Pasaulē
Eiropa

Cik maksā trešais bērns? 16

Foto – Shutterstock

Šā gada budžeta papildu līdzekļu dalīšana Latvijā iestrēga, koalīcijas partijām kaulējoties par atbalstu ģimenēm. Nacionālā apvienība (NA) norādīja uz demogrāfisko bedri – pirmajā pusgadā Latvijā piedzimuši par 990 mazuļiem mazāk, kas nozīmē ne tikai bērnudārzu un skolu slēgšanu, bet vēlāk radīs situāciju, kad nepietiks strādājošo, lai uzturētu novecojušo sabiedrību. Situāciju glābšot ģimenes, ja tajās dzimst trīs un vairāk bērnu. Vakar politiķi vienojās nākamgad novirzīt 32 miljonus eiro ģimenes valsts pabalsta palielināšanai daudzbērnu ģimenēm. Lai rastu papildu līdzekļus, tiks upurēts Liepājas cietums – tā būvniecību uz laiku atliks.

NA iepriekš uzstāja, ka ir jāparedz 100 eiro mēnesī par trešo un katru nākamo bērnu ar nosacījumu, ka vismaz trīs bērni ir vecumā līdz 19 gadiem. Vakar, stāstot par koalīcijā panākto vienošanos, NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars piebilda, ka vēl jāaprēķina, kāds precīzi būs pabalsta palielinājums. Tomēr viņaprāt 32 miljoni varētu būt pietiekami, lai palielinātu pabalstus līdz 100 eiro par trešo un katru nākamo bērnu. Nav skaidrs, no kura tieši mēneša būs šāds palielinājums nākamgad.

Bet Kā ģimenes atbalsta citur novecojošajā Eiropā? Eiropas Savienības valstīs ģimenes pabalsti (bērnu pabalsti, atbalsts bērnu audzināšanai un līdzīgie) ir atšķirīgi. Katrā valstī citādi. Gan atkarīgi no ģimenes ienākumiem. Gan atkarīgi no bērnu skaita. Gan atkarīgi no bērnu vecuma.

 

Kur augt daudz bērniem

Austrijā ģimeņu pabalsta summa aug ne tikai atkarībā no bērnu skaita ģimenē, bet arī no vecuma. Piemēram, ja bērnam ir trīs gadi, tad pabalsts ir 111 eiro, sasniedzot 10 gadu vecumau, tas pieaug līdz 138 eiro, bet 19 gadu vecumā jau sasniedz 162 eiro mēnesī. Šādu pabalstu, ja turpina studēt, var saņemt līdz pat 24 gadu vecumam. Turklāt valsts piemaksā nevis tikai par trešo bērnu, bet, augot ģimenei, par visiem bērniem – piemēram, ja ģimenē divi bērni, tad ikmēneša piemaksa pie iepriekšminētās summas par katru ir 6,90, ja trīs – tad par katru (arī pirmo) jau piemaksā 17 eiro. Ja seši, piemaksa sasniedz 35 eiro… Ja ienākumi zemi, tad par katru bērnu vēl piemaksā pa 20 eiro. Par pamatskolēniem (no 6 līdz 15 gadiem) katru septembri bez iesnieguma ģimenes saņem 100 eiro skolas naudu (Schulstartgeld). Vēl lielāka skolas nauda – līdz pat 323 eiro studentam pienākas tikai Luksemburgā.

Beļģijā ir līdzīga sistēma, turklāt bērnam augot, piemaksas pie ģimenes pabalsta (kas par pirmo bērnu ir 90,28, bet par trešo – jau 249,41) ir vēl lielākas – par skolnieku līdz 11 gadu vecumam piemaksā 15,73 eiro, bet par studentu jau 27,60. Sākot no otrā bērna šīs visas vecuma piemaksas tiek dubultotas.

Šādu pieeju “jo vecāks, jo vairāk” nevar uzskatīt par raksturīgu vecajai Eiropai. Dānijā ir pretēja sistēma – gadiem ritot, atbalsts ģimenei samazinās.

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Tautas atražošanas shēmas

Ir vairākas valstis, kurās pabalsti aug progresijā atkarībā no bērnu skaita. Un ir, kur pretēji.

Visvairāk trešo un ceturto bērnu gaida Ungārijā, Slovēnijā, Vācijā un kaimiņos Igaunijā, kur par trešo bērnu valsts maksā divreiz vairāk nekā par otro. Visstraujākā progresija ir Luksemburgā – no 185 eiro par vienu bērnu līdz 803 eiro trīsbērnu ģimenei. Pārsteigumu nav – valstī ar visaugstāko labklājības līmeni ir lielākais atbalsts ģimenēm.

Dīvaini, bet Britānijā ir pretēja sistēma: par pirmdzimto maksā visvairāk, bet par katru nākamo bērnu ir tikai piemaksa, vienāda kā par otro, tā par piekto. Turklāt šogad spēkā stājās “divu bērnu politika”, kas neļauj saņemt nodokļu atlaidi par trešo.

Zviedrijā tūkstoš kronas (110 eiro) par bērnu maksā automātiski, bet kolīdz uzrodas otrais bērniņš, tā ģimene tiek saukta par lielu un var saņemt “lielas ģimenes piemaksu”, kas tiek maksāta līdz 16 gadu vecumam. Par otro bērnu gan tikai 16 eiro klāt, bet par trešo – jau 77. Pēc tam pabalsti nepienākas. Kas pēc tam? Tāpat kā vairumā Eiropas valstu jaunieti mudina studēt, turpinot maksāt bērna pabalstus, bet Zviedrijā – to pat dubultojot.

Tomēr nevar vienlaikus izmantot vairākas vecākiem izdevīgas sociālās sistēmas. Piemēram, dzīvot Nīderlandē, bet strādāt aiz robežas Vācijā un saņemt abu valstu atbalstus. Konkrētajā gadījumā ir cerības tikai uz Vācijas (kur maksāti nodokļi) pabalstu. Pat ja pēc likuma it kā pienāktos saņemt pabalstus arī pēc dzīvesvietas, attiecīgo valstu sociālā atbalsta ie­stādes sazināsies un izlems, kurā valstī tas maksājams. Nekad nevar saņemt pilnu pabalstu vairāk nekā vienā valstī. Ja vīrs strādā Vācijā, bet sieva Nīderlandē, tad pabalstu pienāktos maksāt tai valstij, kurā ģimene, bērni dzīvo. Bet var panākt, lai maksā otra valsts, ja tās pabalsts ir augstāks.

 

Kur bērnu naudas nav

Francijā un Polijā ģimenēm ar vienu bērnu nemaksā neko. Tiesa, Polijā pabalstu maksā arī par pirmo bērnu, ja ienākumi ir zem 189 eiro mēnesī. Arī Lietuvā uz pabalstu var pretendēt, ja ienākumi mazāki par 153 eiro.

Itālijā līdz šim nav bijis nekāda pabalsta no valsts, kas pienākas tikai tāpēc, ka piedzimis bērns vai ka ģimenē ir bērni. Tikai tagad gatavojas ieviest nelielu vienreizēju piedzimšanas pabalstu, bet arī ne visiem, tikai trūcīgākajiem.

Vienīgais atbalsts no valsts, ko daļa ģimeņu saņem, ir ģimenes pabalsts, ko var saņemt gan ģimenes ar bērniem, gan bez, bet tikai ar noteikumu, ka vismaz 70% no ģimenes ienākumiem ir no algota darba (tātad bezdarbniekiem, pašnodarbinātajiem utt. nekas nepienākas) un ģimenes kopējie ienākumi nepārsniedz likumā noteiktos griestus. Katru gadu Itālijā tiek publicētas tabulas, pēc kurām nosaka, cik liels pabalsts pienākas. Ģimenei, kurā abi vecāki strādā un ir viens vai divi bērni, visdrīzāk nepienākas nekas, jo nepārsniedz ienākumu griestus.

“Pirms 14 gadiem, kad man piedzima pirmais bērns, un ģimenes vienīgie ienākumi bija vīra alga, mums pienācās 5 eiro mēnesī – visnotaļ simbolisks pabalsts,” atceras Romā dzīvojošā latviešu uzņēmēja Iveta Korņejeva. “Bērnu skaitam palielinoties, šī summa gan ir jūtami pieaugusi, ar trim bērniem bija jau ap 250 eiro, ja pareizi atceros. Bet summa atkarīga no ienākumiem – jo vairāk pelni, jo mazāks pabalsts vai vispār nekā,” viņa papildina. Pēdējo divu gadu laikā pārim ar trim bērniem izmaksātais pabalsts vidēji bijis 141,30 eiro, liecina Itālijas Nacionālā sociālās drošības institūta dati.

Pabalstu lielums no ienākumiem atkarīgs arī Slovēnijā un Portugālē.

Lai gan Latvijas pabalstu sistēma nav pati nelabvēlīgākā Eiropā, tomēr salīdzināšanās ar citām valstīm un sevis mierināšana nepalīdzēs mums izrāpties no vietējās demogrāfiskās bedres. Latvijai jābūt spējīgai nākotnē pašai uzturēt savu sociālo sistēmu.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv