Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
9. augusts, 2016
Drukāt

Cietumos daudz vakanču. Vai uzraugu trūkums draud ar “izlaušanos”? (31)

Foto - Artis DrēziņšFoto - Artis Drēziņš

Rīgas Centrālcietums ir valstī lielākā ieslodzījuma vieta, kontingenta ziņā arī sarežģītākā.

Uzziņa

Lai sāktu dienestu Ieslodzījuma vietu pārvaldes apsardzes vai uzraudzības struktūrās, cilvēkam jābūt:
* 18 – 40 gadu vecumā (vecāki var būt īpašos, ar dienesta nepieciešamību saistītos gadījumos);
* Latvijas pilsonim;
* ar atbilstošu veselības, fizisko un psiholoģisko sagatavotību, ko nosaka MK noteikumi;
* rīcībspējīgam;
* nesodītam par tīšu noziedzīgu nodarījumu;
* vismaz ar vidējo izglītību;
* ar latviešu valodas prasmi, ko nosaka MK noteikumi;
* neatvaļinātam no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā pēc disciplinārsoda piemērošanas.

Rīgas Centrālcietumā ir brīvas 30 uzraugu darbavietas, liecina ziņas par vakantajiem amatiem Ieslodzījuma vietu pārvaldes mājaslapā. Vai tas nozīmē, ka cietumnieki tiek mazāk pieskatīti?

Ieslodzījuma vietu pārvaldes 11 ieslodzījuma vietās un pašā pārvaldē ir 2823 amati, uz kuriem šobrīd ir 201 vakance, lielākā daļa uz kādām no 1696 apsargu (veic ieslodzījuma vietu apsardzi pa perimetru) un uzraugu (strādā iekšpusē) vietām. Pārvaldes mājaslapā lasāms, piemēram, ka Brasas cietumā brīva viena vecākā apsarga vieta (alga 780 eiro pirms nodokļu nomaksas) un viena resocializācijas vecākā inspektora vieta (925), Jelgavas cietumā – trīs apsargu (765), divu uzraugu (775) un viena vecākā inspektora vieta, Olaines cietumā – četru uzraugu un divi apsargu vietas. Rekordists ir Rīgas Centrālcietums, kur trūkst 30 uzraugu (alga 775 eiro), četru apsargu un trīs inspektoru. Toties vakantu vietu nav Cēsu audzināšanas iestādē, Daugavgrīvas, Iļģuciema, Jēkabpils, Valmieras, Vecumnieku cietumā.

Papildus darbiniekiem, kas nodarbojas ar apsardzi un uzraudzību, ieslodzījuma vietās trūkst arī mediķu (kopā 21), jurista, psihologa, elektriķa, iepirkuma speciālista, tehniķa.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece pulkvede Ilona Spure teic, ka situācija nav ideāla, bet neesot arī slikta: šobrīd esošie 4278 ieslodzītie esot droši nodalīti no pārējās sabiedrības. Visvairāk darbinieku trūkst lielākajā ieslodzījuma vietā – Rīgas Centrālcietumā, bet tas ir objektīvi: jo lielākais, ne tas modernākais, kontingenta ziņā sarežģītākais un tāpēc, ka Rīgā. Novados esošajās vietās pēc darba, kas varbūt arī nav tas prestižākais un labāk apmaksātais, ir lielāks pieprasījums.

“Es nesaku, ka algas ir lielas, bet nav arī ļoti mazas. Apsargi un uzraugi strādā maiņu darbu: diennakti un pēc tam trīs ir brīvas. No 1. janvāra gan būs cits režīms, kas daļai patīk, daļai – ne: 12 stundas darba un 36 stundas brīvas. Reāli mēnesī sanāk astoņas darba dienas un alga no 562 līdz 710 eiro uz rokas. Un iespējas strādāt citus darbus. Vai tas ir daudz vai maz, lai spriež sabiedrība. Protams, jāņem vērā arī darba vide un riski,” spriež I. Spure.

Priekšniece domā, ka problēmu ar kadriem nebūtu vispār, ja netiktu likvidēta Policijas akadēmija un Penitenciārā koledža, kurās apmācīja augstākā un vidējā līmeņa vadītājus. Darbam būtu lielāks prestižs un arī apsargu un uzraugu pietiktu. Tagad jāiztiek ar semināriem un kursiem pārvaldes mācību centrā, kur, piemēram, uzraugus un apsargus apmāca trīs mēnešu kursos, tiesa, viņiem jāatbilst noteiktām prasībām (skat. uzziņu). Savukārt mediķu trūkums saistīts ar specifisko darba vidi, grūtībām strādāt darba apvienošanas kārtībā, būtisku papildus sociālo garantiju un piemaksu trūkumu.

Kad viesojos Rīgas Centrālcietumā, tur ritēja parasta diena bez ārēja stresa. Gan ārpusē, gan iekšpusē. Piederīgie no ārpuses devās uz tikšanos ar ieslodzītajiem. Cietuma iekšpusē tie, kam bija jāsēž kamerās, tur arī sēdēja. Citi mācījās, strādāja, pārvietojās pa teritoriju vai atradās konkrētās vietās sev un uzraugiem zināmu iemeslu dēļ, kurus nosaka diennakts režīms. Satiktie cietuma darbinieki izskatījās pietiekami izgulējušies un mundri, kaut gan…

“Maiņā jābūt 48 uzraugiem, pēc papīriem sanāk 35, bet reāli, jo ir taču atvaļinājumi un slimošana, sanāk ap 25 cilvēkiem. Tas nav kritiski, bet varbūt kaut ko līdz galam neizdarām, kādam sanāk lielāka slodze,” man saka cietuma uzraudzības daļas priekšnieka vietnieks virsleitnants Mārtiņš Rundāns, diplomēts jurists, kas darbu cietumā izvēlējies spontāni, ieraugot internetā sludinājumu, un ir ar izvēli apmierināts. Ir kolēģi, kuri darbu cietumā atraduši pēc draugu un paziņu ieteikumiem.

“Galvenais ir nodrošināt drošību un nepieļaut uzbrukumus, un tas tiek arī izdarīts. Katrā ziņā ieslodzītie par mums nesūdzas, viņiem jau sūdzības parasti ir globālāka rakstura,” piebilst cietuma apsardzes daļas priekšnieks majors Jānis Šmits, kas iepriekš dienējis armijā un strādājis policijā.

Un kā apmierina algas? “Man uz rokas sanāk pāri 600 eiro un vēl apsardzē piestrādāju – apmierinoši,” saka uzraugs ierindnieks Mārtiņš Bērziņš, starp citu, skolā apguvis trompetes spēli, ar ko joprojām piehalturē, pirms tam strādājis SIA “Rīgas satiksme”.

“Cilvēkam ar ģimeni varbūt nav tik apmierinoši, bet daudz sūdzēties nevajadzētu: ir medicīnas pakalpojumu un mācību atlaides. Man ir zināmi cilvēki, kas aizskrējuši pēc lielākas algas privātās nozarēs, bet pēc tam nāk atpakaļ, jo te tomēr ir stabila alga, sociālās garantijas,” saka J. Šmits.

“Man jau arī viena mēneš­alga palika celtniecības uzņēmumā. Daudzi baidās no vārda “cietums”, bet nav jau tik briesmīgi,” piebilst M. Bērziņš. Kā man saka cietuma darbinieki, uz darbu Rīgas Centrālcietumā braucot no visas Latvijas, pat Daugavpils un Rēzeknes, tāpat no attālākām citu novadu vietām.

Pievienot komentāru

Komentāri (31)

  1. Vai tas ir normāli: Uz pieciem posteņiem darbojas reāli tikai 2 uzraugi,BET JĀBŪT PIECIEM uzraugiem????Spūres kundze,padomājiet pa sekām..un tagad vel 12h darbs,bus haos un kadru trūkums…….. Ne pa velti nomainijas centralkas sef,jo iepriekšējais ņēma vēra padoto informāciju,ka bus masveida uzraugu iešaba prom del 12h un čakarēsanu……Spūres kubdze- kā jūs justos,stradājot 2 anata aprajsta darbu,bet sanemtu vienu akgu+ neapmierinatibu no notiesato puses.Jo darbi kavejas,netiek lsicigi izdarīts.ATOPIETIES.

  2. Vacancy=tukšums, brīva vieta. Jauki, kamerās daudz brīvu vietu(varturiem), jauni cietumi nav vajadzīgi.

  3. Jātiek vaļā no cietumiem! Jau ir pierādīts, ka cilvēkus nevar pāraudzināt šādā veidā. Vairāk jāliek aproces un teritoriju uzkopšanas darbi. Cietums tikai priekš īpaši bīstamiem, bet nav skaidrs kādiem mērķiem viņus uzturēt dzīvus.

  4. Mums strukst cilveku bet parliek 12 h . Pectam prieksieki pasi vares kameras vert vala.Ta ir nirgasanas. 36h brivas…. Tas ir nereali ja cilveki musu iestade trukst.

  5. “Reāli mēnesī sanāk astoņas darba dienas un alga no 562 līdz 710 eiro uz rokas.”
    Pēc tādas loģikas – no 1. janvāra reāli mēnesī sanāks sešpadsmit darba dienas, t.i. divas reizes vairāk darba dienu, vai alga arī paliks divas reizes lielāka?

    • Kā Tev var sanākt 8 darba dienas ? Sniedz maldinošu informāciju,tāpat,kā Spure ?
      Pats labi zini, ka ir 8 maiņas pa sutkai, kas ir līdzvērtīgas 23-24 darba dienām. Strādājot 12 stundu režīmā vienīgais,kas mainīsies ir tas, ka par to pašu algu būs 2x biežāk jābrauc uz darbu …Vispār žēl,ka pārvaldes vadība nevis cīnās par labākiem apstākļiem saviem darbiniekiem, bet melo publiskajā telpā, radot iespaidu, cik viss ir labi ! Par cietumnieku tiesībām gan viņi neaizmirst,jo tie prot iztiesāt naudu par visādām nejēdzībām…
      Varbūt ir pienācis laiks to bezjēdzīgi pārpildīto IeVP kantori izrevidēt un nomainīt vadību, lai strādā tie, kurus tiešām uztrauc savu darbinieku darba apstākļi, atalgojums , nevis pazīmēšanās medijos un miglas pūšana acīs tiem, kuri nezina patieso situāciju cietumos…

    • Tās 8 ir dienaktis , pats saprati ko pajautāji?

    • Kadu tev algu divreiz lielaku par 16 darba dienam?Stundas paskaiti.Alga bus tada pati.

  6. Gan parvalde, gan RCc ir bardaks. RCc strada 5 mains, 5 maina strada no 1dienas lidz 5dienai, parejas 4 mainas strada mainas darbu. Katra maina apmeram ir 30 amatpersonu (sie 30 ir gan mainas prieksnieki, gan inspektori, gan uzraugi. Areja perimetri apsargi netiek pieskaititi). Sanak ap 20 uzraugu maina, cietuma ir 4 korpusi + zona + islaicigi aiztureto postenis + ta saucama “hoz banda”. Drosi var apgalvot, ka sis cietums nav dross!!! Parvalde melo sakot, ka trukst 30 uzraugu, TRUKST AP 100 UZRAUGU!!! Katru dienu pari zogam lido mobilie telefoni, narkotikas, cietums nevar nodrosinat kartibu!

    Ir daudz jautajumu, kur paliek pieskirta nauda? Vai ta ir patiesiba, ka iz papira veljoprojam pastav “Vairogs”???

  7. 8 gadi tur nodienēti Atbildēt

    Čau visiem
    Lasu un domāju cik labi ka vairs neatrodos tur tā saucamajā dienestā.
    Cik atceros tos gadus tur visu laiku ir bijusi nesakārtotība.Gribētos no Spūres kundzes dzirdēt komentārus cik uzraugiem un apsargiem pēc nolikuma būtu jābūt un un cik ir patiesībā.Automātiski pēc šī jautājuma kur paliek bužeta vakanto līdzekļu naudiņa un kāpēc kaut vienreiz kaut uz jauno gadu netiek izmaksātas prēmijas visiem nevis pāris cilvēkiem.Labi tas tā tās ir tikai materiālās vērtības.
    Jautājums tam pašam adresātam vai par darbinieku drošību šai novecojušajos mūros arī tiek domāts vai tiek atstāts ja jau tiek galā tad lai tiek.

  8. Zinu,ka šo rakstu bez ievērības neatstāja arī LIDA, ceru, ka būs par tiem murgiem jāsniedz plašāks paskaidrojums, lai gan – kā paskaidrot melus un nekompetenci…

  9. Ha, pārlūkoju bildes- varēja jau reklāmrakstam pievienot foto, kur uzraugs prot pārmeklēt ieslodzīto, nevis kā šis figurants.. Uzskatāmāk jau nevar nodemonstrēt pie kā noved štatu komplektēšana ar domu, ka trūkstošo piepelnīs paši kaut kur, mēs maksāsim tikai lai badu nemirst..

    • Uzraugs,kurš veic pārmeklēšanu – īsts “profesionālis”,otru roku varēja kabatā ielikt.Šitādi ir tie, kas “stāv rindā” uz darbu cietumā…

  10. Vai nav lieliski- būvēt valsts spēka struktūru tā, lai cilvēki nāktu strādāt, jo ir iespēja piepelnīties blakus darbā. Tad man ir ierosinājums Spures kundzei- nu uzliekam kvotas aizliegto priekšmetu ienešanai teritorijā katram darbiniekam, un ļaujam nest- tā varēs pat nedaudz samazināt algas, toties strādāt gribētāju netrūks.. Par 8 darba dienām Frants jau izteicās, man tik gribētos skaidrojumu no pulkvedes puses- kas tiks atrisināts pārejot uz 12h maiņu, jo savulaik pāreja no 12 uz 24h bija viens no risinājumiem lai nokomplektētu profesionālo apsardzi, bet tas jau bij tiiik sen, ka piemirsies. Un, ja kādam škiet, ka tukši sargposteņi ( kā Centrālcietumā) ir norma, tad vajag to ieviest perifērijā, cietumos, kur daļa ieslodzīto dzīvo kazarmu tipa mājās no kurām nakts laikā puslīdz brīvi prot izkļūt jau tagad- lai aizskrietu pēc pārmetuma, ja nebūs sarga- varēs līdz bodei aizšaut.. Bet no augšas viss labāk redzams, parastajiem jau virziens pie katras iespējas tiek norādīts- nepatīk- ej uz Maximu.. jo strādāt gribētāju rindām aiz vārtiem stāv..

  11. Jāmaksā lielākas algas,piemēram,kaimiņzemē parasts uzraugs saņem 1200 eiro uz rokas ir motivēts-prēmijas un atsauksmes.Centrālcietumam ir ko mācīties,viņi nemotivē uzraugus, bet sanāk gluži otrādi…un vēl piet tam nākas pienākumus pildīt par tiem uzraugiem kuri nav dienesta vietā….noslogojums ir nenormāli liels…..

  12. Pilmigi piekritu Frantam. Nevares visi izbtaukat un otri darbi daudziem ari atkritis. Nebus kas strada. Ne jau par velti tas sutku dars bija un ir visrealakais. Un virsstundas bus vel vairak neka tagad. Ta ka ir ka ta ir sava veida atriebiba darbiniekiem .

    • Ar loģisko domāšanu uzpūstais pārvaldes aparāts nekad nav izcēlies, galvenais lai papīri kārtībā, par parasto darbinieku tur nevienam galva nesāp, pat formastērpus nav spējīgi nodrošināt. Un ar 1.janvāri sāksies masveidīga dienesta pamešana!
      Variantu jau nav – vai nu sāciet maksāt pieklājīgu algu, vai nu rēķinieties, ka vismaz 25% apsargu un uzraugu šo “superdarbu” pametīs, jo strādāt pa 12 stundām vairs nebūs izdevīgi ! Un vēl – visu laiku trūkst darbinieku un pēc Jaunā gada,ja pāries uz 12 stundām, vajadzēs vairāk darbinieku, nekā ir patreiz, bet kā jau teicu – ar galvu jau pārvaldē neviens nedraudzējas…

  13. cietumu valsts Latvija – 10 cietumi, ~ 3 000 uzraugi …

  14. Vēl viens risinājums naudas iegūšanai darbinieku algām varētu būt cietumu apsargāšana tikai pa perimetru, bet iekšējo dzīvi lai regulē paši ieslodzītie, tai skaitā paši par savu naudu pilnībā pērk pārtiku, apģērbu un citas nepieciešamās mantas. Tā tas notiek daudzos Latinamerikas cietumos.

  15. Nauda, kura pašlaik tiek tērētu ieslodzīto uzturam un citām vajadzībām, būtu jānovirza darbinieku algām, bet cietumnieki jāpiespiež nopelnīt sev iztiku spaidu darbos. Kuri atteiktos strādāt – tos barotu tikai ar lētu putru un uzturētu neapkurinātās kamerās ar 1 m2 uz cilvēku.

  16. Kāds pašslavējošs rakstelis – 8 dienas darba un pāri par 600 eiro ? Nevajag melot, bet paskaidrot,ka runa ir par 8 maiņām ( 24 stundas = 1 maiņa) tātad tiek strādāts nevis 8 dienas mēnesī , bet apmēram 184 stundas !!! Darbinieku trūkst visu laiku un pārejot uz 12 stundu maiņām, situācija kļūs katastrofāla, jo uz darbu cilvēki brauc arī no attālākām vietām un braukt uz darbu divreiz biežāk (par to pašu samaksu) un vairums gadījumos to nespēt savienot ar otru darbu, nu atvainojiet – pārvaldes uzpūstais ierēdņu skaits ar spriešanas spējām nekad nav izcēlies…Un par centrālcietumu – 99% darba valoda ir krievu un tas notiek valsts iestādē !!!
    Cilvēki, kas lasa šo ziņu – saprotiet,ka šīs izmaiņas ir valsts atriebība darbiniekiem, kuri vinnēja tiesu, kas piesprieda samaksāt par visām nostrādātajām stundām.

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+