Mobilā versija
+13.6°C
Viesturs, Viestards, Kitija
Trešdiena, 28. jūnijs, 2017
15. februāris, 2016
Drukāt

Ko sagaidāt no jaunās valdības? (7)

Foto - LETAFoto - LETA

Aivars Borovkovs

Aivars Borovkovs, Latvijas Juristu biedrības prezidents: “Uz Kučinski skatos pozitīvi, jo viņam ir laba pieredze un joprojām laba reputācija Valmierā. Es būtu gribējis valdībā redzēt nevis jaunas sejas, bet tukšāku kabinetu. Pundurvalstij pietiktu ar pāris ministrijām, bet mūsu valsts pārvalde ir nenormāli liela. Būtu radikāli jāmaina visa politiskā sistēma. Esošā valsts pārvalde ir orientēta uz pelēcībām, nav nekādas radošās dzirksts. Jaunajai valdībai problēmas radīs Satversmē neparedzētā koalīcijas padome, kuras galvenais uzstādījums ir konkrētas politiskās grupas intereses, nevis valsts attīstība. Bilde nav priecīga, jo visā politiskajā vidē dzirdu tirgošanos, pārdošanu, intereses, bet neviens nerunā par valsts interesēm.”

 

Zbigņevs Stankevičs, Rīgas arhibīskaps metropolīts: “Tauta Saeimas vēlēšanās ir nobalsojusi un tādā veidā deputātiem ir uzticējusi mandātu rīkoties. Valdība ir apstiprināta. Kā ikviens cilvēks ir brīvs izvēlēties labu vai ļaunu, tāpat arī jaunās valdības vadītājs un ministri ir šīs izvēles priekšā: pašaizliedzīgi darboties visas sabiedrības labā, īpaši aizstāvot vājākos, vai rūpēties par tikai sev pietuvinātu cilvēku labumu. Darboties politikā ir ļoti grūts ceļš, tajā ir ļoti daudz kārdinājumu. Tāpēc lūgsim, lai Dievs svētī jauno valdību, dāvā spēku, gudrību un godaprātu.”

 

Juris Cālītis, mācītājs, “Zvannieku mājas” dibinātājs: “Jaunajā valdībā ir pieredzējuši cilvēki, un ceru, ka iesāktās un nepieciešamās lietas, piemēram, jautājumi medicīnā un izglītībā, tagad nedaudz iekustēsies. Es gan bažījos par Kučinska neatkarību, bet īstenību diez vai jebkad uzzināsim. Latvija ir pārāk maza, vēl neesam nonākuši tik tālu, lai jaunās sejas kaut ko varētu izdarīt. Partijām ir savas iestrādnes un savienības. Vēl nav pienācis jauno laiks. Ja vien nenāk kāds ar lielu entuziasmu un enerģiju, kas var šim biezoknim izlauzties cauri. Šīs valdības lielie uzdevumi ir trīs: medicīnas pieejamība, izglītības sistēma, kā arī valdībai beidzot jāpasaka, ko viņi ir iecerējuši bēgļu jautājumā. Savukārt ilgtermiņā man vienmēr bijušas ļoti lielas bažas par mūsu tiesu sistēmu – kādā veidā darbojas prokuratūra, KNAB un tiesa. Neredzu, ka kādam būtu dūša kaut ko mainīt šajā ziņā.”

 

Ivars Kalviņš, zinātnieks: “Ne jau partijas vai ministri var noteikt valsts virzību. Tas atkarīgs no uzstādītā ekonomiskās attīstības virziena. Ja tas ir tāds, ka mēs tikai apgūstam ES naudu, bet nenodrošināsim pēctecību – tā būs problēma. Jādomā – kā dzīvosim pēc tam, kad ES naudas vairs nebūs. Neredzu, ka kaut kas jaunajā valdībā varētu mainīties. Ja partijas savā nelikumīgajā orgānā – koalīcijas padomē – nevienojas par kādu jautājumu, tad to nevirza. Ja mēs tikai vārdos deklarējam uz zināšanām būvētu ekonomiku, bet tam neparedzam nekādus līdzekļus, tad tā ir tukša runāšana. Galvenais uzdevums ir nākamā gada budžets. Tāpat jāsamazina valsts pārvalde, jo tā rada milzīgus izdevumus. Cita ienākumu avota, no kā gūt naudu ekonomikas sildīšanai, nav. Eiropas līdzekļi jau ir sadalīti iepriekšējās valdības laikā. Valdībai grūtības sagādās pašu partiju intereses. Katrai partijai tās ir tikai vienas – tikt ievēlētiem nākamajā valdībā. Tāpēc visi grib parādīt, cik paši ir labi un citi slikti.”

 

Mihails Gruzdovs, režisors: “Domāju, ka šī valdība strādās labi. Vismaz cerība un ticība man ir – uzskatu, ka dažas veiktās izmaiņas valdības sastāvā dos dinamiku un enerģiju. Svarīgi, ka visi ministri ir strādājuši augstos amatos un ir pieredzējuši – zinās, ko darīt, un pusgadu nebūs jāpielāgojas. Ja runājam par svarīgākajiem uzdevumiem, uzreiz prātā nāk izglītība, veselība un arī pensiju jautājums. Grieķiem pensijas ir 700 – 800 eiro. Tās grib reformēt, taču viņi protestē. Mēs sēžam un klusējam. Kučinska valdībai viegli nebūs, bet tādā amatā nevar būt viegli.”

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Borovkovan allaž paticis zīmēt no sevis gudru vīru, bet pa katru vīli laukā izlien aprobežotība..

  2. kā visiem patīk parunāt. 25 gadus citur dzīvoja????????????????

  3. Bijušajiem komunistiem 25 gadus izdevās saglabāt to pašu partijas politbiroja modeli, kur pieņem visus galvenos lēmumus. Tikai šodien to sauc par koalīcijas padomi: saturs tas pats tikai nosaukums cits. Bet, piedodiet, tā jau nav demokrātija, tāds lēmumu pieņemšanas stils ir demokrātijas parodija. Brīnos, ka neviens no deputātiem, izņemot Kaimiņu, pret to atklāti neiestājas. Ir pienācis pēdējais laiks šo pagātnes veidojumu nolikvidēt un lēmumus pieņemt ar patiešām demokrātiskām metodēm.

  4. Borovkovam dikti patīk tēlot prezidentu biedrībai, no kuras palikusi tikai čaula.
    Biedrība jau sen vairs nefunkcionē, bet šis tik zīmējas….

  5. Ko šis Sirmais onkuļa izdarījis visos Netakarības gados likumdošanā, lai neietu tākā tagad, kā pa celmiem! Ko augstāka amatpersona, jo gandrīz neiespējami viņam piemērot kādu, patieso Krimināl likumu! Kur viņš bija, kad tika pieņemti, savārstīti visi pienjemtie likumi! Kuri shodien ir saljēkjēdējushi rokas, kājās visioen, kuri gribētu mēgjināt sho absurdu mainīt! Visā! Ar to pashu Zolitūdi, vai vesela strīpa citu neizlemtu krimināl lietu!

  6. Kamēr radikāli nemainīsim valsts stratēdiju, tikmēr nekas nemainīsies.Jābeidz mācīties no kļūdām,jāmācās no panākumiem! Un Koalīcijas padomi jālikvidē – tā ir nelikumīga!

  7. “Pundurvalstij pietiktu ar pāris ministrijām, bet mūsu valsts pārvalde ir nenormāli liela. Būtu radikāli jāmaina visa politiskā sistēma …”- pareizi saka Aivars Borovkovs un piemin arī POLITBIROJU – Koalīcijas padomi, kurā darbojas melnie spēki.
    Korupcijas un naudas ietekmes sistēma ir tik stipra, ka to var sagraut tikai milzīgs satricinājums, kas nav paredzams.
    Ar “politisko sistēmu” es gan saistīti Vēlēšanu sistēmas maiņu, 1922.gada Vēlēšanu likuma atjaunošanu, ko būtu jāatjauno referendumā, Bet jaunās partijas to nesaprot, tērē naudu par velti, ko būtu laiduši uz referendumu, bet nē, lai it kā tiktu pie varas, nesekmīgi piedalās vēlēšanās,bet korupcijas sistēma viņus pie varas nelaiž.

Māris Antonevičs: Pirmais eksāmens KNAB vadītājam. Pagaidām teorētisks... (11)Par "oligarhu sarunām" vairāk taisnošanās nekā pārliecības par rīcību.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pie domes durvīm manītas lāča pēdas

Vakar Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja amatā ievēlēts partijas “Saskaņa” saraksta līderis Andrejs Elksniņš. Arī Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēts “Saskaņas” saraksta līderis Aleksandrs Bartaševičs. Līdz ar to šobrīd “Saskaņa” nonākusi pie abu Latvijas lielāko pilsētu – Rīgas un Daugavpils, kā arī Rēzeknes vadības grožiem. Jūrmalā “Saskaņa” veido koalīciju ar ZZS.

Partija “Saskaņa” maksimāli izmantojusi to, ka atrodas opozīcijā un nepiedalās valsts pārvaldē, tādēļ partijas nākšana pie varas lielākajās Latvijas pilsētās ir likumsakarīga, šādu viedokli aģentūrai LETA paudis politologs Filips Rajevskis. Viņš gan to neuztver kā nopietnu atspēriena punktu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās: “”Saskaņa” ir bijusi ļoti konsekventa, jo nelauž līgumu ar partiju “Vienotā Krievija”, aktīvi uzstāj uz attiecībām ar Krieviju un nemainīgi negatīvi attiecas pret Latvijas līdzdalību NATO. Šī būs tā robeža, kas “Saskaņai” kā kreisajiem neļaus pilnīgi izpausties, jo, lai gan cilvēkiem varētu patikt kaut kādi ideoloģiski punkti viņu programmā, tomēr nedomāju, ka vairākums cilvēku ir tik prokrieviski orientēti.”

Ko sagaidāt pēc noklausīto oligarhu sarunu publicēšanas?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (4)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (6)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Draugiem Facebook Twitter Google+