Foto-LETA

“Dzimtenes mīlestību nenosaka pase”. Cik krievu un nepilsoņu gatavi aizstāvēt Latviju? 13

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) cer, ka pētījums par Latvijas iedzīvotāju gatavību aizstāvēt valsti ar ieročiem pieliks punktu mākslīgām diskusijām par cilvēku nevēlēšanos aizstāvēt Latviju.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10
Lasīt citas ziņas

R. Vējonis domā, ka, vērtējot pētījuma rezultātus, daudzi sāks koncentrēties uz datiem par tiem cilvēkiem, kas nav gatavi aizstāvēt valsti ar ieročiem. Viņš atgādināja, ka dzimtenes aizstāvībai būs nepieciešams strādāt daudzās miera laika jomās – gan ārstiem un informācijas tehnoloģiju speciālistiem, gan zemniekiem, gan pārtikas ražotājiem.

“Ceru, ka pētījums pieliks punktu mākslīgām diskusijām, ka neviens neko nedarīs, kas būtībā ir Latvijas valsts un cilvēku noniecināšana. Cilvēki ir gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās – vīrieši, sievietes, latvieši, nelatvieši, pilsoņi un nepilsoņi. Acīmredzot dzimtenes mīlestību un pienākuma apziņu nenosaka tautība vai pase,” uzsvēra ministrs.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mūsu drošību vispirms nosaka tas, cik gatavi esam valsti aizstāvēt, un, manuprāt, pētījums pierāda, ka esam. Cilvēku gatavība valsti aizstāvēt arī ir galvenais priekšnoteikums, lai atturētu potenciālos uzbrucējus. Latvijas bruņoto spēku stiprināšana un ciešas sadarbības ar NATO sabiedrotajiem attīstība nostiprina mūsu aizsardzības spējas un vēl jo vairāk novērš iespējamu agresiju pret mūsu valsti un cilvēkiem.”

Jau ziņots par šonedēļ publiskotajiem aptaujas datiem, kas liecina, ka lielākā daļa vīriešu jeb aptuveni 60% aizstāvētu Latviju ar ieročiem rokās. Pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma SKDS veica pētījumu “Latvijas iedzīvotāju viedoklis par valsts aizsardzības jautājumiem”. Pētījumā secināts, ka 58,7% vīriešu pilsoņu, no kuriem aptuveni 80% veido Nacionālo bruņoto spēku rezervi (vīrieši pilsoņi no 18 līdz 55 gadu vecumam, kas ir derīgi militārajam dienestam, veido NBS rezervi), nepieciešamības gadījumā būtu gatavi cīnīties ar ieročiem rokās, lai aizstāvētu Latviju. Savukārt 27,9% vīriešu pilsoņu nepiekrita šādam apgalvojumam, bet mazliet vairāk nekā 13% respondentu nebija viedokļa par šo jautājumu.

Latviju ar ieročiem rokās aizstāvētu 67% vīriešu pilsoņu, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu valoda. To darītu arī 41,2% vīriešu pilsoņu ar krievu sarunvalodu ģimenē. Pētījumā secināts, ka visaktīvāk valsts aizstāvēšanā ar ieročiem rokās iesaistītos 17 – 25 gadus veci vīrieši pilsoņi (65,2%), kā arī augstāko izglītību ieguvuši vīrieši pilsoņi (69,9%).

Tāpat pētījumā secināts, ka Latviju ar ieročiem rokās aizstāvētu arī 34,4% vīriešu bez Latvijas pilsonības. Pētījumā secināts, ka 24,7% Latvijā dzīvojošo sieviešu nepieciešamības gadījumā būtu gatavas cīnīties ar ieročiem rokās, lai aizstāvētu Latviju. Pētījums veikts 2014. gada novembrī, nejaušā izlasē visos Latvijas reģionos tiešā intervijā aptaujājot 1020 pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 17 līdz 74 gadiem.

VIEDOKĻI

Kā vērtējat šos skaitļus – vai uzskatāt, ka tie liecina par Latvijas iedzīvotāju augstu gatavību aizstāvēt valsti?

Juris Ciganovs, kara vēsturnieks: “Ja vēlamies šo gatavību aizstāvēt valsti salīdzināt ar starpkaru Latvijas laiku, to izdarīt ir grūti, jo statistika ir jauna zinātne un toreiz tādas aptaujas neveica. Toreiz bija cita situācija, pastāvēja obligātais militārais dienests un lielākā daļa no jaunajiem vīriešiem bija to izgājusi. Pēc laikabiedru atmiņām var spriest, ka vēlme aizstāvēt dzimteni bija diezgan liela.

Reklāma
Reklāma

Ar situāciju Otrā pasaules kara laikā salīdzināt nebūtu korekti, jo bija motivācija aizstāvēt savu valsti, bet nebija iespējas karot zem savas valsts karoga.

Ņemot vērā šodienas situāciju (etnisko un to, cik no Latvijas pilsoņiem ir valstij lojāli), šie 60 procenti ir pietiekami labs rādītājs. Bruņotie spēki ir publiski paziņojuši, ka pēdējā laikā ir jūtams pieplūdums zemessardzē, turklāt iestājušies daudzi cilvēki ar augstāko izglītību un arī studenti. Tas rāda, ka cilvēki ir gatavi aizstāvēt gan valsti, gan ģimeni. Nenoliedzami, to ietekmējuši ārējie faktori, situācija Ukrainā.”

Andrejs Mežmalis, organizācijas “Daugavas vanagi” priekšnieks: “Gribu piebilst, ka Latviju aizstāvēt ar ieročiem ietu arī es un citi atvaļinātie virsnieki, kuri pēc vecuma vairs neietilpst Nacionālo bruņoto spēku rezervē. Mums visiem ir pienākums skaidrot jauniem cilvēkiem Latvijas vēsturi, jo tad, ja viņi to zinās, būs arī izpratne par to, kāpēc jāaizstāv sava valsts. Domājot ilgtermiņā, liela kļūda bija atteikšanās no obligātā militārā dienesta, jo tā laikā jaunie cilvēki pieauga un daudz ko iemācījās. Militāro iemaņu iegūšana prasa apmēram gadu laika. Mums ir daudzi tādi, kuri pirms profesionālās armijas ieviešanas ir dienējuši obligātajā dienestā, un viņiem šīs iemaņas ir. 60 procentu gatavība aizsargāt valsti – tas nav slikts rādītājs.”

Aptaujājusi Dace Kokareviča

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.