Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. jūnijs, 2015
Drukāt

Kā noteikt, vai treniņu slodze ir optimāla?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Fakti

Vidējais pulsa ātrums (ja sirds ir vesela un pulsa biežums atbilst stresa pakāpei):

* 100–130 sitienu minūtē, ja ir zemas intensitātes slodze;,

* 130–150 sitienu minūtē, ja ir vidējas intensitātes slodze,

* virs 150 sitieniem minūtē, ja ir augstas intensitātes slodze.

Pulsa mērīšana mūsdienās ir ļoti vienkārša, jo pieejami dažādu veidu pulsometri – elektroniskie pulsa skaitītāji.

Turpinot rakstu sēriju šajā rubrikā, cenšamies noskaidrot, cik intensīvas fiziskās aktivitātes uzskatāmas par treniņu, lai ķermenis un prāts justos labāk, asinis riņķotu straujāk un uzlabotos veselība. Un kā izmērīt intensitāti?

Valsts sporta medicīnas centra sporta ārsts Juris Krievkalns atgādina, ka pirms jebkurām fiziskajām aktivitātēm jāiesildās. Kā saprast, kad iesildīšanās ir notikusi? Par to liecina pirmie sīkie sviedriņi, kas izspiedušies uz pieres. Tad vēl jāizstaipās un jāizlokās, lai palielinātos locītavu amplitūda. Tādējādi sevi var pasargāt no traumām, un ķermenis ir gatavs nopietnākam treniņam.

Priekšā pateiks pašsajūta

Par fizisko aktivitāšu slodzes intensitāti neatkarīgi no cilvēka fiziskās sagatavotības, vecuma, dzīvesveida, ķermeņa svara, auguma garuma vai citiem parametriem liecina trīs faktori – spēja sarunāties slodzes laikā, sirsdarbības ātrums, kā arī pašsajūta. Pēdējais ir visvienkāršākais – tiklīdz fiziskā slodze liek slikti justies, to vajag samazināt. Kāpēc neierastas intensitātes fiziskās aktivitātes izraisa nepatīkamas sajūtas? “To jutis katrs, kurš, nebūdams sportiski sagatavots, skolā skrējis obligāto krosu. Vājākie tad parasti skrien nopakaļ spēcīgākajiem un ieskrien tajā, ko fizioloģijā sauc par dekompensēto metabolo acidozi, – ūdeņraža jonu koncentrācija organismā kļūst tik liela, ka tie teju vai bombardē centrālo nervu sistēmu. Tāpēc var būt tirpoņa, slikta dūša, reiboņi. Būtībā tā ir saindēšanās ar ūdeņraža joniem, lai gan pavisam īslaicīga, jo, skrējējam elpojot, drīz vien pāriet un iestājas labsajūta. To izraisa mūsu iekšējās narkotikas – ir pierādīts, ka fiziskas slodzes laikā atbrīvojas endogēnie opiāti endorfīni, enkefalīni. Tie nosēžas smadzenēs uz opioīdajiem receptoriem un rada patīkamas sajūtas,” ķīmiskos procesus sportista ķermenī raksturo pieredzējušais sporta ārsts.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+