Foto – Shutterstock

Cik cilvēku Latvijā tērē 100 eiro gadā, lai ārstētos, cik – 1000 eiro? 2

84% Latvijas iedzīvotāju mēdz ārstēties paši vai ar aptiekās nopērkamiem medikamentiem, bet 42% palīdzību pie ārsta meklē tikai kritiskos gadījumos – to atklāj ERGO veiktais Latvijas iedzīvotāju veselības paradumu pētījums.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 191
Lasīt citas ziņas

Vien trešā daļa aptaujāto ir atzinuši, ka ikdienā lieto veselīgu uzturu un tikpat – ka vingro vai nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Tajā pašā laikā 43% atzīst, ka viņu veselības stāvoklis ir vien viduvējs, un aptaujas rezultāti liecina, ka, jo sliktāk tiek novērtēta sava veselība, jo vairāk ir bijis jātērē arī par dažādiem medicīnas pakalpojumiem.

“Latvijas iedzīvotāju veselības paradumu pētījums atklāj gan realitāti veselības aprūpē valstī, gan pašu iedzīvotāju attieksmē pret veselības problēmu laicīgu risināšanu un profilaksi. Cilvēki pašārstējas un neiet pie ārsta, cerēdami, ka veselības stāvoklis uzlabosies tāpat, – to aptaujā atzinuši 43%. Satraucošs ir fakts, ka 44% Latvijas iedzīvotāju pēdējos piecos gados apmeklējuši ārstu mazāk nekā 5 reizes. Tas nesanāk pat vienu reizi gadā, kas būtu optimāli vismaz slimību profilakses nolūkos. Tajā pašā laikā gandrīz trešdaļu no vēršanās pēc speciālista palīdzības attur pārāk garās rindas uz pieņemšanu. Nepilna piektā daļa norāda, ka iemesls tam ir medicīnas pakalpojumu dārdzība,” stāsta ERGO valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse.

CITI ŠOBRĪD LASA

Piektā daļa aptaujāto pēdējo 12 mēnešu laikā par medicīnas pakalpojumiem tērējuši vairāk nekā 100 eiro, puse – līdz 100 eiro. Biežāk apmeklēt ārstus un vairāk tērēt veselībai atļāvušies tie aptaujas dalībnieki, kuriem ir veselības apdrošināšana. To apliecina arī ERGO dati – viena apdrošinātā persona gadā izmanto 17 veselības aprūpes pakalpojumus.

“Veselības apdrošināšanas segments ir lielākais apdrošināšanas veids Latvijā, kas aizņem vairāk nekā piekto daļu no apdrošināšanas tirgus. Tā attīstības pamatā ir nepietiekams valsts finansējums veselības aprūpes pakalpojumiem, un šī tendence kļūst arvien izteiktāka. Ne velti Latvija no 35 valstīm Eiropas veselības patēriņa indeksā ieņem vien 29. vietu, un to nosaka gan zemā ģimenes ārstu pieejamība un piekļuve pie speciālistiem, gan garais gaidīšanas laiks uz operācijām un izmeklējumiem, ko atklāj arī ERGO veiktā pētījuma rezultāti,” uzsver Ingrīda Ķirse.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.