Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. septembris, 2013
Drukāt

Cik droši ir automobiļi – frankenšteini?

Foto - "TopGear"Foto - "TopGear"

Žurnāla “TopGear” Baltijas nodaļa sadarbībā ar partneriem Lietuvas Automobiļu savienību (LAS), kompāniju “Lietuvas apdrošināšana” (“LA”), Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) un tehniskās apskates uzņēmumu “Transeksta” sarīkoja unikālu eksperimentu un atklāja, kā automobiļi tiek piecelti no mirušajiem.

 

Līdz šim neviens ne tikai Baltijā, bet arī visā Vecā kontinenta austrumu daļā nebija mēģinājis noskaidrot, kādā mērā autobraucēju drošību ietekmē pēc smagas avārijas veikts remonts.

Lietuvā, kas ir lietoto automobiļu tranzīta centrāle, lietoto auto vidējais vecums ir 14 gadi, bet Latvijā – nepilni 13. Šāda gadagājuma automobiļi zaudē spēju pilnvērtīgi aizsargāt savus pasažierus dabiskā tehnikas nolietojuma iespaidā, bet vēl bīstamāki tie kļūst, ja ir atjaunoti pēc negadījumiem, kuros bojāta nesošā konstrukcija un auto tiek atgriezts uz ceļa, to sametinot no vairāku spēkratu daļām. Neviens, ieskaitot transporta reģistra pārraugus un lietoto automobiļu tirgotājus, neņemas nosaukt konkrētus skaitļus, taču autoparka un tirgus pazinēji ir vienoti ieskatā, ka nepilnīgi, bīstami atjaunotu auto ir daudz. Problēma, raugoties no drošībā ieinteresēta patērētāja viedokļa, slēpjas tajā, ka sazīmēt atjaunotu auto nav viegli, un, kad runa ir par tik vecu braucamo, pircēju tolerances līmenis ir pārāk augsts. Baltijas “TopGear” iegādājās 15 gadus vecu “BMW” 3. sērijas “Compact” braukšanas kārtībā un nodeva to tipiskam lietuviešu meistaram Aļģirdam, kurš savā garāžā ar auto restaurēšanas rūpalu ir uzkrājis lielu pieredzi. Aļģirds pārzāģēja auto šķērseniski, nozāģēja visu priekšējo daļu, piedevām pārzāģēja priekšējās sijas. Sekoja automobiļa atjaunošana “sākuma stāvoklī”, pāris kosmētisku triepienu, lai auto – nosacīti – izskatītos kā jauns un vesels, un nabaga bavārietis bija gatavs triecientestam. Pārbaudi pēc “Euro NCAP” metodikas veica Vācijas speciālisti no ADAC. Kad nosēdās putekļu un atlūzu mākonis, ko gaisā uzsita frontālais trieciens ar 64 km/h, kļuva redzams, ka auto ir savilcies čokurā, saplacis pa šuvēm, taču nav sabrucis, kā tika prognozēts. Tomēr šaubas izklīdina ADAC speciālisti, norādot uz deformēto manekena kaklu un caurumu krūtīs. Oficiālais novērtējums pēc “Euro NCAP” metodikas – nulle zvaigžņu. Reālajā dzīvē tas ir sinonīms vārdiem “bojāgājušais” vai “uz mūžu ratiņkrēslā”.

 

Speciālistu viedokļi

ADAC Automobiļu drošības programmas vadītājs Folkers Zandners: “Eiropas plašsaziņas līdzekļi reti pievēršas tēmai par avārijās sadauzītu un pēcāk atjaunotu automobiļu atkārtotu iekļūšanu negadījumos un šādu avāriju sekām. Bet tā, protams, ir svarīga informācija visiem pircējiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ izvēlas nepienācīgi salabotu auto un, neko nezinādami par to patieso stāvokli, ļoti riskē. Šo projektu unikālu padara tas, ka, lai arī atjaunotu auto triecientesti veikti arī agrāk, to virsbūves remontdarbi notika, izmantojot ražotāju rekomendētās daļas un tehnoloģiju. Turklāt pārbaudēm tika pakļauti minimāli bojāti spēkrati, kamēr šis “BMW” ir piedzīvojis daudz lielāku iejaukšanos.”

“Ja pareizi izpilda remonta tehnoloģiju, tā nodrošina konstrukcijas pilnvērtīgu funkcionēšanu visu automobiļa mūžu,” uzstāj Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Autotransporta institūta docents Ēriks Vonda. “Taču jautājums ir par to, vai tiek ņemti vērā visi faktori.

Piemēram, saliekta detaļa, kurai atdota ģeometriskā forma, pirmkārt, vairs nebūs tik stipra un, otrkārt, vairs nebūs tik elastīga, lai uzņemtu enerģiju tādā veidā, kā paredzējuši konstruktori. Treškārt, taisnotās, metinātās vietas mēdz pastiprināt, bet arī tas var būt par sliktu – tā vietā, lai uzņemtu enerģiju, šāda pastiprināta daļa deformēs salonu, apdraudot pasažieru drošību. Lai no tā izvairītos, jāizmanto ražotāja noteiktie materiāli un remonta veids. Protams, tas ietekmē izmaksas, tāpēc rekomendācijas, ja vajadzīgs ātrs, lēts remonts, mēdz ignorēt. Manuprāt, te būtu jāmaina likumdošana. Jāiedibina kārtība, ka autotirgotājam, kas krāpjas – slēpj informāciju par auto vēsturi, atņem licenci. Bet pircējus es mudinu auto pirms pirkšanas pārbaudīt – speciālisti diezgan viegli var sazīmēt virsbūves remonta pēdas.”

“Pirmais ir cena, otrais ir patēriņš, trešais – tehniskās apskates esamība,” tādi ir lietoto auto tirdzniecības centra “BRC” vadītāja Alda Pīlēna novērojumi par to, kas lietoto auto pircējus interesē visbiežāk. “Jautājums par drošību izskan vienu, varbūt pāris reižu gadā. Domāju, tā ir mūsu tirgus reālā situācija, jo katrs var atļauties to, ko viņš var atļauties nopirkt, un drošība ir atbīdījusies tālākā plānā.”

Šobrīd Latvijā nav sistēmas, kas ierobežotu nekvalitatīvi remontēta automobiļa atgriešanu ceļu satiksmē. Apzinoties bīstamību, ko pierāda “atdzīvinātā” auto drošības tests, patlaban ir izveidota darba grupa, kurā darbojas Satiksmes ministrijas, CSDD, Valsts policijas, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja un Auto asociācijas pārstāvji. Darba grupas uzdevums ir definēt tos bojājumus, ar kādiem transportlīdzeklim pēc avārijas aizliegt piedalīties ceļu satiksmē, kā arī panākt, lai šis auto tiktu remontēts pie kvalificētiem un sertificētiem speciālistiem. Kā pirmo soli CSDD apņemas no nākamā gada, veicot transportlīdzekļu tehnisko apskati, pilnveidot pasīvās drošības sistēmu pārbaudes.

Vienlaikus ļoti būtiski ir ne vien Latvijas, bet arī citu valstu reģistros izdarīt atzīmi, ka automobilis ir bijis būtiski bojāts, un ar šo informāciju dalīties savā starpā. Tikai ar šādām darbībām mēs panāktu, lai ne vien pa Latvijas, bet arī pa citu valstu ceļiem ripotu droši auto,” skaidro CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

“Eksperimenta mērķis ir nevis norādīt, ka visi lietotie auto ir bīstami, bet gan aicinājums cilvēkiem izvērtēt, vai uz remonta kvalitāti ietaupītā nauda ir drošības vērta. Autoražotāji ir paredzējuši noteiktas spēkratu remonta tehnoloģijas un metodiku, taču, tās neievērojot, pat relatīvi vienkārša sadursme var pārvērsties par traģēdiju. Žurnāls “TopGear Latvija” aicina iedzīvotājus pirms lietota auto iegādes pārbaudīt tā vēsturi un izvairīties no mašīnām, kuru pagātne vai ārējais izskats liecina par smagiem negadījumiem un nekvalitatīvu remontu,” skaidro Ilmārs Līkums, žurnāla “TopGear Latvija” galvenais redaktors.

 

Bēdīga pieredze

Diemžēl Latvijā ir cilvēki, kuri ir sēdējuši šādās automašīnās un piedzīvojuši arī satiksmes negadījumus. Kamaniņbraucējs Juris Šics pirms vairāk nekā diviem gadiem iegādājās automašīnu, par kura drošību jau sākotnēji viņam bija aizdomas, bet aizņemtības dēļ viņš neveica pilnu auto diagnostiku. Mēnesi pēc auto iegādes lietainā laikā Juris piedzīvoja traģisku avāriju, pēc kuras atmodās tikai nākamajā dienā, un ārsti viņam pateica, ka viņš vairs nevarēs sportot. “Pateicoties rūpīgam ārstu darbam, es šobrīd atkal varu braukt ar kamaniņām. Pēc tam auto speciālisti skaidroja, ka mans auto bija sakombinēts no vairākām automašīnām, turklāt metinājums bijis nekvalitatīvs,” stāsta Juris. Viņš iesaka, pērkot lietotu auto, vienmēr pārliecināties par tā izcelsmi un tehnisko stāvokli.

 

Pievienot komentāru

Revolūcija, kas nes attīstību un briesmasTāpat kā cunami vilni, cilvēki digitālās tehnoloģijas sākumā vilni apbrīno, neapzinoties tā spēku un ātrumu
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Draugiem Facebook Twitter Google+