Cik eiro var iegūt no hektāra? Jauna “LA” rubrika Zelta hektārs 3

Arī dārzeņu audzēšanas saimniecības “Baldones lauki” valdes priekšsēdētājs Ivars Pundiņš atzīst, ka teorētiski visa saimniekošana sākas ar aprēķiniem, taču praktiski korekcijas ievieš gan laikap­stākļi, gan citi faktori. Līdz ar to rentablākās kultūra mainās pa gadiem. Piemēram, 2014. gadā viņa saimniecībā, iespējams, par rentablāko kultūru varēs saukt kartupeļus, neskatoties uz cenas samazinājumu. Gadu iepriekš tās bija galda bietes, bet 2012. gadā tie viennozīmīgi bija graudaugi labo cenu dēļ. “Katram zemniekam atšķiras tehnoloģijas, arī pa reģioniem vērojamas atšķirības, jo, piemēram, Zemgalē ir citas izmaksas nekā Vidzemē, tāpēc tas, kas der vienā gadījumā, neder citā. Taču būtu interesanti pasmelties kādu ideju,” tā par ieceri meklēt “zelta hektāru” teic “Baldones lauku” vadītājs.

Autori: Ivars Bušmanis, Sandra Dieziņa

Cik eiro var iegūt no hektāra? Vaicāsim nevis nekustamo īpašumu mākleriem, bet lauksaimniekiem. Jo zeme vērtīgāka, to apstrādājot, nevis pārdodot. “Latvijas Avīze” kopā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) šogad sāk publicēt materiālu sēriju ar nosaukumu “Zelta hekt­ārs”. Katru nedēļu “LA” lasītāji tiks iepazīstināti ar viena lauku uzņēmēja darbu tikai vienas lauka kultūras audzēšanā, parādot viņa izvēli, atsedzot plānus un to īstenošanu. Centīsimies izvēlēties attiecīgajā nozarē efektīvāk saimniekojošo, lai pārējie varētu savus rezultātus salīdzināt ar viņa sasniegto.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Tie nebūs neaizsniedzami tehnoloģiju un gudrību griesti. Liksim priekšā aprēķinus, kurus var pārspēt un kurus reāli ir pārspējuši Latvijas lauksaimnieki. Aplūkosim ne tikai optimālo (kas ir virs vidējā) saimniekošanas modeli, bet to, kā ekonomikas recepte darbojas konkrētā saimniecībā. Tāpēc ceram uz saimnieku atsaucību savu panākumu cēloņu atklāšanā.

“Būtu interesanti uzzināt citu pieredzi, kā tiek samazinātas izmaksas un meklēts optimāls risinājums efektīvai saimniekošanai,” tā par “LA” ieceri teic piena lopkopības saimniecības “Lielandžas” saimnieks Jānis Šulcs. Viņš savā saimniecībā izmaksas skrupulozi sācis kalkulēt tikai šogad, taču daudzi to nedarot. Kamēr saimniekošanā nepieciešamais vajadzīgs nelielos daudzumos, tikmēr zemnieki daudz neskaita, bet, pieaugot vajadzībām, viņi vairāk sāk domāt un rēķināt, skaidro Šulcs.

CITI ŠOBRĪD LASA
Izmaksas rūpīgi rēķina augkopības saimniecību ZS “Veģi” un SIA “PS Līdums” saimniece Inese Karlova. Tādējādi katram laukam veidojas sava vēsture un tas palīdz kalkulēt un plānot, kā efektīvāk saimniekot. Šogad rentablāko sarakstā viņa ierindo auzas, miežus un vasaras kviešus. “Kultūras, kurās bija mazāk jāiegulda, bet tās deva labākus rezultātus,” piebilst Inese Karlova. Iepriekš viena no topa kultūrām bija rapsis.
Arī dārzeņu audzēšanas saimniecības “Baldones lauki” valdes priekšsēdētājs Ivars Pundiņš atzīst, ka teorētiski visa saimniekošana sākas ar aprēķiniem, taču praktiski korekcijas ievieš gan laikap­stākļi, gan citi faktori. Līdz ar to rentablākās kultūra mainās pa gadiem. Piemēram, 2014. gadā viņa saimniecībā, iespējams, par rentablāko kultūru varēs saukt kartupeļus, neskatoties uz cenas samazinājumu. Gadu iepriekš tās bija galda bietes, bet 2012. gadā tie viennozīmīgi bija graudaugi labo cenu dēļ. “Katram zemniekam atšķiras tehnoloģijas, arī pa reģioniem vērojamas atšķirības, jo, piemēram, Zemgalē ir citas izmaksas nekā Vidzemē, tāpēc tas, kas der vienā gadījumā, neder citā. Taču būtu interesanti pasmelties kādu ideju,” tā par ieceri meklēt “zelta hektāru” teic “Baldones lauku” vadītājs.