Kā pašvaldības vērtē ieceri celt garantētā minimālā ienākuma līmeni līdz 60 eiro? 1
Labklājības ministrs Uldis Augulis izteicies, ka ministrija saskata iespēju atgriezties pirmskrīzes līmenī un garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeni no pašreizējiem 49,80 eiro mēnesī palielināt līdz 60 eiro. Aptaujā skaidroju, vai pašvaldībām būs pa spēkam to maksāt.
Indra Rassa, Saldus novada domes priekšsēdētāja: “Patiesībā nebūtu slikti, ģimenēm ar bērniem tas būtu atvieglojums, daudzi taču saņem tikai minimālo algu. Taču, zinot reālo situāciju laukos, par ministrijas ieceri jāteic – jā, apsveicami, bet tas ir koks ar diviem galiem. Ne tikai mūsu novadā, visā Latvijā ļoti samilzusi problēma ar tiem cilvēkiem, kas vairs nevēlas strādāt. Patiesībā palīdzība būtu jāsniedz tikai tiem, kam patiešām jāpalīdz, – slimiem, ģimenēm ar minimāliem ienākumiem, tiem, kas kaut kāda iemesla dēļ nonākuši krīzes situācijā. Diemžēl pārprasta sociālā taisnīguma dēļ grimstam arvien dziļāk purvā. Ko lai citu pasaka par nejēdzību, ka mums ir tādi cilvēki – ne atsevišķi, bet jau vesels slānis! –, kuri negrib neko darīt un kuriem nav pat elementāru darba iemaņu. Tā vien šķiet, ka valdība nesaprot – sociālais taisnīgums vispirms ir jānopelna. Vai nav tā, ka gribam skriet vilcienam pa priekšu?”
Irēna Sproģe, Salas novada domes priekšsēdētāja: ”Tiem cilvēkiem, kam pabalsts patiešām pienākas, tā paaugstināšana līdz 60 eiro ir atbalstāma lieta. Taču tos, kas nevēlas strādāt, tā nauda tik un tā nemotivēs mainīties. Drīzāk notrallinās, un viss. Tik tālu nu esam nonākuši, ka Latvijā jau varam runāt par lūdzēju paaudzi. Latvieši vienmēr ir bijuši strādīgi, bet nu jādomā, kā no darba atradinātos dabūt atpakaļ pie darba. Traģiski! Māc bažas, ka tie 60 eiro problēmu tikai padziļinās. Un nav korekti, ka valsts lemj, bet naudu nedod. Ja viņi ir tie lielie lēmēji, lai tad arī maksā!”
Guntis Gladkins, Rūjienas novada domes priekšsēdētājs: ”Katrā ziņā GMI paaugstināt vajadzētu. Bet diemžēl mūsu valstij ir raksturīgi pieņemt lēmumus, neparedzot tam finansējumu no valsts. Krīzes laikā valsts līdzfinansēja GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu, tagad pašvaldībām izmaksas sociālajai palīdzībai jāsedz no saviem līdzekļiem. Mums sociālais slogs jau tā ir liels. Lai maksātu 60 eiro pabalstu, naudu nāktos pārdalīt – kaut kam būtu jāņem nost. Aprīlī mums bija 113 šāda pabalsta saņēmēju, lai arī ir tendence to skaitam samazināties, tik un tā prasītāju arvien vēl būs daudz. Uzskatu, ka valstij vajadzētu domāt, kā iesaistīt darbā parazitējošo slāni. Pareizāk būtu sākt tieši no šā gala. Satrauc, ka pabalstu nāk prasīt arī tie, kam patiesībā tas nepienāktos. Tur ir sliņķi, dzērāji, pat tādi, kas zaudējuši jebkādu interesi par darbu. Nav izslēgts, ka pabalstu iemanās saņemt arī kāds negodīgais, kas kaut kur strādā nelegāli. Tas ir ļoti netaisnīgi pret tiem, kam patiešām pienākas, bet kam kauns prasīt, tāpēc cenšas iztikt saviem spēkiem.”
Anita Brakovska, Vārkavas novada domes priekšsēdētāja: ”GMI palielināšana ir ļoti apsveicama lieta, jo katram var gadīties krīzes situācija. Tas kalpotu arī Latvijas tēla spodrināšanai. Bet šāds lēmums būtu atbalstāms ar nosacījumu, ka visu nastu neuzkrauj uz pašvaldības pleciem – daļa izdevumu jāsedz valstij. Otrkārt, valstij vajadzētu būt lielākai izpratnei, kas īsti saņem GMI pabalstu. Krīzes situācija taču var ilgt mēnesi, divus, nu, trīs četrus. Tas nozīmē, ka pabalstu saņēmēju sarakstam vajadzētu būt ļoti mainīgam. Diemžēl dzīvē ir pavisam citādi – pārsvarā pabalstu prasa vieni un tie paši cilvēki, turklāt gadiem ilgi. Viņi vienkārši negrib strādāt. Bet pašvaldībai taču ir tikai izdzīvošanas budžets. Cik ilgi atbalstīsim sliņķus!? Tas ir ļoti negodīgi attiecībā pret tiem daudzajiem zemniekiem un citiem, kas laukos strādā čakli.”
