Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
2. februāris, 2012
Drukāt

Cik maksā siers


siers_pub_7

Lasītāji interesējas, kā veidojas siera cena un kāpēc Latvijā ražotā siera veikalu plauktos paliek aizvien mazāk.
 Siera ražotāji un arī pārdevēji teic, ka mūsu valstī vispopulārākās ir Krievijas un Holandes siera šķirnes, ko daudzās Eiropas valstīs pazīst ar nosaukumu “Tilzītes” siers un “Edam” šķirnes siers. 


Cik lēti vai dārgi šos sierus var saražot Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi?

 

Minimālā cena – četri lati

Ņemsim Krievijas sieru. Lai ražotu vienu kilogramu šīs šķirnes siera, vajag 10 – 10,5 litrus piena. Valstī vidējā piena cena ir 21 santīms. Tātad par izejvielu vien tiek samaksāti vismaz Ls 2,10. Šim skaitlim ir jāpieskaita 22% lielais PVN, loģistikas izmaksas (6 – 8% lielas), vismaz 5% lielas apjoma atlaides un mārketinga izmaksas tirgotājam, kas veido Ls 2,89 lielu siera cenu. Siera ražotāja ražošanas izmaksas veido 20 – 40%. Ražošanas izmaksās ieskaita maksu par enerģiju, algas darbiniekiem, maksu par iepakojumu un citas izmaksas. Kad tās pieskaitām, iegūstam vismaz Ls 3,40.

Siera ražotāji norāda, ka šī cena veidojas tad, kad no tās ir atņemti naudas ienākumi par ražošanas procesā iegūto krējumu, – sieru ražo no piena ar 3,6% lielu tauku daudzumu, bet iepirktā pienā tauku ir aptuveni 4,2%. Viena kilograma siera ražošanā iegūst 300 gramus krējuma ar 20% tauku.

Tātad pie Ls 3,40 lielās siera cenas klāt nāk arī siera ražotāju peļņas daļa un tirgotāju uzcenojums. Ražotāji teic, ka viņi ir priecīgi, ja izdodas nopelnīt 2 – 3% no kilograma siera (tātad 6,8 – 10,2 santīmus).

 

Savukārt tirgotāju uzcenojums nav mazāks par 20 – 40%, rēķinot uz kilogramu siera, tas veido Ls 0,68 – 1,36. Protams, izpārdošanu (akciju) laikā peļņas procents samazinās. Tātad, pēc vispieticīgākajiem aprēķiniem, Latvijā ražotā Krievijas siera cena veikalā nevar būt mazāka par Ls 4 par kilogramu.

 

Kādas ir iespējas samazināt siera cenu? Piena iepirkuma cena Latvijā ir viena no viszemākajām Eiropā, tāpēc uz tās samazinājumu cerēt nevaram. Siera ražotāju peļņas procents arī neliels. Atliek tirgotāju uzcenojums un PVN pārtikai. Tirgotāji ir norādījuši uz savu izmaksu sadārdzinājumu, kas liedz samazināt arī siera cenu. Savukārt Finanšu ministrijā uzskata, ka PVN samazināšanas gadījumā tirgotāji un ražotāji ātri vien vēlēšoties vairāk pelnīt, tāpēc pārtikas produktu cenas kāps.

 

Lētais siers – no virskvotas piena

Cik maksā siers citās valstīs? Šā gada janvārī Vācijā “Edeka” veikalā vislētākais puscietais siers “Edam” ar akcijas cenu maksāja 5,80 eiro (Ls 4,08 par kilogramu. – Red.). Kad izpārdošanas nenotiek, siers Vācijā maksā aptuveni 8 – 12 eiro (Ls 5,62 – 8,43) par kilogramu. Laba siera cena sasniedz 25 līdz 30 eiro (Ls 17,6 – 21,1) par kilogramu. 
Savukārt Francijā cenas sieriem ir nedaudz zemākas. Vācijā PVN pārtikai ir 7%, bet Francijā – 5,5%. Tas nozīmē, ka pirmām kārtām šo valstu politiķi gādā, lai cilvēkiem nebūt pārāk dārgi jāmaksā par pārtikas produktiem. Vēl svarīgi, ka Francijā tiešie maksājumi lauksaimniekiem par hektāru zemes ir 337 eiro, bet Vācijā – 319 eiro. Latvijā, kā zināms, stipri mazāk – vidēji 90 eiro.

 

“Ir dažādas hipotēzes par to, kā rodas lētais siers, galvenokārt dominē viedoklis, ka lētāku sieru var saražot no lētā virskvotas piena. Vēl ir viedoklis, ka lētu produktu var ražot Polijā, kur ir zemi nodokļi. Tātad – atkal valsts gādā, lai Polijas ražotājs būtu iespējami konkurētspējīgāks.

 

Arī mūsu valstij vajadzētu padomāt par Latvijas pārtikas produktu ražotāju konkurētspēju, jo īpaši ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotājiem algas ne tuvu nav tādas kā Vācijā, pat ne tādas kā Polijā. Tomēr nodokļi mums ir kā Dānijā,” norāda SIA “Latvijas piens” komunikāciju vadītāja Iveta Tomsone.

 

Lasītāju aptauja

Kādu sieru pērkat jūs?

”Latvijas Avīzes” žurnālisti, veicot žurnālistisku eksperimentu par sieru kvalitāti, atklāja, ka vairāki pārdošanā esošie citās valstīs ražotie sieri ir lētāki tāpēc, ka tie ir siera izstrādājumi, nevis sieri. Proti, tiem ir pievienoti augu tauki un to klātbūtne nav norādīta uz iepakojuma. Ielās un veikalos sastaptajiem rīdziniekiem jautāju, vai šis pētījums ietekmēja viņu siera pirkumu izvēli?

Pensionāre Regīna sieru izvēlas ļoti rūpīgi, viņai ir svarīgi, lai siers būtu Latvijas ražojums. “Kaut arī “Tilzītes” siers ir ražots Polijā, esmu pirkusi to dažas reizes. Kad uzzināju par tā kvalitāti, tad nolēmu nepirkt vispār,” stāsta Regīna. Arī uz iepakojuma rakstītajam Regīna vairs neuzticas.

Pensionārs Jānis sieru patlaban pērk mazāk, tomēr uzmanību pievērš uz etiķetes norādītajam tauku daudzumam. Skatās uz to, lai siers būtu ražots no piena, lai tas būtu dabisks.

Veikalā “Maxima” sastaptā bezdarbniece Ilona teic: “Par siera slikto kvalitāti zinu jau sen. Ja es pērku sieru, tad izvēlos to tikai pēc garšas, bet izskatu arī tādu variantu – atteikties vispār no tā pirkšanas.”

Valsts ierēdnei Laimai svarīgi ir tas, lai siers būtu ražots Latvijā. “Zemākas cenas un Latvijas ražojums ir divi vissvarīgākie nosacījumi, kas ietekmē manu izvēli.”

Veikala “Maxima” apmeklētāja Iluta pērk arī siera izstrādājumus, tāpēc ka uzskata tos par nekaitīgiem veselībai. “Arī krējumu ar norādi “krējuma izstrādājums” mēs visi pirkām, ēdām, nekas ar mums nenotika, neviens no tā nenomira. Tāpēc arī siera izstrādājumu es pērku un pirkšu arī turpmāk.”

Skolotāja Anna uzskata, ka daudzi cilvēki lielu uzmanību pievērš zemai cenai un mazāku uzmanību siera kvalitātei tikai tāpēc, ka cilvēkiem ir mazas algas.

Pārtikas veikala “Būņas” pārdevēja Sandra Liniņa teic, ka pircēji vairāk interesējas par krējuma un sviesta kvalitāti. Bieži vien jautā par to, vai tie nav izstrādājumi, ir piesardzīgi un uzmanīgi šo produktu pirkšanā. “Siera izstrādājumu mūsu sortimentā jau sen nav tāpēc, lai nejauktu cilvēkiem prātu, un tādēļ, ka tas nav veselīgi,” stāsta Sandra.

Veikala ”Būņas” apmeklētāja pensionāre Ieva: “Neskatoties uz to, ka izstrādājumi ir lētāki, es atsakos no tiem.” Ieva uzskata, ka tas ir kaut kas mākslīgs un neīsts, veselībai kaitīgs. Viņa priecājas par tādu veikalu pastāvēšanu, kur nepiedāvā siera izstrādājumus.

 

Aptauju sagatavoja ANNA ŽIGAJEVA

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+