Ko sagaidāt no jaunās valdības? 7
Aivars Borovkovs, Latvijas Juristu biedrības prezidents: “Uz Kučinski skatos pozitīvi, jo viņam ir laba pieredze un joprojām laba reputācija Valmierā. Es būtu gribējis valdībā redzēt nevis jaunas sejas, bet tukšāku kabinetu. Pundurvalstij pietiktu ar pāris ministrijām, bet mūsu valsts pārvalde ir nenormāli liela. Būtu radikāli jāmaina visa politiskā sistēma. Esošā valsts pārvalde ir orientēta uz pelēcībām, nav nekādas radošās dzirksts. Jaunajai valdībai problēmas radīs Satversmē neparedzētā koalīcijas padome, kuras galvenais uzstādījums ir konkrētas politiskās grupas intereses, nevis valsts attīstība. Bilde nav priecīga, jo visā politiskajā vidē dzirdu tirgošanos, pārdošanu, intereses, bet neviens nerunā par valsts interesēm.”
Zbigņevs Stankevičs, Rīgas arhibīskaps metropolīts: “Tauta Saeimas vēlēšanās ir nobalsojusi un tādā veidā deputātiem ir uzticējusi mandātu rīkoties. Valdība ir apstiprināta. Kā ikviens cilvēks ir brīvs izvēlēties labu vai ļaunu, tāpat arī jaunās valdības vadītājs un ministri ir šīs izvēles priekšā: pašaizliedzīgi darboties visas sabiedrības labā, īpaši aizstāvot vājākos, vai rūpēties par tikai sev pietuvinātu cilvēku labumu. Darboties politikā ir ļoti grūts ceļš, tajā ir ļoti daudz kārdinājumu. Tāpēc lūgsim, lai Dievs svētī jauno valdību, dāvā spēku, gudrību un godaprātu.”
Juris Cālītis, mācītājs, “Zvannieku mājas” dibinātājs: “Jaunajā valdībā ir pieredzējuši cilvēki, un ceru, ka iesāktās un nepieciešamās lietas, piemēram, jautājumi medicīnā un izglītībā, tagad nedaudz iekustēsies. Es gan bažījos par Kučinska neatkarību, bet īstenību diez vai jebkad uzzināsim. Latvija ir pārāk maza, vēl neesam nonākuši tik tālu, lai jaunās sejas kaut ko varētu izdarīt. Partijām ir savas iestrādnes un savienības. Vēl nav pienācis jauno laiks. Ja vien nenāk kāds ar lielu entuziasmu un enerģiju, kas var šim biezoknim izlauzties cauri. Šīs valdības lielie uzdevumi ir trīs: medicīnas pieejamība, izglītības sistēma, kā arī valdībai beidzot jāpasaka, ko viņi ir iecerējuši bēgļu jautājumā. Savukārt ilgtermiņā man vienmēr bijušas ļoti lielas bažas par mūsu tiesu sistēmu – kādā veidā darbojas prokuratūra, KNAB un tiesa. Neredzu, ka kādam būtu dūša kaut ko mainīt šajā ziņā.”
Ivars Kalviņš, zinātnieks: “Ne jau partijas vai ministri var noteikt valsts virzību. Tas atkarīgs no uzstādītā ekonomiskās attīstības virziena. Ja tas ir tāds, ka mēs tikai apgūstam ES naudu, bet nenodrošināsim pēctecību – tā būs problēma. Jādomā – kā dzīvosim pēc tam, kad ES naudas vairs nebūs. Neredzu, ka kaut kas jaunajā valdībā varētu mainīties. Ja partijas savā nelikumīgajā orgānā – koalīcijas padomē – nevienojas par kādu jautājumu, tad to nevirza. Ja mēs tikai vārdos deklarējam uz zināšanām būvētu ekonomiku, bet tam neparedzam nekādus līdzekļus, tad tā ir tukša runāšana. Galvenais uzdevums ir nākamā gada budžets. Tāpat jāsamazina valsts pārvalde, jo tā rada milzīgus izdevumus. Cita ienākumu avota, no kā gūt naudu ekonomikas sildīšanai, nav. Eiropas līdzekļi jau ir sadalīti iepriekšējās valdības laikā. Valdībai grūtības sagādās pašu partiju intereses. Katrai partijai tās ir tikai vienas – tikt ievēlētiem nākamajā valdībā. Tāpēc visi grib parādīt, cik paši ir labi un citi slikti.”
Mihails Gruzdovs, režisors: “Domāju, ka šī valdība strādās labi. Vismaz cerība un ticība man ir – uzskatu, ka dažas veiktās izmaiņas valdības sastāvā dos dinamiku un enerģiju. Svarīgi, ka visi ministri ir strādājuši augstos amatos un ir pieredzējuši – zinās, ko darīt, un pusgadu nebūs jāpielāgojas. Ja runājam par svarīgākajiem uzdevumiem, uzreiz prātā nāk izglītība, veselība un arī pensiju jautājums. Grieķiem pensijas ir 700 – 800 eiro. Tās grib reformēt, taču viņi protestē. Mēs sēžam un klusējam. Kučinska valdībai viegli nebūs, bet tādā amatā nevar būt viegli.”
