Latvijā
Izglītība

Cik ilgi atliks reformas? Var tikt apdraudēta arī valodas reforma krievu skolās4


Kārlis Šadurskis
Kārlis Šadurskis
Foto – Zane Bitere/LETA

Izglītības reformu noraidīšanu vai būtisku aizkavēšanu politiķi skaidro gan ar priekšvēlēšanu laiku, gan ar to, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav spējusi ieceres pienācīgi izskaidrot un sagatavoties pārmaiņu ieviešanai. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (“Vienotība”) norāda arī uz vēl kādu būtisku aspektu: latviešu valodas lomas palielināšana mazākumtautību skolās ir cieši saistīta ar nu jau nobremzēto mācību satura reformu, un tas varētu izskaidrot to, kāpēc lielākā opozīcijas frakcija “Saskaņa” tik aktīvi torpedē jauno izglītības standartu ieviešanu. Savukārt iniciatīvas grupas “Vecāki par labāku izglītību” pārstāvis Gundars Āboliņš uzskata, ka pārmaiņu galvenie bremzētāji ir pašvaldības, kuras nevēlas veikt pārmaiņas skolās, jo bažījas, ka nāksies slēgt vājas skolas, kuras nespēs pildīt jaunos izglītības standartus.

Kaut valdība ministrijas ieceres jau bija atbalstījusi, pēc pagājušās nedēļas notikumiem premjers Māris Kučinskis izsecinājis, ka šai Saeimai vairs nevajagot lemt par reformu. Lai lemj nākamā. Paredzams, ka par to, ko darīt ar izglītības reformām, šodien lems valdošo frakciju sadarbības padomē.

Kā zināms, IZM bija rosinājusi vairākas būtiskas izmaiņas izglītībā. Pirmkārt, skolas gaitas būtu jāsāk jau no sešu gadu vecuma. Otrkārt, pakāpeniski jāievieš jauns izglītības standarts – tā būtu tā sauktā kompetencēs vai lietpratībā balstītā izglītība, kuras standartā uzsvars tiktu likts uz to, kas bērniem jāiemācās, bet metodēs skolas saglabātu salīdzinoši lielu brīvību. Tajā pašā laikā tiktu izstrādātas mācību priekšmetu paraugprogrammas, mācību līdzekļi u. c., lai skolēni nemācītos vairs, tikai sēžot skolas solos un zināšanas apgūtu ar dziļāku izpratni. Jaunais saturs jau tiek izstrādāts, lielākoties izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus: gandrīz 12 miljonus eiro. Reformu neieviešanas gadījumā ir bažas, ka Eiropas finansējums tiks zaudēts un zaudējumi būs jāsedz no valsts budžeta.

 

Valdībā bija vienprātība

Valdība gan IZM ieceres bija atbalstījusi un iesniegusi izskatīšanai parlamentā izmaiņas Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā, kas nepieciešamas, lai valdība varētu apstiprināt jaunos izglītības standartus katrā klašu grupā. Reformas bija plānots uzsākt jau nākamajā mācību gadā, ieviešot jaunas pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kas cita starpā paredzēja arī vairāk latviešu valodas rotaļnodarbības mazākumtautību bērnudārzos. No 2019. gada 1. septembra sešgadnieki uzsāktu skolas gaitas un daļā klašu tiktu jau ieviests jaunais izglītības standarts. Lai to pagūtu īstenot, izmaiņas likumos Saeimai bija jāpieņem līdz Jāņiem.

Saeima 1. lasījumā izmaiņas abos likumos atbalstīja, taču priekšlikumu iesniegšanai bija noteikts ilgs termiņš – mēnesis. Daudzi no 160 deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem paredzēja atteikties no iecerētajām reformām vai tās būtiski bremzēt. Jāsaka gan, ka daļai priekšlikumu īstie autori nemaz nebija parlamentārieši. Tā Reģionu apvienības frakcija bija iesniegusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības ierosinājumus, bet Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātus konsultēja pašvaldību pārstāvji. Piemēram, vienā no sēdēm aiz Ineses Aizstrautas un Valda Skujiņa – Saeimas deputātiem, ZZS pārstāvjiem komisijā – sēdēja Ikšķiles novada domes pārstāvis un aktīvi ar abiem sačukstējās.

 

Sešgadnieki skolā neies

To, ka IZM neizdosies panākt komisijas un arī visas Saeimas atbalstu sešgadnieku reformai, jau varēja prognozēt. Pret agrākām skolas gaitām iestājās lielākā koalīcijas frakcija ZZS, un daudz protestu izskanēja arī sabiedrībā: Neatkarīgā izglītības biedrība savāca pat 11 000 balsu pret šādām pārmaiņām. Manot spēku samērus, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis bija gatavs meklēt kompromisus un piedāvāja atlikt šo reformu, nosakot, ka sešgadniekiem 1. klasē jāiet, sākot no 2021./2022. mācību gada. Tomēr šis priekšlikums neguva atbalstu. Lielākā daļa komisijas locekļu nobalsoja, ka jāatstāj spēkā pašreizējā kārtība, kad skolas gaitas bērni uzsāk septiņu gadu vecumā.

 

Rībena neuzticas valdībai

Deputāte Ingūna Rībena (NA), kā arī ZZS pārstāvji I. Aizstrauta, Aivars Mežulis un Viktors Valainis bija iesnieguši radikālu priekšlikumu jauno mācību saturu sākotnēji ieviest tikai tā sauktajās pilotskolās, kuras jau sākušas aprobēt jauno pieeju. Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks skaidroja, ka tā nevar rīkoties, jo valstī nedrīkst vienlaikus pastāvēt divi dažādi izglītības standarti. Atlikt reformu paredzēja arī opozicionāru priekšlikumi.

Tomēr lielākā daļa komisijas nobalsoja par ieteikumu: neatteikties no reformas, bet noteikt, ka pirmsskolās jauno izglītības saturu ieviesīs 2019. gada 1. septembrī, bet skolās – no 2020. gada 1. septembra. Tādējādi tiktu noņemtas vai vismaz mazinātas bažas par to, ka līdz reformu ieviešanai pedagogi vēl nebūs sagatavojušies darbam jaunajā sistēmā, nebūs mācību līdzekļu utt.

Taču komisija arī atbalstīja ZZS deputātu priekšlikumu neatteikties no esošajiem izglītības programmu veidiem vidusskolā. Tie bija no likuma jāizslēdz, lai varētu piedāvāt jaunu izglītības sistēmu 11. un 12. klasē. Proti, skolēni paši varētu izvēlēties, kurus mācību priekšmetus apgūt un tos, kas izvēlēti, mācītos padziļināti, tādējādi labāk sagatavojoties izvēlētajam studiju virzienam.

Identisku ierosinājumu ZZS ieteikumam bija iesnieguši opozicionāri. “Saskaņas” deputāts Andrejs Morozovs teica: lai valdība vispirms apstiprina jauno izglītības standartu, tad varēšot atteikties no esošā. Patiesībā gan valdība nevar apstiprināt noteikumus par jaunu izglītības sistēmu, ja tie ir pretrunā ar spēkā esošo likumu.

Jāpiebilst, ka sēdē arī izskanēja bažas par to, ka satura izstrādātāji neņem vērā ne nevalstisko organizāciju, ne Saeimas deputātu ierosinājumus par to, kas būtu iekļaujams saturā. Pārstāvji no projekta “Skola 2030”, kas izstrādā jauno saturu, gan noliedza, ka priekšlikumi nav ņemti vērā. Tomēr I. Rībena norādīja, ka “es to neredzu un neuzticos valdībai, ka tā ņems vērā ierosinājumus”. K. Šadurskis ieteica deputātei rosināt neuzticības balsojumu valdībai. Jāpiebilst, ka valdībā strādā arī I. Rībenas partijas – Nacionālās apvienības – virzītie ministri.

 

Premjers: lai lemj nākamā Saeima

Taču Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) piektdien pauda nostāju, kas ir ļoti tuva iepriekš Saeimas komisijā izskanējušam saskaņieša A. Morozova priekšlikumam: proti, šai Saeimai vairs nevajagot lemt par reformu. Lai lemj nākamā, kas sanāks pēc nepilna pusgada. IZM tikmēr lai “uzlabo savu piedāvājumu un sniedz atbildes uz deputātu jautājumiem”. Šādu premjera viedokli “Latvijas Avīzei” atstāstīja viņa preses sekretārs Andrejs Vaivars. M. Kučinskis pie šāda secinājuma nonācis gan vēlēšanu tuvuma dēļ, gan tādēļ, ka sabiedrībā neesot skaidrības par reformām. Arī premjers tagad uzskata: vispirms pilnībā jāredz jaunais mācību saturs un tad var lemt par tā ieviešanu.

Atsaukt no izskatīšanas Saeimā valdības iesniegtos likumprojektus gan M. Kučinskis neplānojot.

Tikmēr par strīdīgo likumprojektu izskatīšanu atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētājs A. Adamovičs uzskata: tā kā komisijā ir panākta vienošanās par satura reformas ieviešanu, gala lēmums jāpieņem šai Saeimai. Pretējā gadījumā būs apdraudēta izglītības valodas reforma, par ko Saeima lēmumu jau pieņēmusi. Viņš pieļauj, ka tieši cerībā kavēt latviešu valodas lomas palielināšanu izglītības procesā “Saskaņas” deputāti tik aktīvi cenšas bremzēt reformas. “Latviešu valodas lomu mazākumtautību skolās reāli būs iespējams palielināt tikai tad, kad tajās ieviesīs jauno izglītības standartu,” secinājis deputāts.

 

Ķīlis: Jaunais saturs skolās ir jāievieš

Roberts Ķīlis, bijušais izglītības ministrs: “Notikumi saistībā ar izglītības reformu ieviešanu man bija diezgan negaidīti, jo, tā kā ministrs Kārlis Šadurskis ir politikā ļoti pieredzējis, sagaidīju, ka viņš spēs tikt ar šo procesu galā. Kāpēc nav izdevies? Domāju, ka sakrituši vairāki faktori. Pirmkārt, diezgan liela nozīme varētu būt ministra Šadurska personībai, viņa komunikācijas stilam. Viņš nav mācējis iegūt atbalstu no sociālajiem partneriem, kuri iepriekšējo ministru laikā ieguvuši lielu ietekmi.

Otrkārt, acīmredzot pat politikā pieredzējuši ministri nespēj īstenot vairākas reformas vienlaikus. Ja tiešām grib panākt rezultātu, jāiet soli pa solim.

Treškārt, Šadurska pārstāvētā “Vienotība” šobrīd ir vāja, tāpēc citas partijas var darīt, ko grib.

Jau iepriekš esmu teicis, ka biju pret agrākām skolas gaitām un šo reformu jau reiz arī pats apturēju. Taču jaunais saturs skolās ir jāievieš. Un es domāju, ka to arī galu galā izdarīs. Kaut vai tāpēc, ka negribēs atmaksāt Eiropas miljonus.”

LA.lv