Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. janvāris, 2013
Drukāt

Cik lielu starojumu gadā var atļauties?

rentgenc3

“Cik lielu rentgena starojumu saņem cilvēks, kuram veic fluorogrāfiju, kompjūtertomogrāfiju galvai un mugurkaulam, magnētisko rezonansi un ultrasonoskopiju? Ja tas ir virs normas, ko tad?
” Rasma Iecavā

 

Ne visās mūsdienu attēlu diagnostikas metodēs izmanto jonizējošo, tai skaitā rentgena starojumu. No jautājumā minētajām to lieto tikai plaušu rentgenogrāfijā un datortomogrāfijā jeb kompjūtertomogrāfijā. Medicīnas sabiedrības “ARS” radiologs diagnosts Edmunds Pakers mierina, ka fluorogrāfiju mūsdienās vairs neizmanto. Tā ir aizstāta ar konvencionālo vai digitālo plaušu rentgenogrāfiju.

Magnētiskās rezonanses izmeklējumu veic, izmantojot magnētisko lauku, bet ultrasonogrāfija – ultraskaņu. Šajos izmeklējumos jonizējošā starojuma nav. Abas metodes uzskata par veselībai nekaitīgām. Nepieciešamības gadījumā tos var atkārtot bez jebkāda riska.

Katrai diagnostikas metodei, kurā attēla iegūšanai izmanto jonizējošo starojumu, ir izstrādāti un likumdošanā apstiprināti noteikti manipulācijas dozas standarta līmeņi, kuru ietvaros kaitējumu pacienta veselībai nevar nodarīt. Turklāt modernajās rentgena staru diagnostikas iekārtās ir iebūvēta automātiskā starojuma devas regulēšanas ierīce, kas ļauj to samazināt līdz minimumam, vienlaikus nepasliktinot vajadzīgās informācijas kvalitāti un apjomu.

E. Pakers uzsver, ka jebkuram radioloģiskam izmeklējumam turklāt jābūt arī pietiekami pamatotam. Šo nepieciešamību nosaka ārsts, kurš pacientam izraksta nosūtījumu. Pamatojumu pārbauda radiologs, kurš veic izmeklējumu. Ja tas ir nepietiekams vai tā vispār nav, izmeklējums nenotiek, to aizvietojot ar citām diagnostikas metodēm.

Vismazākais jonizējošā starojuma līmenis ir rentgenoloģiskiem izmeklējumiem. Tas ir klasiskais rentgenattēls – orgānu ēna, caur kuriem izgājuši rentgena stari.

Datortomogrāfijas izmeklējumi (šķērsgriezuma attēli) ir sarežģītāki, tiem izmanto komplicētākas iekārtas, kas apvieno progresīvākās mehāniskās un elektroniskās tehnoloģijas, ar kurām var iegūt slāņainu izmeklējamā orgāna struktūras attēlojumu. Šīs aparatūras jonizējošā starojuma līmenis ir augstāks nekā parastajā rentgenogrāfiskajā izmeklēšanā.

Tomēr ir diezgan grūti nosaukt konkrētu izmeklējumu jonizējošā starojuma devu, jo tā atkarīga gan no attiecīgās ķermeņa daļas lieluma un struktūras, gan iekārtas, ar ko veic izmeklējumu, gan speciālista zināšanām un pieredzes.

Radiologs atgādina, ka arī dabā ir relatīvi nemainīgs jonizējošā starojuma fons. Dažādās pasaules daļās tas ir atšķirīgs. Šo fonu veido kosmiskais starojums kopā ar Zemes garozā, ūdenī un biosfērā esošo dabīgi un mākslīgi radioaktīvo elementu starojumu. Tam ir pakļauta visa dzīvā radība uz Zemes, un tie ir aptuveni 2 – 3 mSv (milizīverti) gadā.

Viens plaušu rentgena izmeklējums papildus dod 0,06 – 0,1 mSv, galvas datortomogrāfija – 2 mSv, plaušu datortomogrāfija – 8 mSv, vēdera dobuma datortomogrāfija – 10 mSv. Pēc zinātnieku vērtējuma šis daudzums atstāj niecīgu ietekmi uz veselību. Turpretī attēlu diagnostikas izmeklējumi sniedz ļoti vērtīgu informāciju, kas nepieciešama pacienta ārstēšanai.

Lai mazinātu iespējamos riskus, ieteicams izstāstīt ārstam par rentgena un datortomogrāfijas izmeklējumiem, kas veikti pēdējā laikā, kā arī saglabāt šo izmeklējumu rezultātus. Tā izvairīsieties no nevajadzīgas atkārtotas izmeklēšanas, un ārsts, iespējams, izvēlēsies citu diagnostikas metodi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+