Latvijā
Izglītība

Cik maksā privātskolotājs? Piedalies sabiedrības aptaujā! 16

Foto-Shutterstock

No šodienas līdz pat 8. jūnijam ikviens, kurš algo savam bērnam privātskolotāju, aicināts sniegt par to informāciju tīmekļa vietnē www.privatskolotaji.lv. Informāciju var sniegt, aizpildot anketu, kurā jautāts par bērna vecumu, skolu, kuru viņš apmeklē, kādam mācību priekšmetam algojat privātskolotāju, cik viņam maksājat un kāpēc privātstundas nepieciešamas. Izmantojot anketās sniegtos datus, tiks veidota arī karte, kurā varēs redzēt, kuru Latvijas skolu audzēkņiem biežāk tiek algoti privātskolotāji. Portālā būs iespēja redzēt citu vecāku iesniegtās anketas, tātad uzzināt, kāpēc citi algo privātskolotāju, kuros mācību priekšmetos un cik viņiem maksā. Anketa ir anonīma.

Ideja apkopot vecāku tēriņus par bērna izglītošanu ārpus skolas radusies pētnieciskās žurnālistikas centram “Re:baltica”, kurš tad arī veiks pētījumu par šīm izmaksām. Kā partneri šajā projektā piedalās un pētījumu rezultātus analizēs arī “Latvijas Avīze”, la.lv, Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, Latvijas Radio 5, tīmekļa portāli lsm.lv un tvnet.lv.

“Re:baltica” pārstāve Inga Spriņģe atgādina, ka pirms trim gadiem projektā “Skolas nauda” tika pētīts, cik daudz naudas vecāki iegulda, lai pirktu skolai nepieciešamās lietas. Tobrīd Izglītības likums vēl skaidri nenoteica, ka mācību līdzekļi jāgādā par valsts līdzekļiem, un, kaut arī Sa­tversmē rakstīts, ka Latvijā ir bezmaksas izglītība, daļa vecāku mācību grāmatām, darba burtnīcām un citām precēm tērēja pat vairākus simtus latu. Arī tagad pētījuma iniciatori uzsver: “Sa­tversme nosaka, ka valsts nodrošina katram bērnam bezmaksas pamata un vidējo izglītību. Mēs vēlamies saprast, cik vecāki piemaksā par izglītības kvalitāti.”

I. Spriņģe gan atzīst: vecāki ne vienmēr algo bērnam privātskolotāju tāpēc, ka atvasei ir sliktas sekmes. Dažkārt privātskolotāji tiek nolīgti arī skolēniem, kuri labi mācās, tāpēc, lai sekmes kļūtu vēl izcilākas. Pētījums par privātskolotājiem būšot daļa no vēl apjomīgāka pētījuma par to, kā Latvijas skolas noslāņojas. Proti, aizvien lielāka ir turīgu vecāku bērnu koncentrācija tā sauktajās prestižajās skolās, kur bieži arī objektīvu iemeslu dēļ izglītības kvalitāte ir augstāka. Ja bērnam mācībās ir grūtības, vecāki vēl algo privātskolotāju. Tikmēr mazturīgu vecāku bērni paliek “parastajās” skolās, kur nav konkurences skolēnu vidū, nav motivācijas mācīties. Šo bērnu vecākiem nav arī iespējas algot privātskolotājus. Līdz ar to viņi paliek novārtā. “Somijā toties cenšas jaukt skolēnus. Gudrākie un turīgākie mācās kopā ar ne tik turīgajiem un ne tik gudrajiem. Pirmie velk līdzi tos otros. Tikmēr Latvijā skolēni aizvien vairāk noslāņojas,” uzskata I. Spriņģe.

Jāpiebilst, ka dažādās ar izglītību saistītās konferencēs un citās domu apmaiņās izskanējuši apgalvojumi, ka privātskolotāju pakalpojumi tiek izmantoti aizvien biežāk, taču konkrēti dati par to nav pieejami. Ne Izglītības un zinātnes ministrija, ne arī Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) nav pētījuši šo problēmu. IKVD pārstāve Jana Veinbega gan teic: “Pirms vairākiem gadiem kvalitātes dienests saņēma dažas sūdzības no vecākiem, kuri uzskata, ka skolotāja darbs nav bijis kvalitatīvs, ja viņi spiesti algot privātskolotāju. Tomēr ne 2014., ne 2015. gadā šādu sūdzību nav bijis.”

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv