Mobilā versija
Brīdinājums +3.1°C
Līvija, Līva, Andra
Pirmdiena, 27. februāris, 2017
15. maijs, 2015
Drukāt

Uldis Šmits: Izskatās, ka Ukrainas ieguvumi no Rīgas samita nebūs nekādi dižie (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Uldis Šmits

Tuvojas Eiropas Savienības Austrumu partnerības samits Rīgā un līdz ar to arī Latvijas prezidentūras ES Padomē izskaņa, kas galu galā noteiks, cik “labi izskatāmies”. Galvenokārt to austrumu partneru acīs, kuri saista zināmas cerības ar Latvijas prezidentūru. Tas parādīs, kādus augļus nesusi Latvijas daudzinātā taktika – nelaist garām iespēju paklusēt, bet strādāt rezultatīvi.

Mūsu ārpolitikas vadītāji gluži pamatoti uzsver ES Austrumu partnerības valstu sešnieka neviendabību un atšķirīgās intereses. Baltkrievija ir cieši integrējusies Maskavas izveidotajā Muitas ūnijā, taču Ukrainā notiekošais dara Lukašenko domīgu, viņš izrāda vēlēšanos ideoloģiski atkratīties no Kremļa “krievu pasaules” koncepcijas un pat reiz drusku ironiski izteicās – varbūt eiropieši beidzot esot atskārtuši, ka viņš nemaz nav “Eiropas pēdējais diktators”, katrā ziņā ne tas bīstamākais… Minska negrib ne politiski tuvināties ES, ne pārāk neaizsniedzami attālināties, un, iespējams, līdzīga nostāja būtu šobrīd piemērotākā arī Eiropas Savienībai, veidojot attiecības ar Minsku. Daudz niansētākas ir attiecības ar Armēniju, kura aizpērn bija veiksmīgi noslēgusi priekšdarbus, lai parafētu un vēlāk parakstītu asociācijas līgumu ar ES, taču pēdējā brīdī piekāpās Putinam un pieslējās Muitas ūnijai. Jo Maskavas izdarītais spiediens – gāzes cenu celšana un drošības garantiju atcelšanas draudi – skāra Kalnu Karabahas iesaldētajā konfliktā iesaistītās Armēnijas eksistenciālos pamatus. Savukārt šajā konfliktā tāpat iesaistītā energoresursiem bagātā Azerbaidžāna nealkst slēgt līgumu ar ES, kas varētu uzlikt noteiktus pienākumus, piemēram, cilvēktiesību un vispār tiesību jomā. Bet arī līgumu parakstījušajās valstīs pastāv iesaldētie konflikti, nerunājot par karadarbību Donbasā. Tās ir važas, ar kurām Moldova, Ukraina un Gruzija tiek pieķēdētas Krievijai. Eiropas organizācijas, kuru iekšienē šīs krīzes vajadzētu risināt – Eiropas Padome un EDSO, jo minētās valstis tajās ietilpst –, neko nav spējušas paveikt.

Eiropas Savienība pievērsa nopietnāku skatienu bijušajai padomju telpai tikai 2008. gadā, kad Krievija iebruka Gruzijas teritorijā, lai sodītu gruzīnus par viņu izraudzīto rietumniecisko kursu. Polijas un Zviedrijas ierosmē radās ES Austrumu partnerības programma (pamattēmas – laba pārvaldība, ekonomiskā konverģence ar ES, enerģētika, cilvēciskie kontakti), kuru oficiāli sāka 2009. gadā Prāgā, bet nākamos starpposmus iezīmēja galotņu tikšanās Varšavā (2011), Viļņā (2013) un šogad Rīgā (21. – 22. maijā). Taču galvenie notikumi ir noritējuši periodā starp Viļņu un Rīgu, kurai būs jāuzņem, kā mēdz teikt, “kara laika” samits. Par karu gan nav paredzēts spriest, bet it kā pašsaprotama būtu pretimnākšana agresijas upurim. Tikmēr Kijevai no visām pusēm paģēr reformēties, kas nenoliedzami ir svarīgi, tomēr šajās prasībās jaušama arī krietna deva liekulības, jo prasītāji nemīl izskaidrot, kā efektīvi veikt reformas un vienlaikus karot ar militāru lielvalsti, kas jau okupējusi lielu daļu Ukrainas teritorijas. Turklāt prasītāju skaitā ir ES valstis, kuras pašas nespēj pienācīgi īstenot reformas pat miera apstākļos. Arī Vācijai ir vienkāršāk dīdīt Porošenko, nevis likt Putinam ievērot starptautisko tiesību normas. Tāpēc izskatās, ka Ukrainas ieguvumi no Rīgas samita nebūs nekādi dižie. Vien jācer – Asociācijas līgumā ietvertā sadaļa par brīvo tirdzniecību ar ES netiks vēlreiz iesaldēta un nākamgad stāsies spēkā. Protams, arvien paliek lielas iespējas, ka mēs “izskatāmies labi”. Raugoties no Berlīnes vai Briseles.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Liekas, ka tagad latvieši labāk sapratīs kāpēc rietumi Jaltā pārdeva Staļinam Austrumeiropu, kad ES prezidējošās valsts Latvijas vadībā Putinam atstāj savas impērijas paplašināšanai Moldovu, Ukrainu, Gruziju u.c. valstis.

  2. Luksgeiburgas Uldim Atbildēt

    Uldi, man loti patika tas bildes kur Luksenburgas premjerministrs izrada savu sievu (viru ) ? :):):) Ta jums ari vajag !!! :):):):):)

  3. Eiropas Savienības Austrumu partnerības samita “labums” Rīgā būs atkarīgs no “ES prezidējošās valsts” politiskajām tendencēm; vai par labu ES austrumu partnerībai, vai par labu Putina Eirāzijas projektam…

Māris Antonevičs: Kurš pirmais neizturēs "Saskaņas" testu? (8)Valdošās koalīcijas partiju trio – Zaļo zemnieku savienības, Nacionālā apvienības un "Vienotības" – piedāvājums Rīgas domes vēlēšanām pagaidām izskatās pabāls.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Stabilitāte noziedzībā

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers šonedēļ prokuratūras gada pārskata sanāksmē paziņoja, ka Latvijā noziedzības līmenis ir stabils, un pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, noziegumu skaits ir pat samazinājies. Jāpiebilst, ka līdzīgus vārdus ģenerālprokurors teicis jau agrāk. Tā, piemēram, prokuratūras gada pārskata sanāksmē 2014. gadā Ēriks Kalnmeiers, vērtējot datus par noziedzīgiem nodarījumiem (toreiz noziegumu skaits gada griezumā bija mazinājies), paudis uzskatu, ka noziedzības samazinājums reālajā dzīvē nav noticis, jo “ir meli, lieli meli un statistika”, taču varot teikt, ka noziegumu skaits ir stabilizējies.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (9)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+