Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
27. jūnijs, 2012
Drukāt

Cik ilgi tomāts nesabojāsies? Trīs mēnešus!?

Foto - Aija GeidaFoto - Aija Geida

Vai tomāts var nostāvēt uz palodzes trīs mēnešus un nesabojāties? Izrādās, ka var. Tikai jautājums – kas tie par tomātiem, ar ko apstrādāti? Veicām eksperimentu un izvaicājām speciālistus, lai saprastu, ko ikdienā liekam uz sava galda!

 

Skaties FOTOGRĀFIJĀS 3 mēnešus glabātu tomātu pārmaiņas.

{gallery id=”1086″}

Grozi, kā gribi, vienalga nebojājas!

Marta sākumā lielveikalā iegādājos tomātus – lielos no Nīderlandes un mazos ķirštomātiņus no Spānijas. Nofotografēju un noliku virtuvē uz palodzes. Gaiss tur ir mitrs, tāpēc parasti viss diezgan ātri sabojājas. Pēc mēneša tomāti bija tādi paši, kā nolikti, nekādu pazīmju, ka tik ilgi stāvējuši, un tas redzams arī fotogrāfijā. Vēl pēc mēneša uz tiem sāniņiem, uz kuriem tomāti balstījās, varēja pamanīt nelielus nospiedumus, bet neko vairāk. Tikai pēc trim mēnešiem, ceturtajam iesākoties, sabojājās lielie tomāti no Nīderlandes. Turklāt ļoti neparastā veidā – sēklas tomāta iekšienē sāka aug un veidot asnus, kuri ļoti izmisīgi mēģināja tikt cauri biezajai mizai. Viens izspraucās brīvībā un straujā tempā sāka stiepties garumā. Diemžēl tomāts tajā brīdī padevās, jo miza bija pagalam, un process apstājās…

 

Bet mazie ķirštomātiņi stāv jau ceturto mēnesi. Tie ir savītuši, bet sabojājies joprojām vēl nav neviens. Interesanti, cik ilgi tie turēsies?

 

Šos trīs mēnešus, vērojot tomātu dzīvi uz palodzes, radies daudz jautājumu: kā tie audzēti un mēsloti, ar ko apstrādāti, kā novākti un glabāti, ka tik dīvaini uzvedas? Un, pats galvenais, vai mums ir jāuztraucas par tomātiem, kurus lietojam uzturā tad, kad savējie vēl nav izauguši?

 

Apstrāde pēc novākšanas?

Pirmā doma, kas ienāk prātā, vērojot šos tomātus – tie visdrīzāk pēc novākšanas ir apsmidzināti ar kādu fungicīdu vai cita veida ķīmiju, ja uz miziņas nav dažādu baktēriju un mikroskopisko sēnīšu, kuras parasti ierosina bojāšanās procesus. PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane stingri noliedz šādu iespēju:

– Tomātu augļu apstrāde pēc novākšanas ar ķīmiskiem līdzekļiem Eiropas Savienībā nav atļauta un netiek veikta. Eiropas lielajās audzētavās tomātus šķirošanas laikā pārvieto ar silta ūdens plūsmu. Šāds process mazāk traumē augļus un vienlaikus tos nomazgā, tā samazinot uz mizas esošo baktēriju skaitu. Latvijas ražotāji šo paņēmienu neizmanto, jo tas ir dārgs tehnoloģiskais process. Augļus novāc, saliek kastītēs un izplata tirdzniecībā.

 

PVD ik gadu realizē divas pesticīdu kontroles programmas dārzeņiem – gan ievestajiem, gan mūsu valstī audzētajiem. Izrādās, visā šajā laikā tomātiem ne reizi nav konstatētas pesticīdu atliekas, tāpēc Inese Levane piebilst, ka tomātus tiešām varot uzskatīt par drošiem dārzeņiem!

 

Valsts Augu aizsardzības dienesta Augu aizsardzības departamenta direktore Inese Margeviča skaidro, ka ne Latvijā, ne Eiropā nav reģistrēts preparāts, ar kuru drīkstētu apsmidzināt tomātu augļus pēc novākšanas. Vai iespējams, ka tas notiek neilgi pirms novākšanas?

– Nē, katram preparātam ir noteikts nogaidīšanas laiks, kurš jāievēro pēc tā lietošanas, proti, nevar apsmidzināt un nākamajā dienā novākt,– skaidro Inese Margeviča. Turklāt šis laiks, cik ilgi jāgaida pēc miglošanas, ir atšķirīgs, tās ir vismaz 3 – 4 dienas, dažiem preparātiem pat nedēļa vai divas.

 

Ģenētiska modifikācija?

Ja apstrāde nav vainojama, nākamais minējums – varbūt paši tomāti nav normāli, ģenētiski sakrustoti, pārmainot to dabu, ka tik jokaini uzvedas? PVD eksperte I. Levane noliedz arī šādu iespējamību:

– Eiropā ar to neaizraujas, šādi gadījumi nav pat zināmi. Jā, Amerikā plaši nodarbojas ar modificēšanu, bet Eiropu un līdz ar to arī Latviju tas pagaidām neskar.

Dārzeņkopības eksperte Mārīte Gailīte, kas savām acīm redzējusi, kā dažādās Eiropas valstīs audzē dārzeņus, un daudz laika veltījusi dažādu efektīvu paņēmienu izstrādei šai jomā, zina stāstīt, ka augu modificēšanai un citām, iespējams, kaitīgām metodēm nav nekāda sakara ar tomātu ilgo glabāšanos.

 

– Tas ir tikai normāli, ka tomāti nebojājas. Lielākoties mums šķiet, ka šis ir dārzenis, kuru nevar ilgi uzglabāt. Tas tāpēc, ka cilvēki pieraduši audzēt tautas selekcijas šķirnes, nezina, kā pareizi pielietot augu aizsardzības līdzekļus.

 

Lielražotāji gan Latvijā, gan Eiropā izmanto modernus hibrīdus, kam ir augsta slimību izturība, un arī tehnoloģijas ir tiktāl pilnveidotas, ka šie tomāti inficējas retāk un mazāk nekā mazdārziņos, tos vienkārši pareizāk audzē un pārdomāti apstrādā ar aizsardzības līdzekļiem, skaidro M. Gailīte. Starp citu, tirgum izvēlas arī šķirnes, kurām augļi biezākas miziņas dēļ vieglāk pacieš transportēšanu…

Mūsu dārzos audzētie tomāti, kas gatavi nāk tikai rudenī, lielā mērā bojājas arī vēlā novākšanas laika dēļ. Ja tie pabijuši temperatūrā, kas zemāka par +15 grādiem, šis process norit ievērojami straujāk.

 

Mūsu produkcija tīrāka!

Salīdzinot spāņu un nīderlandiešu tomātus, dārzkopības speciāliste uzsver, ka tie tomēr atšķiras. Nīderlandē audzēšanas apstākļi ir līdzīgi mūsējiem, turpretim Spānijā ir cits klimats, augi biežāk slimo, tāpēc tur nākas lietot vairāk dažādu aizsardzības līdzekļu. Latvijā nav redzēts, ka kaitēkļi bojātu pašu augli, Spānijā – gan.

– Mūsu produkcija ir tīrāka, jo siltākā klimatā kopējais augu aizsardzības līdzekļu kokteilis sanāk ievērojami lielāks. Turklāt ir gluži pretēji, nekā ierasts domāt, – sezonas sākumā tomāti ir tīrāki, jo nav vajadzības lietot tik daudz aizsardzības līdzekļu, toties ap augustu tie saņēmuši visvairāk, jo vasarā savairojas kaitēkļi, straujāk attīstās slimības,– turpina M. Gailīte. Bet nevajadzīgi laistīt ķīmiju audzētāji nevar atļauties pat divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir dārga, un, otrkārt, apputek­snēšanai jau sen izmanto kamenes, kuras dzīvo mazās mājiņās turpat siltumnīcās, proti, kukaiņi ātri aizietu bojā, ja pārdozētu ķīmiskos preparātus. Dārzkopības speciāliste stāsta, ka tikai Ukrainā, Polijā un Krievijā apputeksnēšanai vēl izmanto hormonu preparātus, un arī ne sevišķi plaši, jo ražība ir daudz lielāka, ja darbu uztic dzīvām radībām, nevis ķīmiski sintezētām vielām.

Lielie tomātu audzētāji īpaši rūpējas par preci, kas domāta eksportam. Modernās šķirnes veidotas tā, lai, novācot pusgatavus augļus, paietu vēl ilgs laiks, kamēr tie nogatavotos, proti, lai var paspēt gan nosūtīt, gan pārdot. Tomātus ļoti rūpīgi novāc, uzreiz saliek kastītēs, nekur nepārber vai kā citādi netraumē. Spānijā rēķinās, ka prece ceļā pavadīs divas nedēļas, un to vēl vajag iztirgot, tāpēc šiem tomātiem ir garantija vismaz 3 – 4 nedēļas pēc novākšanas. M. Gailīte novērojusi, ka viņas pašas Holandes hibrīdi arī vismaz 4 – 6 nedēļas nebojājas, ja ievērota pareiza audzēšana, mēslošana un augu aizsardzības līdzekļu lietošana.

– Lielveikali “baidās” no sarkaniem tomātiem, patiesībā no visiem gataviem produktiem, jo tie ātri pārgatavojas, un tāpēc pieprasa no audzētājiem pusgatavus augļus un dārzeņus. Kad no lielveikala pārnes mājās tomātus, pat ieteicams tos 3 – 5 dienas paturēt virtuvē, garšas īpašības ievērojami uzlabosies,– iesaka M. Gailīte.

 

Par pusgataviem augļiem

Pusgatavā auglī nekad nebūs tik daudz vitamīnu un minerālvielu, cik tajā, kurš saulē lēnām piebriedis un ienācies. Austrumu medicīnā tas, kas nav nogatavojies, saucas ama jeb toksīns. Nenogatavojies produkts enerģētiski nav pilnvērtīgs un, ja ikdienā daudz tādus patērē, organisms negūst vajadzīgo apmierinājumu, tas prasa vēl un vēl, un cilvēks apēd vairāk, nekā vajadzētu. Šāda uztura lietošanas sekas nevar izjust uzreiz, bet pēc 15 – 20 gadiem jau rodas novirzes, kuras izārstēt ir pagrūti. Produktam ir vajadzīga Saules un Mēness enerģija, lai cilvēks būtu apmierināts ar uzņemto pārtiku.

Agri pavasarī, apēdot kādu tomāta šķēli, garšas kārpiņas pat īsti nesaprot, kas nokļuvis mutē. Bieži vien ir tā – ja neredzētu, ko ēdam, nevarētu pateikt, kas tas ir, jo garša ir pliekana, neizteiksmīga. Tomāts tomēr ir sezonas dārzenis – jāēd, kad mūsu klimatiskajos apstākļos tas normāli dabā ir izaudzis. Un pārējā laikā jāiztiek ar ziemas krājumiem, kurus vasarā čaklas saimnieces rūpīgi sagatavojušas. Tomāts visai maz savu vērtīgo vielu zaudē apstrādes laikā, tāpēc vislabāk ziemā un pavasarī izmantot burciņās saliktos dārzeņus, nevis par dārgu naudu pirkt pusgatavos tomātus, kas ceļojuši vairākus tūkstošus kilometru, iztiekot bez saules.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+