Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
4. jūnijs, 2015
Drukāt

Cietušām smadzenēm vajadzīgs miers. Kā sev palīdzēt pēc galvas traumas

Foto o -ShutterstockFoto o -Shutterstock
Padomi

• Lai sargātu galvu, braucot ar velosipēdu, skeitbordu, skrituļslidām vai kalnu slēpēm, noteikti jāliek aizsargķivere, bet automašīnā jāpiesprādzējas.

• No galvas traumām īpaši jāuzmanās gados vecākiem cilvēkiem, kuri lieto medikamentus, piemēram, aspirīnu sakarā ar sirds un asinsvadu slimību, kā arī alkoholiķiem un narkomāniem, jo viņiem asinsvadi kļuvuši trausli un pat neliels trieciens var izraisīt asinsizplūdumu un asinsvadu trombozi ar insultu – asiņu nepietiekamību galvā.

• Smēķētājiem pēc galvas traumas vajadzētu atmest nelāgo ieradumu, jo nikotīns samazina skābekļa piekļuvi smadzenēm un neļauj tām izveseļoties, tādēļ pēc negadījuma var palikt paliekošas sekas.

Droši vien katram kādreiz ir gadījies kaut vai mazliet sasist galvu. Ne vienmēr tas ir nieks, jo pat neliela trauma var atstāt nelabvēlīgas sekas.

Visvairāk dažādas galvas traumas gūst autoavārijās, kad cilvēks nav piesprādzējies, taču nereti tās gadās arī ikdienišķās situācijās. Sevišķi bieži dauzoties krīt bērni. Mazajiem galvaskausa struktūras ir elastīgas un nervu šūnas labi atjaunojas, bet pieaugušajiem jābūt uzmanīgākiem.

– Pēc ikvienas galvas traumas jākonsultējas ar ārstu, it īpaši, ja galvassāpes nav pārgājušas pāris nedēļu laikā, tirpst vai vājāka kļūst roka vai kāja. Pēc ārsta apskates iespējami drīzāk vajadzētu veikt datortomogrāfiju un dažkārt arī magnētisko rezonansi. Jāatceras, ka, traumējot galvu atkārtoti, var būt daudz smagākas sekas, – brīdina P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroķirurgs, habilitētais medicīnas doktors Igors Aksiks.

Kas slēpjas zem aisberga

Ja pēc traumas ir zila acs, puns vai brūce, varbūt šķiet, ka nekas nopietns nav noticis, taču dažkārt tā ir tikai problēmas redzamā daļa, zem kuras var slēpties galvaskausa lūzums un smadzeņu sasitums jeb kontūzija. Citi simptomi uzreiz neparādās, jo smadzenes notikušajam mēģina pielāgoties.

Ja brūce asiņo, jācenšas šo vietu piespiest ar pirkstu vai kādu apsēju, bet žņaugu likt nevajag. Ja cietušais ir bezsamaņā, viņš jānogulda uz sāniem, lai elpošanas ceļos neiekļūtu asinis un kuņģa saturs, kavējot skābekļa piegādi smadzenēm.

Brūcei var uzlikt sterilu marles tamponu, taču bez mediķa zināšanām to nevajadzētu censties apstrādāt, jo, rīkojoties nepareizi, situācija var tikai pasliktināties.

Visbiežāk smadzeņu satricinājuma vai sasituma raksturīgās pazīmes – samaņas zudums, galvassāpes, reibonis, slikta dūša, vemšana, kustību koordinācijas traucējumi, miegainība – parādās uzreiz pēc negadījuma

Reizēm cietušais aizmiegot vairs nemostas, jo iestājusies koma. Pēc tam viņš, visticamāk, neatcerēsies, kā guvis traumu. Kontūzijas gadījumā var neatminēties arī savu vārdu un nepazīt tuviniekus, kaut gan dzīvē tas parasti nenotiek tik spilgti, kā rāda filmās.

– Lietojot boksa terminus, smadzeņu satricinājumu var salīdzināt ar nokdaunu, bet sasitumu, kad tiek bojāta smadzeņu viela, – ar nokautu, tomēr ne vienmēr starp abiem traumu veidiem var novilkt stingru robežu, – skaidro Igors Aksiks, aicinot pēc negadījuma nekavējoties izsaukt ātro palīdzību. – Asinīm koncentrējoties galvā, izveidojas receklis, kas nospiež smadzenes un to stumbru. Lai cilvēks neietu bojā vai nekļūtu, kā saka tautā, par dārzeni, svarīgi nekavējoties izsaukt ātro palīdzību, jo recekli vajadzētu likvidēt pirmo četru stundu laikā.

Ja trauma notikusi alkohola reibumā, galvassāpes un vemšanu nevajadzētu skaidrot tikai ar grādīgās dziras lietošanu. Dažkārt dzērušajam nekādu simptomu nav, bet vēlāk sākas organisma atūdeņošanās un zūd samaņa. Jebkurā gadījumā sūdzības, kas parādās nākamajā dienā pēc traumas, var liecināt par smadzeņu tūsku un sasitumu.

Ja negadījumā cietis pakausis un ir kontūzija, mēdz būt redzes traucējumi, jo bojāts redzes analizators. Zilumi ap abām acīm varētu liecināt par galvaskausa priekšējās bedres lūzumu, kad pa degunu sāk izdalīties asiņains smadzeņu šķidrums. Ja lauzts piramīdas kauls, tas mēdz tecēt no ausīm, bet, ja bojāts dzirdes nervs, iespējami dzirdes traucējumi. Visbīstamākais ir smadzeņu stumbra bojājums, kontūzija vai saspiedums, kas var beigties letāli.

Nereti autoavārijā cietušie priecājas, ka nav sasituši galvu, taču pēc laika var sākties galvassāpes, reibonis un slikta dūša, jo gūta tā sauktā pātagas cirtiena trauma, kurā bojāti kakla skriemeļi vai mugurkaula artērija, tāpēc svarīgi saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību un nēsāt fiksējošu ortozi.

Lai nepaliktu sekas

Ja veiktie izmeklējumi liecina par smadzeņu bojājumu, vismaz 1–2 nedēļas nepieciešams miera režīms. Šajā laikā nevajadzētu lasīt, iedziļināties televīzijas pārraidēs un strādāt ar datoru – lai smadzenes atgūtos, tām nepieciešams miers. Turpinot aktīvu dzīvesveidu asinsizplūduma gadījumā, 20–30% cietušo var attīstīties epilepsija, kā arī hroniskas galvassāpes, koncentrēšanās grūtības, miegainība, depresija. Ja bojāts hipofīzes dziedzeris, kas atrodas galvaskausa pamatnē, pieaugušajiem mēdz būt hormonāli traucējumi, bet bērniem – augšanas un attīstības problēmas.

Kā stāsta dakteris, bokseriem, kuri bieži gūst smadzeņu satricinājumus, izmeklējumos redzams, ka smadzenes ātrāk atrofējas un noveco, biežāk mēdz attīstīties Pārkinsona un Alcheimera slimība. Smadzeņu pieres daivas bojājums var veicināt psihes pārmaiņas, kā arī demenci jau samērā jauniem cilvēkiem. Lai vismaz mazinātu nelabvēlīgās sekas, svarīga nozīme ir miera režīmam.

Ja konstatēts asinsizplūdums, kas nospiež galvas smadzenes, iespējams, būs nepieciešama operācija. Tā jāveic arī tad, ja radies galvaskausa vaļējs bojājums un kauls iespiedies smadzenēs, jo, veidojoties rētaudiem, pastāv epilepsijas attīstības risks, turklāt var rasties meningīts vai smadzeņu sastrutojums, kas prasa neatliekamu neiroķirurģisko palīdzību.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+