Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
1. augusts, 2012
Drukāt

Cik pieprasīti ir zibensnovedēji?

Valters Stāde, SIA “Tandem Electro” elektrospeciālists: “Jo vairāk zibeņo un jo vairāk tas nodara kādu postījumu, jo lielāks ir zibensnovedēju pasūtījumu skaits. Tas ir tikai cilvēciski.

 

Piemēram, jūlija sākumā Ādažos zibens iespēra trīsstāvu mājā un tā praktiski nodega. Pēc šā gadījuma ļoti daudz Ādažu apkaimes iedzīvotāju interesējās par zibensnovedēju ierīkošanu savās mājās – nostrādāja kaimiņu faktors. Citam vajag redzēt krāsmatas, citam pietiek ar spēriena troksni. Daudziem Ādažos novedējus arī uzstādījām. Reizēm par brīdinājumu noder spēriens piemājas kokā. Pirms pāris gadiem, kad saspēra kādu māju netālu no Ikšķiles, kaimiņi zvanīja un interesējās, tomēr galu galā zibensnovedējus neuzstādīja, jo krīze finansiāli neļāva to izdarīt. Gadījumi ir dažādi. Viena neliela daļa klientu ir tādi, kas ļoti plānveidīgi ierīko aizsardzības sistēmas, un reizēm nākas uzstādīt zibensnovedējus pat ziemā. Tomēr kopumā Latvijas iedzīvotāji ir visai neapzinīgi. Vairākums cilvēku mums uzdod jautājumu: “Vai tiešām man to vajag? Man taču neiespers.” Vēl tiek meklēti visādi attaisnojumi – mājai apkārt esot koki, tālumā ir redzams augsts tornis u. tml. Vienmēr notiek cīņa starp vajadzību un finansiālajām iespējām. Gadījumi par lielām nelaimēm, ko stāsta ziņās, cilvēku prātos paliek ne ilgāk kā uz nedēļu, pēc tam tas viss aizmirstas un bailes atkal kaut kur pazūd. Vidējā izmaksa zibensnovedējam ir 850 latu. Aktuāla ir arī iekšējā zibens aizsardzība, jo modernās ierīces ir ļoti jutīgas pret pārspriegumiem. Tomēr iekārtas, kas pasargā no zibens triecieniem elektroierīces, ir visai maz pieprasītas. Tas, manuprāt, saistīts ar informācijas trūkumu – daudzi cilvēki vienkārši nezina par sadzīves elektroierīču trauslumu pret elektrisko lādiņu.”

Staņislavs Sungaila, Latvijas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības valdes priekšsēdētājs: “Šobrīd lielākais pieprasījums ir no privātmāju īpašniekiem. Tad, kad ir negaisi un vairāk zibeņo, arī interese par zibensnovedējiem pieaug. Bet ne vienmēr tiekam līdz reālai darīšanai, jo cilvēkiem aktuāls ir mūžīgais jautājums – finanses. Protams, vislielākā ažiotāža ir tad, kad cilvēki jau vienreiz piedzīvo zibens spērienu kādā no sev piederošajām ēkām, vai arī tad, kad medijos izskan ziņas par kārtējo nelaimi. Tomēr Latvijas iedzīvotāji kopumā nav diez ko apzinīgi. Lielākā daļa cilvēku ir pieraduši sākt domāt tikai tad, kad “uguns jau pakulās.” Apzinīgāki ir tie, kas būvē pamatīgas, kvalitatīvas un arī dārgas mājas – tie nežēlo naudu arī aizsardzībai. Cena dzīvojamās ēkas zibens novedējam atkarīga no tās lieluma, materiāla un dažādiem citiem parametriem, bet vidēji tas izmaksā 400 – 1000 latu. Būtisks cenas noteicējs ir arī novedēja materiāls. Pamatā šobrīd liekam krāsaino metālu – alumīniju vai kaparu. Piedāvājam arī ierīkot elektroiekārtu aizsardzību pret zibens spērienu radīto pārspriegumu, bet šādus pakalpojumus cilvēki izmanto ļoti maz.”

Uldis Štāls, SIA “AURA-1” pārstāvis: “95% gadījumu cilvēki sāk interesēties par zibensnovedējiem tikai tad, kad jau kaut kas ir noticis. Turklāt pieprasījums pēc aizsardzības pret pārspriegumu elektrolīnijās ir vēl mazāks nekā zibensnovedējiem. Kopumā cilvēki ir diezgan neapzinīgi. Protams, tas vairāk vai mazāk ir sezonāls pasākums, un tagad, kad debesīs notiek šie zibens brīnumi, tad arī cilvēki vairāk vēlas nodrošināt savus īpašumus. Zibensnovedējs privātmājai izmaksā 500 – 2000 latu.”

 

Uzziņa

* Obligāta zibensaizsardzība ir noteikta sabiedriski nozīmīgām būvēm un būvēm, kurās ir sprādzienbīstama vide.

 * Privātmājām zibensnovedēju izvietošana nav obligāta – tā ir īpašnieku ziņā.

* Šīs vasaras negaisu laikā zibens dēļ Latvijā nodegušas vairākas mājas.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+