Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
29. jūnijs, 2016
Drukāt

Cik cilvēku Latvijā tērē 100 eiro gadā, lai ārstētos, cik – 1000 eiro? (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Uzziņa:

Pētījumu par Latvijas iedzīvotāju veselības paradumiem apdrošināšanas sabiedrībā ERGO veica 2016. gada maijā sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Tajā tiešajās intervijās tika aptaujāti 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

84% Latvijas iedzīvotāju mēdz ārstēties paši vai ar aptiekās nopērkamiem medikamentiem, bet 42% palīdzību pie ārsta meklē tikai kritiskos gadījumos – to atklāj ERGO veiktais Latvijas iedzīvotāju veselības paradumu pētījums.

Vien trešā daļa aptaujāto ir atzinuši, ka ikdienā lieto veselīgu uzturu un tikpat – ka vingro vai nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Tajā pašā laikā 43% atzīst, ka viņu veselības stāvoklis ir vien viduvējs, un aptaujas rezultāti liecina, ka, jo sliktāk tiek novērtēta sava veselība, jo vairāk ir bijis jātērē arī par dažādiem medicīnas pakalpojumiem.

“Latvijas iedzīvotāju veselības paradumu pētījums atklāj gan realitāti veselības aprūpē valstī, gan pašu iedzīvotāju attieksmē pret veselības problēmu laicīgu risināšanu un profilaksi. Cilvēki pašārstējas un neiet pie ārsta, cerēdami, ka veselības stāvoklis uzlabosies tāpat, – to aptaujā atzinuši 43%. Satraucošs ir fakts, ka 44% Latvijas iedzīvotāju pēdējos piecos gados apmeklējuši ārstu mazāk nekā 5 reizes. Tas nesanāk pat vienu reizi gadā, kas būtu optimāli vismaz slimību profilakses nolūkos. Tajā pašā laikā gandrīz trešdaļu no vēršanās pēc speciālista palīdzības attur pārāk garās rindas uz pieņemšanu. Nepilna piektā daļa norāda, ka iemesls tam ir medicīnas pakalpojumu dārdzība,” stāsta ERGO valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse.

Piektā daļa aptaujāto pēdējo 12 mēnešu laikā par medicīnas pakalpojumiem tērējuši vairāk nekā 100 eiro, puse – līdz 100 eiro. Biežāk apmeklēt ārstus un vairāk tērēt veselībai atļāvušies tie aptaujas dalībnieki, kuriem ir veselības apdrošināšana. To apliecina arī ERGO dati – viena apdrošinātā persona gadā izmanto 17 veselības aprūpes pakalpojumus.

“Veselības apdrošināšanas segments ir lielākais apdrošināšanas veids Latvijā, kas aizņem vairāk nekā piekto daļu no apdrošināšanas tirgus. Tā attīstības pamatā ir nepietiekams valsts finansējums veselības aprūpes pakalpojumiem, un šī tendence kļūst arvien izteiktāka. Ne velti Latvija no 35 valstīm Eiropas veselības patēriņa indeksā ieņem vien 29. vietu, un to nosaka gan zemā ģimenes ārstu pieejamība un piekļuve pie speciālistiem, gan garais gaidīšanas laiks uz operācijām un izmeklējumiem, ko atklāj arī ERGO veiktā pētījuma rezultāti,” uzsver Ingrīda Ķirse.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Kas tās par blēņām? Kā var būt kopā 84+42=126 procenti? Vienkārši ir cilvēki, kas nevar atļauties iet pie ārsta – varbūt ne pacienta iemaksas dēļ, bet izrakstīto zāļu cenas dēļ

  2. Veselības sistēmā ir legalizeta līdzēkļu izlaupīšanas sistēma,kurā ģimenes ārsti saņem maksu par neārstēšanu.Esmu hronisks slimnieks,bet ģimenes ārsts izvairas no savu pienākumu pildīšanas un ir bezdarbīgs,bet samaksu par to saņem.Ja tiktu aprēķinats kādas summas tiek samaksatas par bezdarbību un kaitējuma nodarījumu pacientiem,mati saceltos stāvus.

Draugiem Facebook Twitter Google+