Foto – LETA

Uldis Šmits: Cik nopietni esam paši? 17

Igaunijā un Velsā esam, ārlietu ministra Rinkēviča vārdiem, “saņēmuši skaidru apliecinājumu, ka Baltijas drošības pakete ir patiešām nopietna”. Tā izpaudīsies NATO klātbūtnes pastiprināšanā Austrumeiropā un apņēmībā ātri sniegt palīdzību draudu gadījumā, kam kalpos arī Apvienoto reaģēšanas spēku izveide. Lai gan, protams, var vaicāt, vai bija jāgaida Krievijas invāzija Ukrainā, lai šos pasākumus iekustinātu. Un, kā sacīja alianses ģenerālsekretārs Rasmusens, liktu saprast, ka “NATO aizsargā visus sabiedrotos jebkurā laikā”. Lai gan tam šķietami vajadzētu būt pašsaprotamam bez sevišķiem atgādinājumiem.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Ja runājam par iekavēto un iepriekš neizdarīto, tad šajā sakarā galvenais jautājums tomēr attiecas uz mūsu pašu nopietnības pakāpi. No Latvijas Aizsardzības ministrijas un citu amatpersonu pēdējo dienu izteikumiem vien mēs varētu sastādīt pagaru sarakstu ar valsts aizsardzībai pilnīgi nepieciešamām, bet Latvijā iztrūkstošām elementārām lietām – radari, sensori, pretgaisa aizsardzības ieroči, pievedceļi ostām un lidostām, piestātnes, noliktavas utt. Tika arī ziņots, ka Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurai trūkst savas bruņutehnikas, bet ir tikai apvidus automašīnas, kas karavīru drošības ziņā nepavisam nav nopietni. To zināmā mērā varētu salīdzināt ar situāciju, ja valsts augstākās ierēdniecības dienesta transportlīdzeklis būtu skrejritenis, kaut arī tas varbūt pat nenāktu par sliktu veselībai un vismaz pārliekas briesmas nevienam nedraudētu. Tiesa, Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns paredz šogad uzsākt t. s. mehanizācijas projektu: NBS pirmās bruņumašīnas no britiem saņems kaut kad aiznākamgad un kopumā piegādes noslēgsies 2020. gadā.

Atliek minēt, kāda līdz tam laikam būs notikumu gaita aiz Latvijas austrumu robežām un Latvijā, kur līdz šim pienācīgs finansējums valsts aizsardzībai bija aizstāts ar “mēs esam NATO” un politiķu patriotisku uzstāšanos 11. novembrī. Vai ar pretēja rakstura pārspriedumiem, kas no dažu partiju puses izskan arī tagad, ieskaitot pazīstamo meldiņu par vēlamo Latvijas “neitralitāti” vai par NATO nesto postu valstij un pasaulei.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kamēr mūsu prezidents Bērziņš Velsas samitā nosodīja Krievijas agresiju, tikmēr viens no premjera amata pretendentiem Ušakovs Maskavā stāstīja, ka Putins ir vislabākais Krievijas vadītājs, kāds vien iespējams, jo citi kaimiņiem “nenesīs stabilitāti”. (Respektīvi, Rīgas mērs pilnā nopietnībā iztēlo Žirinov­ski par Kremļa sīvāko opozicionāru.) It kā stabilitāte būtu atnesta ar Gruzijas sadalīšanu, Ukrainas saplosīšanu, nepārtrauktām provokācijām un Putina īstenoto mesiānisko “krievu pasaules” teoriju, kuras vārdā tas viss tiek darīts. Ušakova mērķis droši vien bija noteiktas kategorijas pilsoņu balsu piesaistīšana “sociāldemokrātiskajai” partijai “Saskaņa”, pārāk neraizējoties, ka Rīga atkal ir savdabīgi izcēlusies uz Baltijas un pat Eiropas vispārējā fona. Par to mēdz gādāt arī citas redzamas personas, tāpēc grūti pareģot, cik nopietni nupat Velsā apspriestajām problēmām pievērsīsies nākamā Latvijas valdība un nākamā Saeima. Tā, ko būsim ievēlējuši.