×
Mobilā versija
+9.8°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
15. februāris, 2016
Drukāt

Ko sagaidāt no jaunās valdības? (7)

Foto - LETAFoto - LETA

Aivars Borovkovs

Aivars Borovkovs, Latvijas Juristu biedrības prezidents: “Uz Kučinski skatos pozitīvi, jo viņam ir laba pieredze un joprojām laba reputācija Valmierā. Es būtu gribējis valdībā redzēt nevis jaunas sejas, bet tukšāku kabinetu. Pundurvalstij pietiktu ar pāris ministrijām, bet mūsu valsts pārvalde ir nenormāli liela. Būtu radikāli jāmaina visa politiskā sistēma. Esošā valsts pārvalde ir orientēta uz pelēcībām, nav nekādas radošās dzirksts. Jaunajai valdībai problēmas radīs Satversmē neparedzētā koalīcijas padome, kuras galvenais uzstādījums ir konkrētas politiskās grupas intereses, nevis valsts attīstība. Bilde nav priecīga, jo visā politiskajā vidē dzirdu tirgošanos, pārdošanu, intereses, bet neviens nerunā par valsts interesēm.”

 

Zbigņevs Stankevičs, Rīgas arhibīskaps metropolīts: “Tauta Saeimas vēlēšanās ir nobalsojusi un tādā veidā deputātiem ir uzticējusi mandātu rīkoties. Valdība ir apstiprināta. Kā ikviens cilvēks ir brīvs izvēlēties labu vai ļaunu, tāpat arī jaunās valdības vadītājs un ministri ir šīs izvēles priekšā: pašaizliedzīgi darboties visas sabiedrības labā, īpaši aizstāvot vājākos, vai rūpēties par tikai sev pietuvinātu cilvēku labumu. Darboties politikā ir ļoti grūts ceļš, tajā ir ļoti daudz kārdinājumu. Tāpēc lūgsim, lai Dievs svētī jauno valdību, dāvā spēku, gudrību un godaprātu.”

 

Juris Cālītis, mācītājs, “Zvannieku mājas” dibinātājs: “Jaunajā valdībā ir pieredzējuši cilvēki, un ceru, ka iesāktās un nepieciešamās lietas, piemēram, jautājumi medicīnā un izglītībā, tagad nedaudz iekustēsies. Es gan bažījos par Kučinska neatkarību, bet īstenību diez vai jebkad uzzināsim. Latvija ir pārāk maza, vēl neesam nonākuši tik tālu, lai jaunās sejas kaut ko varētu izdarīt. Partijām ir savas iestrādnes un savienības. Vēl nav pienācis jauno laiks. Ja vien nenāk kāds ar lielu entuziasmu un enerģiju, kas var šim biezoknim izlauzties cauri. Šīs valdības lielie uzdevumi ir trīs: medicīnas pieejamība, izglītības sistēma, kā arī valdībai beidzot jāpasaka, ko viņi ir iecerējuši bēgļu jautājumā. Savukārt ilgtermiņā man vienmēr bijušas ļoti lielas bažas par mūsu tiesu sistēmu – kādā veidā darbojas prokuratūra, KNAB un tiesa. Neredzu, ka kādam būtu dūša kaut ko mainīt šajā ziņā.”

 

Ivars Kalviņš, zinātnieks: “Ne jau partijas vai ministri var noteikt valsts virzību. Tas atkarīgs no uzstādītā ekonomiskās attīstības virziena. Ja tas ir tāds, ka mēs tikai apgūstam ES naudu, bet nenodrošināsim pēctecību – tā būs problēma. Jādomā – kā dzīvosim pēc tam, kad ES naudas vairs nebūs. Neredzu, ka kaut kas jaunajā valdībā varētu mainīties. Ja partijas savā nelikumīgajā orgānā – koalīcijas padomē – nevienojas par kādu jautājumu, tad to nevirza. Ja mēs tikai vārdos deklarējam uz zināšanām būvētu ekonomiku, bet tam neparedzam nekādus līdzekļus, tad tā ir tukša runāšana. Galvenais uzdevums ir nākamā gada budžets. Tāpat jāsamazina valsts pārvalde, jo tā rada milzīgus izdevumus. Cita ienākumu avota, no kā gūt naudu ekonomikas sildīšanai, nav. Eiropas līdzekļi jau ir sadalīti iepriekšējās valdības laikā. Valdībai grūtības sagādās pašu partiju intereses. Katrai partijai tās ir tikai vienas – tikt ievēlētiem nākamajā valdībā. Tāpēc visi grib parādīt, cik paši ir labi un citi slikti.”

 

Mihails Gruzdovs, režisors: “Domāju, ka šī valdība strādās labi. Vismaz cerība un ticība man ir – uzskatu, ka dažas veiktās izmaiņas valdības sastāvā dos dinamiku un enerģiju. Svarīgi, ka visi ministri ir strādājuši augstos amatos un ir pieredzējuši – zinās, ko darīt, un pusgadu nebūs jāpielāgojas. Ja runājam par svarīgākajiem uzdevumiem, uzreiz prātā nāk izglītība, veselība un arī pensiju jautājums. Grieķiem pensijas ir 700 – 800 eiro. Tās grib reformēt, taču viņi protestē. Mēs sēžam un klusējam. Kučinska valdībai viegli nebūs, bet tādā amatā nevar būt viegli.”

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Borovkovan allaž paticis zīmēt no sevis gudru vīru, bet pa katru vīli laukā izlien aprobežotība..

  2. kā visiem patīk parunāt. 25 gadus citur dzīvoja????????????????

  3. Bijušajiem komunistiem 25 gadus izdevās saglabāt to pašu partijas politbiroja modeli, kur pieņem visus galvenos lēmumus. Tikai šodien to sauc par koalīcijas padomi: saturs tas pats tikai nosaukums cits. Bet, piedodiet, tā jau nav demokrātija, tāds lēmumu pieņemšanas stils ir demokrātijas parodija. Brīnos, ka neviens no deputātiem, izņemot Kaimiņu, pret to atklāti neiestājas. Ir pienācis pēdējais laiks šo pagātnes veidojumu nolikvidēt un lēmumus pieņemt ar patiešām demokrātiskām metodēm.

  4. Borovkovam dikti patīk tēlot prezidentu biedrībai, no kuras palikusi tikai čaula.
    Biedrība jau sen vairs nefunkcionē, bet šis tik zīmējas….

  5. Ko šis Sirmais onkuļa izdarījis visos Netakarības gados likumdošanā, lai neietu tākā tagad, kā pa celmiem! Ko augstāka amatpersona, jo gandrīz neiespējami viņam piemērot kādu, patieso Krimināl likumu! Kur viņš bija, kad tika pieņemti, savārstīti visi pienjemtie likumi! Kuri shodien ir saljēkjēdējushi rokas, kājās visioen, kuri gribētu mēgjināt sho absurdu mainīt! Visā! Ar to pashu Zolitūdi, vai vesela strīpa citu neizlemtu krimināl lietu!

  6. Kamēr radikāli nemainīsim valsts stratēdiju, tikmēr nekas nemainīsies.Jābeidz mācīties no kļūdām,jāmācās no panākumiem! Un Koalīcijas padomi jālikvidē – tā ir nelikumīga!

  7. “Pundurvalstij pietiktu ar pāris ministrijām, bet mūsu valsts pārvalde ir nenormāli liela. Būtu radikāli jāmaina visa politiskā sistēma …”- pareizi saka Aivars Borovkovs un piemin arī POLITBIROJU – Koalīcijas padomi, kurā darbojas melnie spēki.
    Korupcijas un naudas ietekmes sistēma ir tik stipra, ka to var sagraut tikai milzīgs satricinājums, kas nav paredzams.
    Ar “politisko sistēmu” es gan saistīti Vēlēšanu sistēmas maiņu, 1922.gada Vēlēšanu likuma atjaunošanu, ko būtu jāatjauno referendumā, Bet jaunās partijas to nesaprot, tērē naudu par velti, ko būtu laiduši uz referendumu, bet nē, lai it kā tiktu pie varas, nesekmīgi piedalās vēlēšanās,bet korupcijas sistēma viņus pie varas nelaiž.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+