Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
29. oktobris, 2013
Drukāt

Anda Līce: Kas un kad uzņems filmu par jaunāko laiku melu laboratoriju? (13)

Foto - LETAFoto - LETA

Nezinu, kā citiem, bet man netīk caurvējš, kāds velk, stāvot uz tiltiem, pazemes pārejās un koridoros. Dzirdot pieminam Latviju kā tiltu un koridoru gan uz austrumiem, gan rietumiem, es nejūtos diez cik labi. Man Latvija ir kaut kas daudz vairāk, un piederību skaitliski nelielai tautai es vērtēju kā priekšrocību, nevis kā trūkumu. Vēsture rāda – tieši mūžīgais apdraudējums ir licis mums pastāvēt. Šo mīklu atminēja Rainis: “Mēs maza cilts, mēs būsim tik lieli, cik mūsu griba.” Liela griba izaug no ilgošanās pēc tā, kas ir lielāks par mums katru atsevišķi. Vēsturē ir bijuši lielas gribas brīži, kad mēs nejutāmies, kā dzīvojot uz tilta vai koridorā.

Priecādamies par viegli atgūto neatkarību un paļaudamies uz ES un NATO aizsegu, mēs esam palaidušies un ļāvušies pašplūsmai, kas noved pie izkurtēšanas. Kad lielumu aizstāj lielummānija, bet gribu – iegribas, demagoģija un meli sit augstu vilni. Tas viss vairo neiecietību, kā to redzam diskusijās publiskajā telpā, īpaši LTV 1 jaunajos interviju formātos. No vienas puses, augstprātīgos politiķus vajag bāzt maisā un gāzt zemē no viņu iedomātajiem augstumiem, no otras – nospārdīt nedrīkst nevienu. Tā neredzamā robeža, aiz kuras sākas jauna netaisnība, ir klātesoša vienmēr, tikai iekarstot mēs visi (un žurnālisti tajā skaitā) to ne vienmēr pamanām, un tad tie, kas vēro duelēšanos, piedzīvo lielu neērtības sajūtu un gribot negribot solidarizējas ar starmešu gaismā nokļuvušajiem, kaut gan pirms tam arī paši ir vēlējušies izvaicājamos iedunkāt.

Kad tāds apgalvo: “Es jums teikšu pilnīgi atklāti,” ir skaidrs, ka tūlīt melos. Dokumentālā filma “Melu laboratorija” runā par pagājušā gadsimta lielajiem meliem. Kas un kad uzņems filmu par jaunāko laiku globālo un lokālo melu laboratoriju? Piemēram, par mediju “neatkarību”, Latvijas izpārdošanu, “brīvo” tirgu, banku diktātu un to, kāds īstenībā ir globalizācijas mērķis. Lielie meli mēdz būt tik lieli un tik labi iesaiņoti, ka tos var arī neieraudzīt, kamēr mazo melu visapkārt ir tikpat daudz, cik kritušu lapu rudenī. Vai par godīgiem eiro ieviesējiem būtu uzskatāmi tie, kas šodien steidz pacelt cenas? Es neredzu šī laika politiķos patiesu vēlmi noturēt Latvijas zemi un ļaudis un neticu savā laikā politisko bankrotu piedzīvojušajiem, kuri tagad, ne par ko šajā valstī neatbildēdami, labi nostādītā balsī runā kā no grāmatas. Cīņu par savu valsti ir nomainījusi cīņa par amatiem. Izskatās, viss tiek pakārtots vienai dziņai – iekļūšanai vispirms Saeimā, pēc tam – Briselē. Aktuālajās diskusijās no amatpersonām to vien dzird: “Par šo jautājumu ir jādomā… Par to mēs domāsim…” Cik ilgi mēs tikai domāsim un runāsim? Kamēr caurvējš mūs izraus laukā no koridora vai nopūtīs no tilta?

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Ceru, ka pēc Saeimas vēlēšanām vairs nekādi impēriju virziena “tilti” mūsu politiskajiem avantūristiem atjaunoti netiks. Sāksim reāli likvidēt okupācijas sekas.

  2. Tādus neliešus kā Rēders un Bojārs ,kas uzkrītoši aktīvi nozākā latviešus un visu latvisko,no žurnalistikas jāpadzen maksimāli ātri un vēlams ar sūdainu koku !

  3. Jums,Līces kundze,absolūta taisnība:“Cīņu par savu valsti ir nomainījusi cīņa par amatiem“.Bet,ne tikai.
    Ietikt labi apmaksātā amatā Saeimā,Brisele ir viena lieta-t.i.personiskais nodrošinājums.Tam līdzi nāk
    ietekmes sviras u.t.t.
    Lai tiktu ievēlēti,tiek pielietoti dažādi maldinoši, sabiedrību mulsinoši manevri;Satversmes preambula,
    uzturēšanās atļaujas u.tml. Galvenais uzbrukuma virziens stāv uz rezervrs sliedēm…

  4. It kā esam daudz maz tikuši uz ceļa un ko atkal dzirdam,mums atkal vajag Šķēli un Šleseru, laikam paliekam bagātāki, jo acīmredzami (iespējams) parādījušies līdzekļi izsaimniekošnai! Un tiešām ir sajūta, ka kritērijs ir,- lai būtu sensācija, kādreiz to dēvēja kā zemu līmeni, tagad?…Par NA!

  5. Man patika Dzintars.Viņš mierīgi tika galā ar provokācijām.Rēders,noskatījies no Rietumu žurnālistiem,grib iedzīt strupceļā.Neizdevās!Par NA!

  6. Paldies Didzim (komentārs 2013 16:33) par Rēdera raksturojumu.

  7. Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim… LTV1 jaunais interviju formāts laikam domāts tieši tam.
    Vajadzēja redzēt, kā nesen G.Rēders , vai bez elpas palikdams, gribēja samalt miltos Raivi Dzintaru. Nez cik ilgi bija sēdējis, pats gudrodams vai studēdams “no augšas” piespēlētos jautājumus, kuriem nu Dzintaru būtu jāsatriec drupās. Jautājumi bija kā no “Privātās dzīves” arsenāla. Izskatījās, ka Rēderam pietrūka vien bildītes, lai skatītājiem nodemonstrētu, kā mazais Raivītis nelabi uzvedies arī bērnu dārzā…. LU asociētais profesors Kleckins nupat 24.oktobra NRA pareizi teica: “…šodien lielākā daļa žurnālistikas pārtiek no skandālu izmantošanas. Ja nav cita ceļa, tad skandālus taisa paši.” Rēders tam laba ilustrācija. Arī šoreiz skandālam īpašs mērķis – cik vien iespējams, diskreditēt NA. Ir partijas, kuru skandalozā, prettautiskā rīcība tālu pārsniedz visu pieļaujamo, bet nez kāpēc tas Rēderu neinteresē. Arī raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” žurnālists Bojārs, pieaicinājis vēl divus palīgus, metās triecienā nacionāļiem. Vai tā būtu tikai “nejauša” sagadīšanās, vai labi plānots uzbrukums NA visā frontē?
    Acīmredzot visi līdzekļi labi , lai dažiem palīdzētu novākt no ceļa nevēlamus konkurentus.

  8. Vēlēšanu kārtība jeb sistēma nav izmainījusies tāda pati bija padomju laikos. Rezultātus atceraties? 99,9%. vai tā bija patiesa informācija? Vēlēšanu sistēma un gala rezultāti nav kontrolējami pie vēlēšanu urnām. Un pie gala rezultātu apkopošanas neviens nepiederīgais netiek pielaists. ( Kā es gribētu šeit kļūdīties!!!)

    • Pats pirmais vēlēšanu “šefs” – Līgotnis – gāja bojā nenoskaidrotos apstākļos, nākamais – Kramiņš – esot viesnīcā nošāvies, Cimdars turas jau gadiem ilgi. Kas tagad pateiks, kā patiesībā tas viss ir noticis…

    • Kas tad var mainīties,ja no LPSR Augstākās Padomes,pārgāja uz Saeimu,tie paši vēži,tikai citā kulītē!

  9. Uibopu romāna virsraksts Neviens mūs nedzird bija domāts pasaulei. Tagad mums priekšgalā ir ļaudis no kuriem uz vismaz 90% attiecas šis virsraksts. Francijas Ludviķis XVI: Manam mūžam pietiks, pēc manis kaut vai ūdensplūdi. Pirms nākošām vēlēšanām mums rūpīgi jāizšķiro mutes bajāri no darba darītājiem un attiecīgi jābalso.

Draugiem Facebook Twitter Google+