Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
19. maijs, 2016
Drukāt

Dalot ERAF naudu skolu attīstībai, bešā atstās apmēram 80 pašvaldības (1)

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Par ERAF piešķirtajiem miljoniem varēs arī aprīkot dabaszinātņu kabinetus 7. līdz 9. klašu skolēniem.

Tuvākajā laikā valdībā apstiprinās noteikumus, kas noteiks, kā sadalīs Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) piešķirtos teju 140 miljonus eiro skolu attīstībai.

Jau tagad skaidrs, ka lielāko kumosu no šī pīrāga nokodīs deviņas lielākās Latvijas pilsētas, kā arī 21 reģionālās nozīmes attīstības centrs, kamēr Pierīgas un citiem novadiem būs jāsamierinās ar krietni mazāku devumu (skat. diagrammu).

“Vispirms baroja baložus. Pēc tam to, kas palika pāri, deva zvirbuļiem. Mēs esam tie zvirbuļi,” saka Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks. Viņš uzskata: visām pašvaldībām bija jādod vienādas iespējas pretendēt uz Eiropas finansējumu skolu attīstībai, nevis jāsadala tās grupās, katrai nosakot savu pīrāga daļu. “Nauda dalīta ačgārnā veidā, vispirms atšķeļot lielu kvotu tieši lielajām pilsētām. Ja rēķina atvēlēto finansējumu uz vienu skolas bērnu, sanāk, ka lielajās pilsētās šis bērns ir krietni vērtīgāks nekā Pierīgā, jo par lielo pilsētu bērnu dos par 40 procentiem vairāk naudas nekā par Pierīgas bērnu. Tas nav pareizi, jo bērni ir vienādi. Vai skolēns mācās lielajā pilsētā vai kādā citā pašvaldībā, viņam ir vienādas tiesības mācīties skolā, kuras infrastruktūra ir attīstīta,” teic M. Sprindžuks, kurš sarēķinājis, ka no ERAF naudas skolu attīstībai Ādažos tiks 2,5 miljoni eiro. Novadā nepieciešama jauna skolas ēka, jo, augot iedzīvotāju skaitam, palielinās arī skolēnu skaits. Šobrīd 1300 bērni mācās Ādažu vidusskolas ēkā, kaut tā celta mazākam skolēnu skaitam. Jauna skolas ēka aptuveni 800 bērniem izmaksās vismaz 10 miljonus. Tātad ar 2,5 miljoniem ne tuvu nepietiek. Iztrūkumu pašvaldība plāno rast aizņemoties, kā arī cer uz kādu finansējumu, kas Pierīgas problēmu risināšanai varētu rasties kādos citos ES fondos.

 

Ar burkānu tikai pakārdināja

Taču vēl sāpīgāk nekā Ādažos naudas dalīšanas sistēmu uztver tā sauktās pārējās pašvaldības, kurām uz visiem 80 novadiem plānoti vien nepilni pieci miljoni eiro. Turklāt cerība, ka šī nauda tiešām nonāks pie “pārējām pašvaldībām”, ir maza, jo par to vēl nepieciešams atsevišķs EK lēmums. Interesanti, kā “pārējo pašvaldību” grozā nonākusi arī daļa no tiem novadiem, kas tradicionāli skaitās Pierīga. “Iedzīvotāju un skolēnu skaits mums pieaug. Prasības uz skolēnu skaitu, lai atvērtu 10. klasi, valdība mums izvirza tādas pašas kā citiem Pierīgas novadiem. Tāpat jaunajā skolotāju algu modelī Lielvārde ir Pierīga, tāpēc jābūt lielam skolēnu skaitam uz vienu skolotāju. Tātad, kad valdībai tas izdevīgi, mēs esam Pierīga, bet, kad jādod nauda, tad vairs neesam Pierīga,” sašutis ir Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Imants Balodis. Jo sevišķi liela vilšanās ir tāpēc, ka pašvaldībām solīts: ja sakārtosiet skolu tīklu, nauda attīstībai būs. Novadā bijuši gatavi pieņemt sāpīgus lēmumus, Jumpravas vidusskolu pamazām pārveidot par pamatskolu, taču nu izrādās – gaidītā burkāna nebūs. “Naudas sadalījums starp pašvaldībām ir ļoti nevienlīdzīgs,” uzsver I. Balodis.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nostājusies Lielvārdes pusē un nav saskaņojusi noteikumus par naudas dalīšanu, prasot, lai vismaz Lielvārdes novadu iekļauj Pierīgas novadu grupā. LPS padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure gan atzīst: netaisnīgi šie noteikumi ir arī pret citām pašvaldībām, kuras sākotnēji atbildušas naudas piešķiršanas kritērijiem, bet, kad novadi un pilsētas sadalītas grupās, “atbirušas”. LPS vēlētos, lai visas tās pašvaldības, kas atbilst kritērijiem, iekļautu vismaz 3. kārtā. IZM pārstāve Inga Misiņa gan norāda uz LPS nekonsekvenci: sākotnēji tā esot atzinusi, ka, tā kā teju 140 miljoni esot maz, naudu Lielvārdei var nedot. Sarunā ar mani I. Dundure, aizstāvot Lielvārdes tiesības, atzīst, ka naudu kopumā vajadzēja dalīt citādi: dot tiem, kam visvairāk vajag. LPS ieskatā tā nav noticis. Savukārt I. Misiņa apgalvo: finansējums dots tām pašvaldībām, kur paredzama ilgtspējīga attīstība. Trešajā finansēšanas kārtā iekļautas vien tās Pierīgas pašvaldības, kur ne tikai pieaug skolēnu skaits, bet arī iedzīvotāju skaita pieaugums nav mazāks par Pierīgas statistiskā reģiona vidējo.

Turklāt visas šīs Pierīgas skolas cels piebūves vai jaunas ēkas klašu telpām, jo jau pašreizējais audzēkņu skaits ir pārāk liels, lai esošajās telpās varētu nodrošināt normālu darba ritmu. Savukārt Lielvārdē celtniecības darbi neesot nepieciešami. Lēmumi par naudas sadali atbilstot arī jau iepriekšējiem valdības lēmumiem par to, ka vidusskolas jākoncentrē un jāattīsta lielajās pilsētās un attīstības centros, nevis daudzos novados.

Attiecībā uz kritērijiem jāpiebilst, ka uz ERAF finansējumu varēja pretendēt vien tās vidusskolas, kurās 7. līdz 12. klasē ir vismaz 240 skolēni, un pamatskolas, kur 7. līdz 9. klasē ir vismaz 200 skolēnu un kuras īsteno vismaz divas izglītības programmas, vienu no tām eksakto. Atlaides dotas vien pierobežas skolām, kur attiecīgi varēja būt 200 un 150 skolēnu.

 

Paliek “baltie plankumi”

Ja paraugās uz Latvijas karti, kurā iezīmētas skolas, kas var pretendēt uz finansējumu, redzams arī, ka valsts teritorijā naudas sadalījums būs ļoti nevienmērīgs. Bez Eiropas finansējuma skolu attīstībai nāksies iztikt teju visai valsts pierobežai – gan uz Igaunijas, gan Lietuvas pusi. Lietuvas virzienā nauda vismaz koncentrēsies lielajās piejūras pilsētās, kā arī Daugavpilī un Jēkabpilī, bet, braucot gar jūru uz Igaunijas pusi, skolas par ERAF naudu ar sakārtotu infrastruktūru, visticamāk, neredzēsim ne Saulkrastos, ne Ainažos, ne Salacgrīvā. IZM skaidro, ka tieši lielajām pilsētām liela daļa naudas tikusi tāpēc, ka tāds bijis Reģionālās attīstības padomes lēmums. To pieņemot, vērā ņemta gan demogrāfiskā, gan ekonomiskā situācija pašvaldībās. Padomē ietilpst vairāku ministriju valsts sekretāri, kā arī plānošanas reģionu pārstāvji. Tātad sava teikšana šādā naudas sadalījumā bijusi arī vietējo varu pārstāvjiem. Tieši vietējai varai būs arī tiesības izlemt, tieši kurās kritērijos atbilstošajās skolās ieguldīt ERAF finansējumu.

Visvairāk skolu par ERAF līdzekļiem plāno attīstīt Liepāja, kur naudu iecerēts ieguldīt pat 10 skolās – valsts ģimnāzijā, vidusskolās un vienā pamatskolā. Astoņas skolas – vienu valsts ģimnāziju, kurai statuss piešķirts pavisam nesen, piecas vidusskolas un divas pamatskolas – plānots sakārtot Ventspilī. Savukārt galvaspilsētā Rīgā ERAF ieguldījumi plānoti vien septiņās skolās – visās valsts ģimnāzijās un Rīgas Franču licejā.

Kopumā redzams, ka vinnētājas ir visas tās pašvaldības, kurās ir valsts ģimnāzijas, jo katrai no tām attīstībai plānoti 300 000 eiro. Piemēram, Viļaka nav kvalificējusies finansējuma saņemšanai, taču vienalga tiks pie 300 000 valsts ģimnāzijas attīstībai. Tieši valsts ģimnāzijās būs arī visplašākās naudas izlietojuma iespējas – tās ERAF finansējumu varēs izlietot gan ergonomiskas mācību vides izveidei, gan jaunu informācijas komunikācijas tehnoloģiju (IKT) ieviešanai, gan dabaszinātņu kabinetu aprīkošanai pamatskolas klasēm, gan sporta laukumu sakārtošanai un dienesta viesnīcu (kopmītņu, internātu) ierīkošanai, gan reģionālā metodiskā centra attīstībai. “Parastās” ģimnāzijas un vidusskolas varēs atļauties visu to pašu, ja vien būs nepieciešamība un piešķirts finansējums, izņemot metodiskā centra attīstīšanu. Savukārt pamatskolām naudas nebūs arī dienesta viesnīcas sakārtošanai, bet dažas sākumskolas, kam arī paredzēts ERAF finansējums, varēs vien veidot ergonomisku mācību vidi un ieviest IKT risinājumus.

Daļai skolu ārpus lielajām pilsētām finansējums tiks tikai tad, ja tās apvienosies. Piemēram, Smiltenes izglītības iestādes naudu saņems gadījumā, ja tiks reorganizētas Smiltenes 3 pakalnu sākumskola, Smiltenes ģimnāzija un Smiltenes centra vidusskola.

 

10_lpp

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Skaidri redzam, kā tiek gatavota skolēnu segregācija. Un tālāk jau paliks prestižās pus privāt vai privātskolas un pāŗējiem plebejiem brīvā laika pavadīšanas iestādes bez stabilām zināšanām.

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+