×
Mobilā versija
Brīdinājums +23.3°C
Ritma, Ramona
Piektdiena, 20. jūlijs, 2018
10. aprīlis, 2018
Drukāt

Cik Latvija sakopta jubilejas gadā

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Ir jau droši zināms, ka pāvests Francisks vizītes laikā šoruden piedalīsies ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā un dzirdēs visu skaisti restaurēto 1610. gadā būvēto ērģeļu 6000 stabuļu vēsturisko skaņu.

Trīs Baltijas valstu simtgades neapšaubāmi ir nozīmīgs svinību iemesls visas Eiropas mērogā, un varam būt gandarīti, ka šis kultūras notikumiem pārpilnais gads iegūst vēl papildu nozīmi – 2018. izvēlēts arī par Eiropas kultūras mantojuma gadu.

Godinot Eiropas mēroga kultūras vērtības Latvijā, 4. aprīlī mūsu Kultūras ministrija apstiprināja trīs jaunus 21. gadsimtā celtus valsts nozīmes kultūras pieminekļus, īpaši akcentējot varenāko no tiem – arhitekta Gunāra Birkerta projektēto Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), kas atvērta apmeklētājiem kopš 2014. gada. Godājami, ka noteikt valsts nozīmes pieminekļa statusu šai ēkai lūguši visi neatkarīgās Latvijas bijušie kultūras ministri. Reizē ar LNB valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta arī 2007. gadā celtā arhitekta Meinharda fon Gerkāna “Villa Guna” Jūrmalā un 2012. gadā pabeigtais arhitektes Zaigas Gailes projektētais Žaņa Lipkes memoriāls Ķīpsalā. Svinīgajā ceremonijā tika uzsvērta Nacionālās bibliotēkas tēla dominante Latvijas kultūrā, kas izceļ Eiropas kultūras mantojuma gada galveno saukli “pagātne satiek nākotni”. Gribētos gan uzsvērt, ka mūsdienu valsts kultūras pieminekļu sarakstu vēl būtu iespējams papildināt, jo kā līdzvērtīgu izcilas kultūrvides un arhitektūras paraugu var minēt arī Liepājas koncertzāli “Lielais dzintars” vai Latgales vēstniecību “GORS” Rēzeknē.

Varbūt pēc gadiem Latvijas kultūras vēstures pētnieki vētīs, cik daudz padarīts tieši šajā simtgades gadā. Protams, sava nozīme ir arī vietējo svinību krāšņumam un Latvijas sakoptībai pasaules acīs. Viens no notikumiem, kas noteikti pievērsīs starptautisko ziņu aģentūru skatus, būs Viņa Svētības pāvesta Franciska pastorālā vizīte Latvijā 24. septembrī. Lai arī vizītes datums tika apstiprināts tikai marta sākumā, liekas, vairāki svarīgi baznīcu pārstāvji to ir nojautuši iepriekš, jo, piemēram, Aglonas bazilikas komunikāciju centra renovācijai jau pagājušajā gadā Latvijas valdība piešķīra teju 400 tūkstošus eiro lielu finansējumu un arī Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāles renovācijas darbi tiek veikti godam. Minētā pāvesta vizīte droši vien bijis papildu stimuls finansējuma piešķiršanai arī Rīgas Doma katedrāles restaurācijas plāniem. Ir jau droši zināms, ka pāvests piedalīsies ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā un dzirdēs visu skaisti restaurēto 1610. gadā būvēto ērģeļu 6000 stabuļu vēsturisko skaņu, un, ticamākais, apmeklēs arī Svētā Jēkaba katedrāli. Jāuzsver, ka līdz šim padarītais ir veikts par dažādiem – gan Eiropas struktūrfondu, gan Ministru kabineta un Saeimas mērķprogrammu piešķirtajiem – līdzekļiem. Jāpiemin arī fakts, ka valsts finansiālais atbalsts sakrālo celtņu remontiem nav gluži visās Eiropas Savienības valstīs pieņemta prakse, un arī Eiropas struktūrfondu atbalsts sakrālajām celtnēm ir ierobežots.

“Kultūrzīmes” jau agrāk rakstījušas par Sakrālā mantojuma finansēšanas likumu (“Konfesijas būs vienlīdzīgākas par citiem īpašniekiem?”, “KZ”, 22. 05. 2017.), kas tika pieņemts pagājušā gada rudenī. Šogad šajā programmā ar kopējo finansējumu viena miljona eiro apjomā saņemti pieteikumi objektu atjaunošanai par 3,5 miljoniem eiro, un baznīcu pārstāvji uzsver, ka visu vairāk nekā 800 Latvijas dievnamu remontam pašlaik vajadzētu vismaz 100 miljonus eiro. 2018. gadā nauda piešķirta 28 baznīcām, paredzot to konservāciju, re­staurāciju un atjaunošanu, kā arī izpēti un restaurācijas dokumentācijas sagatavošanu. No Latvijas kultūrvides re­staurācijas politikas viedokļa droši vien Sakrālā mantojuma programmā arī būtu bijis svarīgi aktualizēt Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) 2004. gadā izveidoto “100 visvairāk apdraudēto kultūras pieminekļu sarakstu”. Protams, ir iepriecinoši skatīt, ka šajā sarakstā vairs nebūs jāiekļauj skaisti restaurētā Bauskas pils vai Rēzeknes Zaļā sinagoga. Pozitīva ziņa ir arī tā, ka līdzekļi piešķirti Landskoronas katoļu baznīcas ziemeļu fasādes un parapeta glābšanai. Diemžēl sakrālā mantojuma programmā atbalstīto projektu sarakstā nav iekļuvis lielai sabiedrības daļai un arī Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgais dārzu un arhitektūras ansamblis “Lielie kapi” vai arī joprojām avārijas stāvoklī esošās Skaistkalnes katoļu klostera drupas.

Atskatoties uz Eiropas kultūras mantojuma gada svinīgo ceremoniju un skatot izcili restaurētās baznīcas, liekas, ka kultūras mantojuma saglabāšanā nekad nevar novērtēt par zemu personības nozīmi. Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka pavisam noteikti izskatītos citāda, ja to nebūtu projektējis ievērojamais arhitekts Gunārs Birkerts un par tās celtniecības procesu nenogurstošā sardzē nebūtu stāvējis bibliotēkas ilggadējais direktors Andris Vilks. Tikpat liela nozīme ir arī mūsu sakrālā mantojuma augstākajiem pārstāvjiem. Lai arī taisnība, ka bez kristīgās reliģijas ietekmes Eiropas pašreizējā kultūrvide būtu citāda, tomēr vistuvāk mūsdienu vīzijai par visai tautai pieejamām baznīcas telpām ir Anglikāņu bīskape emeritus Jana Jēruma-Grīnberga, kura uzsvēra, ka Anglikāņu baznīcas ēka kalpo visas sabiedrības vajadzībām.

Starp citu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pašlaik norit darbs pie grozījumiem likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, kas tiek gatavoti otrajam lasījumam. Saskaņā ar tiem tuvāko mēnešu laikā VKPAI mainīs nosaukumu – Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Paredzēts, ka institūcija mainīs arī darba stilu, pārvēršoties no inspektoriem uzraugiem par kultūras pieminekļu īpašnieku padomdevējiem. Daudzi pieminekļu īpašnieki šādu padomdevēju pārraudzību noteikti jutuši jau sen, taču diemžēl ne visi ir ieinteresēti ar inspekciju sadarboties.

 

Sakrālā mantojuma programmā iekļautie dievnami 2018. gadā*

Pļaviņu luterāņu baznīcas jumta konstrukciju atjaunošanai – 122 000 eiro;

Liepājas Lutera luterāņu baznīcas jumta remontam – 109 000 eiro;

Līksnas katoļu baznīcas jumta atjaunošanai – 100 000 eiro;

Ventspils pareizticīgo baznīcas fasādes atjaunošanai – 88 160 eiro;

Piņķu luterāņu baznīcas jumta seguma atjaunošanai, izmantojot oriģinālam atbilstošo materiālu – 70 000 eiro;

Liepājas Sv. Trīsvienības pareizticīgo baznīcas jumta ieseguma nomaiņai – 70 000 eiro;

Liepājas Sv. Jāzepa katoļu baznīcas jumta remontam – 58 300 eiro;

Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīcas restaurācijas projektēšanai un restaurācijai – 50 000 eiro;

Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīcas logu restaurācijai, jumta remontam un ģeotehniskajai izpētei – 50 000 eiro;

Landskoronas katoļu baznīcas ziemeļu fasādes un parapeta glābšanai – 33 900 eiro.

 

*10 lielākās summas no kopējā finansējuma 1 milj. eiro, kas piešķirts 28 objektiem

Avots: VKPAI

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+