cietumā sen vairs neuzturas tikai tā sauktie dzērājšoferi, vairākumam klientu šis cietums ir pēdējā pietura daudzu gadu ceļā uz brīvību.

“Ar darbu palīgsaimniecībā notiesātajiem, no kuriem daži varbūt neko citu kā šļirci un nazi savā dzīvē nav redzējuši, mēģinām parādīt, kas ir darbs, kas ir darba rutīna,” teic Vecumnieku atklātā cietuma direktors Aigars Starodubcevs. “Jo tad, kad viņi atnāk no daļēji slēgtā vai slēgtā cietuma, viņi savā dzīvē vai nu nekad neko nav darījuši, vai ir aizmirsuši, ko nozīmē strādāt ar savām rokām. Fermā ir darba terapija, bet arī ne piespiedu kārtā. Ja tiek izrādīta iniciatīva strādāt, var saņemt, piemēram, papildu dienas izbraukšanai no teritorijas.”

Vasarā notiesātie ir nodarbināti lopu ganīšanā, lopbarības sagatavošanā, lauksaimniecības tehnikas remontā, ziemā ir jātīra novietne, jāpieved barība u. tml. Cietuma palīgsaimniecībā notiesātos nedrīkst nodarbināt pilnu darba dienu, saskaņā ar sodu izpildes kodeksu notiesātos drīkst iesaistīt uzturēšanas, labiekārtošanas u. c. darbos līdz četrām stundām dienā.

“Līdz šim mēs strādājām. Bet, ja nedrīkst, tad nedrīkst… To nosaka valsts,” A. Starodubcevs augstākstāvošo rīkojumus nevēlas apspriest. Ar lauksaimniecību nodarbojušies tāpēc, ka šī joma atbilst atrašanās vietai un apstākļiem – cietuma apsaimniekošanā ir gandrīz 70 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Vasarā govis tiek turētas ganībās, bet ziemā novietnē. Dzīvnieki ir mierīgi un draudzīgi, pieraduši pie cilvēka klātbūtnes. Ganāmpulkā tiek veikta pārraudzība. “Ganāmpulka stāvoklis un struktūra ir atbilstoša liellopu gaļu ražojošas saimniecības statusam. Ganāmpulkā ir divi vaislas buļļi ar neradniecīgu izcelsmi no labas ārvalstu ģenētikas, ir gan vecāki, gan jaunāki dzīvnieki, kas liecina par to, ka ganāmpulka atražošana ir plānota un tiek domāts par ģenētikas uzlabošanu,” secinājis gaļas audzētāju kooperatīva “ABC projekts” dzīvnieku novērtēšanas eksperts Dainis Rungulis.

Tāpat kā citas zemnieku saimniecības, bullīšus cietums lielākoties realizē izsoļu namā, atsevišķas telītes vaislai iegādājās arī vietējie gaļas liellopu audzētāji. Līdzekļi no šā biznesa cietuma rīcībā nepalika, tie tika ieskaitīti valsts budžetā. Cietuma rīcībā palika platību maksājumi un atbalsts par gaļas liellopu audzēšanu līdz 16 mēnešu vecumam.

Arī citās valstīs ir palīgsaimniecības

Eiropas Padome uzsver, ka cietuma administrācijai jācenšas “nodrošināt ieslodzītajiem lietderīgas nodarbošanās iespēju” un ka šim darbam jānotiek apstākļos, kas “pēc iespējas tuvāki līdzīga darba organizācijai un paņēmieniem ārpus cietuma”, “lai sagatavotu ieslodzītos normālas darba dzīves apstākļiem” – teikts Eiropas cietumu observatorijas (European Prison Observatory) nupat publiskotās cietumu labas prakses piemēros. Eiropas cietumu observatorija ir projekts, kurā iesaistījušās septiņu valstu akadēmiskās un nevalstiskās organizācijas. Latviju tajā pārstāv Latvijas Cilvēktiesību centrs. Šā centra direktore Anhelita Kamenska, uzzinot par gaidāmo izsoli, pauda neizpratni par labas iniciatīvas likvidēšanu tik prozaiska iemesla dēļ kā nespēja uzrakstīt atbil­stošus normatīvos aktus.

“Brīvības atņemšana ir sods pats par sevi, un līdz ar to cietumos valdošie apstākļi būtu jātuvina ap­stākļiem ārpus cietuma,” uzskata cilvēktiesību eks­perte. Viņa min, ka tā nav ļoti plaši izplatīta prakse cietumos – veidot palīgsaimniecības vai darbnīcas, taču šādi piemēri Eiropā, Krievijā un citur pasaulē tomēr ir. Pārsvarā šīs cietumu palīgsaimniecības atrodas cietuma teritorijā, notiesātie strādā uz vietas, kā arī ražo produkciju pašpatēriņam. “Cietuma ferma nekur nav peļņas bizness, tā ir iespēja iegūt papildu resursus ieslodzījuma vietas uzturēšanai, kā arī resocializācijas metode.”

Piemērs ir “Bastoy” cietums Norvēģijā, kas vairāk atgādinot kūrortu nekā ieslodzījuma vietu. Šeit par slepkavību, izvarošanu un narkotiku tirdzniecību notiesātie apmēram 115 ieslodzītie nodarbojas ar šķirnes zirgu audzēšanu. Par to, ka šā darba terapijas metode ir efektīva, liecinot tas, ka samērā maz bijušo notiesāto izdara atkārtotus noziegumus.

Jautājumu vairāk nekā atbilžu

Uzklausot dažādus viedokļus, nerodas pārliecība, ka valstiski lietderīgi ir likvidēt pārdomāti izveidoto tīršķirnes lopu ganāmpulku. Kāpēc nav apsvērta iespēja izveidot citu juridisko formu, kas nodrošinātu cietuma palīgsaimniecības darbību? Tas varētu arī atvieglot palīgsaimniecības piekļuvi ES fondu naudai, kas būtu nepieciešama novietnes rekonstrukcijai, kūtsmēslu krātuves būvniecībai un modernas lauksaimniecības tehnikas iegādei. Šo atbalstu cietums nevar izmantot sava statusa dēļ.

Kas notiks ar ganāmpulku, ja neviens pircējs nepieteiksies vai arī pircējs nosolīto summu nesamaksās? Visticamāk, dzīve ritēs savu gaitu… Vecumnieku cietuma priekšniekam saskaņā ar reglamentu jāpilda pavēles, tās dod augstākstāvošas amatpersonas, kas savukārt seko līdzi ministrijas noteiktajai ieslodzījuma vietu attīstības stratēģijai.

Ko darīt ar 70 ha Vecumnieku cietuma rīcībā esošo lauksaimniecības zemi, Tieslietu ministrija lemšot pēc ganāmpulka izsoles.

Pievienot komentāru

Komentāri (28)

  1. Mūsu tautas bāleliņi un tautas meitas pareizi dara,ka puņķainiem deguniem vēl vienu Latvijas lopu pulciņu likvidē!Jo klaji redzams,ka to visu nedabū vietējie,bet gan nēģeri no Āfrikas.URRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRā!!!!!Lai dzīvo latvijas valdības veselais saprāts!Tā tik turpiniet!

  2. Mēs jau bagāta valsts... Atbildēt

    Tas laikam bija varens skats : VK revidenti gluži kā cara tētiņa Revidenta un Staļina kolhozu laiku labākajās tradīcijas ar varenām Eirodirektīvu un LR standartu mapēm padusē apokšķerēja katru govslopu, līdz secināja , ka nav Latvijā cietumniekam tiesību strādāt. Jādzīvo dīkā , jāraksta tiesu pieteikumi ECT tiesai un jādzīvo uz nodokļu maksātāju rēķina.
    Un tad nāk cilvēktiesību eksperte A.Kamenska, kas ir atradusi progresīvās Rietumu pieredzes piemēru, ka cietumnieki LR tomēr drīkst strādāt. Bet par vēlu – lopu likteņi jau nolemti , rādās, ka zeme arī nepaliks bez jauna saimnieka …. Un varēs cietumnieki aiz gara laika sacerēt kārtējo prasību ECT …

  3. Ko tad var gribēt – kāda ir ministru prezidente, tāds arī viņas vadītais ministru kabinets… komentaŗi lieki

  4. Kārtējais pierādījums ka dzīvojam muļķu valstī. Bez komentāriem!

  5. Pilsētniece ,veģetāriete. Atbildēt

    Labāk lai stāda kartupeļus u.c.saknes ,augļukokus. Lopu audzēšana nokaušanai nav humāni. Droši vien zeki arī kauj un ķidā ….Un tad tādi atgriezīsies sabiedrībā….
    Es ,sieviete būdama, nevaru iedomāties sev blakus vīrieti lopkāvēju .Brr!

    • Savā komentārā Jūs jau parādījāt savu pilnīgu nezināšanu un nesapratni par lauku darbiem un lopkopību it īpaši.Lopu audzēšana un kopšana nav viegls darbs.Un to veic ikdienā.Nevis sezonu laikā ka ir ar sakņu vai augļu kopšanu.Un par lopu kaušanu ir jāpaskaidru Jums.Latvijā lopus kaut drīkst tikai sertificētā lopkautuvē!Kādreiz to darīja katrs kas mācēja.Reāli dzīvē uz Pagastu bija pāris cilvēku..Bet ja jūs esat veģetāriete,tad neaizmirstiet ka ir cilvēki kam uzturā ir vajadzīga arī gala.Katram sava izvēle.Ziemeļu tautām tas ir daudz vajadzīgāks ne kā dienvidos.Klimata atšķirība un cilvēku pielāgošanās.Tā ir atseviķa tēma.Bet Latvija ierēdņi labāk kaut ko aizliedz vai likvidē nekā rada un pielāgo cilvēkiem.Nācies runāt ar cietumniekiem.Viņiem tiešām gribas strādāt.Lai nebūtu jāsēž četrās sienās.Ne visi,bet kaut daļu paraut nost no noziegumiem ir vērts lai darītu ko vairāk nekā gudri spriest!Konferencēs un citos saietos.Par ko maksā nodokļu maksātāji…

    • Veģētārietei labāk patiktu,ja kāds starp ābelēm vai gurķu dobē piespiestu pie vestes,nu īsta analfebēte.

  6. idiotu valsts cilvekiem nelauj stradat labak lai mes vinus sponsorejam

  7. tā taču nav nespējnieku patversme ! Atbildēt

    stulbi!
    visi cietumnieki varētu vismaz uzturēt sevi, kautko audzējot!

    tā valstij jāuztur ,
    lai strādā !!!

  8. Žēl, ka tur strādājošajiem atņem pēdējo cerību atkal kļūt par cilvēkiem. Kauns, ka Latvijā dzīvoju, kur galvenais ir nauda, ne cilvēks..

    • ka mūsu valdībai vēl daudz kas jāmācās no citu zemju pieredzes,prot tikai ,,sēdēt” uz papīru čupām,bet ar prātu piedomāt laikam par grūtu.

  9. – 37 zīdītājgovis, 14 teles, 32 teļi un divi vaislas buļļi. Nosacītā sākumcena – 59 tūkst. eiro. Tas ir 10 cietumnieku gada izturēšanas budžets.

  10. tos pasus ierednus jaliek pie darba!vini tik fiksi ir pie kasses!

  11. Viena cietumnieka uzturēšana Valsti kādreiz izmaksāja 15 lati diena bet 365*15=5475Ls gada. Jā cietumnieki daļu no savas izdevumu segtu ar savu darbu kam no tā būtu sliktāk?

  12. Patiesība varētu būt gaužām vienkārša – kādam savajadzējies 70 ha lauksaimniecibas zemes Zemgalē. Plīgsaimniecības likvidēšana ir pirmais solis – priekš kam jums zeme, ja nav govju. Līdzīga situācija ir ar Bulduru tehnikumu, Laidzes tehnikumu…

    • Tad redz,kur tas suns aprakts,tas jau gan ir tas GALVENAIS iemesls,lai kāds ,,labs” cilvēks ,pietuvināts kungiem ,tiktu pie laba zemes pleķa un arī tuvu Rīgai.

  13. Pat tad ja tādu nebūtu vajadzēja ik katra cietuma nodrošināt ar darbu, lai cilvēks izejot no cietuma vārētu iejusties labvēlīga vide ar apziņu kā brīvība viņš vārēs nodrošināt savu iztiku ar savu darbu. Šķiet kā Latvija nē vien negrasās veidot pašpietiekamību sistēmu. Bet tikai lauzt labo. Tad labāk atdodiet to valsts grožu ebreju rokā un bus miers prata.

  14. Paši strādāt negrib un citiem neļauj! Kaut ko tik kretīnisku tikai mūsu valsts varenie var izdomāt!

  15. Pirms trīs gadiem Sudrabas pāvaldītais slaistu kantoris laikam pamanija, ka kāds no ielodzītajiem slaukšanas laikā izdzēra neuzskaitītu piena krūzīti.

  16. Sen bija laiks veikt smadzeņu esamības pārbaudi varturiem!

  17. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Strādāt atbilstoši pašreizējai nodokļu likumdošanai nav iespējams. Ir tikai divas izejas vai nu krāpties vai bankrots.

  18. Pareizi. Nav ko cietumniekiem mācīties darbu. Lai tup savās kamerās un dalās zagšanas pieredzē. Tā teikt – lai ceļ kvalifikāciju.

  19. Kad Latvijas valstī teiks dariet labus darbus? Aiz garīgā prāda zuduma =te jāmaina LLA nosaukums uz LLU un vēl un vēl, te pat armiju kritiskā laikā nevajaga palielināt, te premjera sievas parādu dēļ pārdod valsts banku…Par darbu cietumniekiem nemaz nerunājot… Darbs ir tas kas vislabāk dziedē garīgās traumas un varbūt kādu uzved uz patiesības ceļa. Bet te dīki ierēdņi ar papīriem…

  20. Ja valstī nav saimnieka-premjera-
    Latvijā pastāv vienīgais risinājums-LIKVIDĒT-
    Vai patiešām valdība nesāks strādāt Lavijas vajadzībām.
    Mazāk iedziļināties pederastu atklātību risināšanā.

  21. kāpēc aizliegt labu un lietderīgu darbu,tur ir arī ienākumi valstij.

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+