Latvijā
Izglītība

Cik pelna valsts augstskolu rektori? 16


Leonīds Ribickis (no kreisās), Indriķis Muižnieks un Aigars Pētersons.
Leonīds Ribickis (no kreisās), Indriķis Muižnieks un Aigars Pētersons.
Foto LETA/LA.lv kolāža

No valsts augstskolu rektoriem lielākie ienākumi pērn bijuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektoram Leonīdam Ribickim, savukārt lielākās parādsaistības deklarējis Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) rektors Edmunds Teirumnieks, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Rektoru ienākumus gadā var veidot vairākas pozīcijas – rektora alga un cita samaksa savā augstskolā un citās augstskolās, honorāri un cita samaksa par līgumdarbiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras iemaksas, darījumi, piemēram, mantas pārdošana, un citi ienākumu veidi.

Lielākie ienākumi pērn bijuši RTU rektoram Ribickim – viņš pērn kopumā saņēmis 231 716 eiro. Rektora algā viņš nopelnījis 94 331 eiro, vēl aptuveni trīs reizes mazāk – pensijā, savukārt vēl par vairākām pozīcijām RTU saņemti aptuveni 63 000 eiro, tostarp atvaļinājuma nauda 22 193 eiro apmērā. Ribickis arī guvis 34 101 eiro no saimnieciskās darbības un komercdarbības, kā arī ienākumus no Pasaules Enerģijas padomes Latvijas nacionālās komitejas un nodibinājuma “Latvijas Tehnoloģiju parks”.

Salīdzinājumā ar 2016.gadu Ribicka ienākumi pieauguši par 44 490 eiro, savukārt viņa parādsaistības sasniedz 17 289 eiro.

Latvijas Universitātes rektoram Indriķim Muižniekam pērn bijuši otri lielākie ienākumi – 147 738 eiro. Vairāk nekā puse šīs summas jeb 86 554 eiro saņemti kā alga LU. Pensijā Muižnieks pērn saņēmis nepilnus 20 000 eiro. Kā citu ienākumu veidu LU rektors no AS “SEB atklātais pensiju fonds” saņēmis vēl apmēram 14 000 eiro.

Trešie lielākie ienākumi 2017.gadā bija pašreizējam Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektoram Aigaram Pētersonam. Viņa ienākumi pērn sasniedza 135 374 eiro, tāpat viņš deklarējis 18 301 eiro lielus uzkrājumus un 65 000 eiro lielas parādsaistības. Pētersons pērn 51 150 eiro nopelnīja VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, bet vēl 60 538 eiro – algā RSU. Pārējās ienākumu pozīcijas veidoja gan VSAA pabalsts 19 288 eiro apmērā, gan arī citi ienākumi.

Pētersons par RSU rektoru kļuva šogad februārī, bet līdz tam augstskolas rektors bija Jānis Gardovskis, un viņa ienākumi pērn sasniedza 281 665 eiro.

Visstraujāk ienākumi pērn pieauguši Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektorei Irinai Pilverei. Viņa deklarējusi 125 190 eiro ienākumus, kas ir par 46 388 eiro vairāk nekā 2016.gadā. Rektoru vidū viņa deklarējusi arī otras lielākās parādsaistības, kas sasniedz 82 800 eiro, savukārt uzkrājumos viņa deklarējusi 78 399 eiro.

Savukārt lielākās parādsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektoram Teirumniekam – tās pērn bijušas aptuveni 147 000 eiro apmērā. Teirumnieks pērn ienākumos guvis 45 682 eiro.

Akadēmiju vidū lielākie ienākumi pērn bijuši Latvijas Mākslas akadēmijas rektoram Kristapam Zariņam – 72 561 eiro, savukārt mazākie – Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektoram Jānim Žīdenam un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektoram Valtam Āboliņam – attiecīgi 29 303 eiro un 28 318 eiro.

Savukārt 55 440 eiro lieli ienākumi pērn bijuši J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoram Guntaram Prānim, kurš par rektoru kļuva 2017.gada augustā. Latvijas Kultūras akadēmijas rektorei Rūtai Muktupāvelai deklarēti 51 247 eiro lieli ienākumi, kas auguši par 2666 eiro.

Trīs augstskolu vidū lielākie ienākumi pagājušajā gadā bijuši Ventspils Augstskolas rektoram Kārlim Krēsliņam – 75 393 eiro. Tikmēr Vidzemes Augstskolas rektora Gata Krūmiņa ienākumi pērn bija 50 995 eiro, bet Banku augstskolas rektora Andra Sarnoviča – 61 856 eiro.

Ar visu valsts augstskolu rektoru ienākumiem, to izmaiņām, kā arī uzkrājumu un parādsaistību apmēru var iepazīties pievienotajā infografikā.

LA.lv