Ekonomika
Darbs un nauda

Cik prāvas ir šogad piešķirtās pensijas? Saruna ar VSAA direktori Inesi Šmitiņu2

Foto: LETA

Par to, cik naudas ieplānots nākamgad apsolītajām “atraitņu pensijām”, kas jāzina par 2020. gadā paredzēto 2. līmeņa pensijas mantošanas kārtību, cik prāvas ir šogad piešķirtās lielākās pensijas un citām Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) atbildības jomām izvaicāju aģentūras direktori Inesi Šmitiņu.

 

Šogad, pensijas indeksējot, lielākus koeficientus piemērojāt tiem, kam ir liels darba stāžs. Cik daudzi bija ieguvēji?

I. Šmitiņa: Oktobrī aģentūra indeksēja visas līdz šā gada 30. septembrim piešķirtās pensijas. Tādējādi visstraujāk palielinājās vecuma pensijas tiem pensionāriem, kuru stāžs ir 30 gadi un vairāk, ar paaugstinātajiem indeksiem tika pārrēķinātas pensijas apmēram 89% vecuma pensiju saņēmēju.

 

Šogad VSAA pabeidza pārrēķināt pensijas tiem, kas devās pensijā krīzes gados.

Triju gadu laikā VSAA pārskatīja 147,6 tūkstošus vecuma, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensijas, kas piešķirtas vai pārrēķinātas no 2011. līdz 2015. gadam. Pensijas palielinājās 116,3 tūkstošiem personu, vidējais pieaugums bija 33 eiro mēnesī.

2010. gadā piešķirtās un pārrēķinātās pensijas vidēji pieauga par 11,85 eiro, 2011. gadā piešķirtās un pārrēķinātās vidēji par 48,61 eiro, bet no 2012. līdz 2015. gadam piešķirtās un pārrēķinātās – vidēji par 39,31 eiro. Apmēram piektdaļai pensijas nemainījās.

 

Cilvēkus, kuri vēl nav sasnieguši pensijas gadus, priecē tas, ka, sākot no 2020. gada, 2. pensiju līmenī uzkrāto kapitālu varēs mantot tuvinieki. Arī līdz šim to varēja mantot gadījumos, ja persona, aizejot pensijā, bija par šo 2. līmeņa pensiju nopirkusi mūža apdrošināšanas polisi un, to neiztērējusi, devusies mūžībā. Šī kārtība saglabāsies. Bet kas būs no jauna?

Pateikšu, kāpēc šī mantošanas lieta vispār tika rosināta. Cilvēki maz interesējas par šo pensiju 2. līmeņa uzkrājumu. Ir dzirdētas bažas – “ja es divas nedēļas pirms pensijas vecuma sasniegšanas nomirstu, viss sūri grūti nopelnītais pensijas kapitāls tik un tā aizies kopējā katlā”.

Mantošana padara šo lietu personiskāku, veicina ieinteresētību. Šis ir riskants solis no tāda viedokļa, ka mazāk naudas ienāks pensiju 1. līmenī, jo līdz šim visu naudiņu, ko bija uzkrājuši mirušie pensiju 2. līmeņa dalībnieki, automātiski ieskaitīja pensiju 1. līmenī. Cerams, ka paredzamā mantošana motivēs cilvēkus vairāk iesaistīties, pieprasīt, lai viņiem maksā legālas algas, un tā gādāt, ka pensijas kapitāls vairojas. Tad zaudējums pensiju 1. līmeņa budžetam varētu kompensēties.

 

Pensiju 2. līmeņa kapitāls uzkrājas pensiju pārvaldītāju izveidotajos fondos, kas galvenokārt sadarbojas ar bankām. Bet iesniegums būs jāadresē VSAA?

Šķiet, cilvēkiem ir radies iespaids, ka tas ir banku bizness. Nē, tā nav, pensiju 2. līmeņa dalībnieku individuālos kontus uztur VSAA, tātad mēs. Līdzekļu pārvaldītāji šos līdzekļus pārvalda kopsummās – nepersonificējot. Pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītājiem nav informācijas, kuri no pensiju 2. līmeņa dalībniekiem ir izvēlējušies tieši viņu pārvaldītos ieguldījumu plānus.

 

Vēl pirms gada bankā, kur kārtoju pavisam citu jautājumu, man sacīja: “Jūsu pensijas 2. līmeņa kapitāla ieguldījums vairs nav ienesīgs, iesaku izvēlēties citu ieguldījuma plānu.”

Tā nedrīkstēja būt. Bankas darbinieka rīcībā nav informācijas par jūsu pensijas 2. līmeņa uzkrājumu un to, kādu ieguldījumu plānu jūs esat izvēlējusies. Kopš šā gada sākuma sadarbību iesniegumu pieņemšanā ar bankām esam pārtraukuši tādēļ, lai tām pieejamie dati netiktu izmantoti konkurences kropļošanai. Un šobrīd bankai ir pavisam cita funkcija pensiju 2. līmenī. Banka ir tikai konkrēta līdzekļu pārvaldītāja – pensiju 2. līmeņa līdzekļu turētāja.

Katram iesaku sekot līdzi sava pensiju 2. līmeņa kapitāla izmaiņām portālā “www.latvija.lv” un izvēlētā ieguldījumu plāna darbības rezultātiem portālā “www.manapensija.lv”. Ja vēlaties mainīt ieguldījumu plānu un līdzekļu pārvaldītāju, tad iesniegumu var iesniegt elektroniski “www.latvija.lv” vai arī jebkurā no VSAA nodaļām.

 

Kā notiks pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla mantošana?

Sākot ar 2020. gadu, varēs mantot to 2. līmeņa kapitālu, ko būs uzkrājuši pensiju 2. līmeņa dalībnieki, kuri nomirs pirms vecuma, kas dod tiesības pieprasīt vecuma pensiju. To varēs izdarīt, ja šie cilvēki pirms tam būs izdarījuši izvēli:

– atstāt kapitālu valsts speciālajam pensiju budžetam, un tas tiks ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju;

– pievienot kapitālu konkrētas personas 2. pensiju līmeņa kapitālam, ko mantotājs varēs izmantot, sasniedzot pensijas vecumu;

– nodot kapitālu mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Par šiem mantošanas jautājumiem tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi. Ja pensiju 2. līmeņa dalībnieks šo gribu nebūs izteicis, paziņojot VSAA, tad mirušā cilvēka naudu automātiski ieskaitīsim pensiju speciālajā budžetā. Te ir būtiski atcerēties, ka mantots tiks tikai to pensiju 2. līmeņa dalībnieku uzkrātais kapitāls, kuri būs iesnieguši VSAA iesniegumu ar savu izvēli.

 

Cik apmierinoši tagad pildās sociālais budžets, ja strādājošo kļūst mazāk, bet pensionāru ir daudz?

Nevaram sūdzēties, it sevišķi gados, kad ir ekonomikas izaugsme, budžets aug un atlikumi uzkrājas. Vienmēr ir vēlme atlikumus ātri sadalīt, iztērēt, bet ir svarīgi atrast līdzsvaru, domājot arī par paaudzēm, kam līdz pensijas vecumam vēl tālu. Kopš gada sākuma speciālā budžeta līdzekļu uzkrājums pieaudzis par 150 miljoniem eiro, oktobrī sasniedzot 770 miljonus. Plānojot budžetu turpmākajiem gadiem, prognozēts, ka naudas atlikums 2021. gada beigās sasniegs 1025 miljonus eiro, no tiem gandrīz 90% – pensiju budžeta uzkrājums. Tas nozīmē, ka tā rezerve pamazām tiek uzkrāta. Šķiet, ka miljards ir ļoti daudz, taču vienlaikus jāteic, ka gadījumā, ja neienāktu sociālās apdrošināšanas iemaksas – jauna nauda, ar šo miljardu pietiktu trim mēnešiem.

 

Kas sagaida tagadējās piecdesmitgadnieku un četrdesmitgadnieku paaudzes, pienākot viņu pensijas gadiem?

Šīm paaudzēm pensionēšanās vecums būs paaugstināts līdz 65 gadiem un nepieciešamais stāžs – 20 gadi. Aizvien lielāka ietekme būs 2. pensiju līmeņa kapitāla uzkrājumam. Tiem, kam tagad 50 gadu, pensijas lielumu vēl ietekmēs padomju laikā veiktais darbs, taču četrdesmitgadīgajiem pensija jau būs atkarīga tikai no viņu individuālajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.

 

Daudzi “LA” lasītāji bija neizpratnē, ka lielākā pensija valstī ir ­19 000 mēnesī. Tagad, pēc likumdošanas maiņas, tik lielas pensijas vairs netiek piešķirtas, taču cik lielas ir pašas prāvākās šogad piešķirtās pensijas?

19 000 eiro pensija ir sekas tam, ka notikušas svārstības politikā. Bija laiks, kad noteica griestus iemaksām, un bija posms, kad nenoteica. Līdz ar to liktenīgas sakritības dēļ šis cilvēks bija veicis iemaksas no visiem saviem ienākumiem, turklāt 19 000 – tā nebija jaunpiešķirta pensija, bet gan pārrēķināta. Cilvēks turpināja strādāt, un tātad mazāks bija gadu skaits, uz kuriem jādala pensijas uzkrājums. Tā bija izņēmuma situācija. Protams, no tās var izdarīt secinājumus, cik svarīgi tomēr būt konsekventiem, – ja reiz ir tie iemaksu griesti, tad ir. Jo tad, ja mums valstī nav noteikti griesti pensiju izmaksām – kas arī, protams, būtu variants –, tad vienīgais ierobežojums var būt tāds, ka neņem no cilvēka naudu tik daudz un līdz ar to arī nebūs saistību vēlāk izmaksāt.

Šogad lielākās pirmajā pusgadā piešķirtās vecuma pensijas bija 4,3 tūkstoši, 3,6 tūkstoši un 3,3 tūkstoši eiro.

 

Par cik vidēji pieaug jaunpiešķirtās pensijas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem?

Pieaugums ir: šogad pirmajā pusgadā piešķirto ­vecuma pensiju vidējais apmērs – kopā ar piemaksu – ­bija 340,44 eiro, pērn atbilstīgajā posmā tas bija 314,66 eiro.

 

Kāda bērnudārza skolotāja, kam tuvojas pensijas vecums, uzzinājusi, ka viņai prognozējamā pensija ir 343 eiro, sacīja: “Un tik vien par vairāk nekā 40 gadu grūto darbu!”

Bērnudārza personālam nekad nav bijušas lielas algas… Vairāk par 40 procentiem no algas tā pensija nevar būt. Alga ir viens no vidējiem rādītājiem, kam katram vajadzētu pievērst uzmanību.

Nebūs tā, ka, piemēram, 500 eiro algas pelnītājs saņems 500 eiro pensiju.

 

Nākamgad sāks maksāt tā sauktās atraitņu pensijas. Cik lieli līdzekļi tām būs vajadzīgi?

Līdz šim palikušajam laulātajam izmaksājām divas aizgājēja pensijas, turpmāk izmaksas periods pagarināsies un tiks izmaksāti 50 procenti no aizgājēja pensijas. Būtiski, ka ir oficiālas laulāto attiecības un ka otrs arī ir pensijas saņēmējs. 2019. gadā šim mērķim plānoti 3,2 milj. eiro, 2020. gadā – 9,7 milj. eiro, 2021. gadā – 10,2 milj. eiro.

 

Šogad lielu uzmanību sabiedrība pievērsa radošo personu sociālajam nodrošinājumam. Kāda tagad ir situācija?

VSAA ir reģistrēti 18,9 tūkstoši autoratlīdzības saņēmēju, bet no tiem tikai 2,3 tūkstoši ir tādu, kuriem autoratlīdzības ir vienīgais ienākumu avots. Šie cilvēki ir sociāli aizsargāti, tikai iemaksājot pensiju apdrošināšanai. Turklāt – mēs pārējie katrs maksājam pensiju apdrošināšanai 24,5% no darbā gūtiem ienākumi, un no tā veidojas mūsu pensijas kapitāls, bet par autoratlīdzību saņēmējiiem pensijai maksā tikai piecus procentus. Tātad gandrīz piecas reizes mazāk.

Pārējiem 16,5 tūkstošiem ir vēl cita veida ienākumi: viņi maksā kā darba ņēmēji vai pašnodarbinātas personas, un tad viņiem ir pilnā apdrošināšana.

Ir varbūt arī autoratlīdzību saņēmēji, kuriem šīs summas ir ļoti lielas, un radošā darba augļi nodrošinās pastāvīgus ienākumus arī vēlāk, un tā pensija vispār nebūs vajadzīga. Bet pārējiem būtu stipri jādomā, ko darīt, kādus papildu darbus un ienākumus rast.

 

Nesen veselības ministre pievērsa uzmanību tam, ka šogad pieaudzis ārstu izdoto darbnespējas lapu skaits. Esmu no VSAA darbiniekiem dzirdējusi, ka ir skaidri redzams, ka daži ārsti izdod stipri vairāk slimības lapu nekā citi. Var būt, ka pie šiem dakteriem ārstējas slimīgāki cilvēki, bet varbūt tas ir tikai viens no ieganstiem.

To esam analizējuši, taču secinājumu izdarīšanai periods ir pārāk īss. Mēs neredzam, cik ārstam ir reģistrēto pacientu. Varbūt skaits ir daudz lielāks nekā kolēģim, un tāpēc gripas periodā pēc palīdzības vēršas daudz vairāk slimotāju.

Ar e-veselības ieviešanu gan mums, gan Nacionālajam veselības dienestam ir daudz plašāka un ērtāk analizējama visa informācija, un gada beigās varēs izdarīt nopietnus secinājumus.

Analizējot pirmo pusgadu, bija redzams, ka pašu strādājošo personu saslimšanu skaits neaug, tas pat ir mazinājies, un slimības periods bijis īsāks nekā iepriekšējos gados. Aug to gadījumu skaits, kad ņemta darbnespējas lapa slima bērna kopšanai. Vidēji ilgāk nekā citi slimo pašnodarbinātās personas.

Bažas rada tas, ka aug arodsaslimšanu skaits. Lielākoties šajā grupā ir personas vecumā pēc 50 gadiem. Tas nozīmē, ka darba vide Latvijā nav laba.

 

Šogad, kad darbnespējas lapas tiek izsniegtas elektroniski, cilvēkiem jāatceras, ka par “B” lapu joprojām jāraksta iesniegums VSAA.

Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki aizmirst uzrakstīt šo iesniegumu. Atgādināšu, ka tas jāizdara sešu mēnešu laikā. Visvieglāk to ir izdarīt elektroniski portālā “Latvija.lv”.

 

Savulaik aģentūra aicināja cilvēkus iesniegt informāciju par darba stāžu pirms 1996. gada. Vai visi to sadzirdēja? Daži saka – “neesmu darba grāmatiņu nesis uz aģentūru, bet ziņas par manu stāžu tur ir”.

90. gadu beigās aicinājām lielos darba devējus sniegt ziņas, un viņi atnesa mums personāla darba grāmatiņas, tā ka daļu ziņu ieguvām šādā veidā. Par 62 procentiem iedzīvotāju vecumā no 40 līdz 63 gadiem mums ir tie darba stāža dokumenti.

Pārliecināties par to, vai VSAA rīcībā ir visa informācija par šo periodu, katrs var, izmantojot VSAA e-pakalpojumu portālā “Latvija.lv” sadaļā “Informācija par reģistrēto darba stāžu (līdz 1996. gadam)”. Ja informācijas trūkst, tad iesaku sākt to vākt, negaidot pensijas vecumu. Daļa cilvēku nav saglabājuši darba grāmatiņas. Tad jāmeklē izziņas arhīvos, bet tas ir sarežģīts process, kurā jāiegulda nauda un laiks. Vīriešiem mēdz būt grūtības pierādīt armijas periodu.

 

Ik pa laikam ticis ziņots par dažu cilvēku negodprātīgiem mēģinājumiem izkrāpt valstij lielākus pabalstus, piemēram, bērna kopšanas pabalstu. Vai šogad arī ir notikušas tiesvedības par šādām lietām?

Pirmajā pusgadā aģentūra ir ziņojusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldei par 23 aizdomīgiem gadījumiem par, iespējams, krāpnieciskiem mēģinājumiem saņemt no VSAA pakalpojumus lielākā apmērā, nekā tas atbilst faktiski gūtajiem ienākumiem un veiktajiem nodokļu maksājumiem. Šogad VID ir paziņojis mums par 25 kriminālprocesiem, kas sākti saistībā ar aģentūras šogad un arī pērn sniegto informāciju. Ir pabeigts tiesas process, kurā persona atzinusi sevi par vainīgu, un spriedumā nolemts piedzīt valsts labā 15 806 eiro. Spriedums ir krimināllietā par maternitātes un vecāku pabalstu summas atmaksāšanu sociālās apdrošināšanas budžetā.

 

Kāda situācija ir ar pensijām reemigrantiem? Piemēram, ASV dzīvojošs latvietis nolēmis atgriezties, ir šīs citas valsts pensijas saņēmējs. Taču, atcerēdamies, ka Latvijā vēl padomjlaikos strādājis padsmit gadus, interesējās, vai VSAA ticēs, ja viņš uzrādīs lidmašīnas biļeti un deklarēto dzīvesvietu, kā arī bankas konta esamību šeit, vai arī vajadzīgi vēl kādi pierādījumi, ka viņš tiešām pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Persona var pretendēt uz Latvijas pensiju, ne tikai atgriežoties atpakaļ uz dzīvi Latvijā, bet arī dzīvojot Eiropas Savienības/Eiropas ekonomikas zonas dalībvalstī vai līgumvalstī, ja ir vismaz 15 stāža gadi, turklāt tie daļēji var būt arī uzkrāti kādā no ES vai līgumvalstīm.

Šajā gadījumā Latvijas pensiju var saņemt, gan dzīvojot ES vai līgumvalstī, gan atgriežoties tēvzemē.

Taču, ja persona pirms Latvijas pensijas pieprasīšanas ir dzīvojusi, piemēram, ASV, Izraēlā vai citā valstī, ar kuru Latvijai nav līguma, un tagad cilvēks reemigrē, būs jāpierāda VSAA, ka patiešām ir pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Dzīvesvietas deklarācija ir tikai viens no apstākļiem, un tiek ņemti vērā visi nozīmīgie fakti, piemēram, personas un tās ģimenes locekļu fiziskā klātbūtne, dzīvesvietas esība, profesionālo darbību veikšanas vieta un ar īpašumu saistītas intereses.

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
Izstrādātā garantēto atlīdzību izmaksu kārtība pensionāriem esot nesaprotama 1
1 diena
LA
LA.LV
Ekonomika
No Liepājas eksportē šosezon pirmos 60 tūkstošus tonnu kviešu
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
“PNB bankas” maksātnespējas pieteikumu tiesa aiz slēgtām durvīm skatīs augusta beigās
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

SK
Skaties.lv
Ekonomika
VIDEO: Alga līdz pat 10 000 eiro mēnesī. Sludinājumos atklāj, cik strauji uzlekušas algas Latvijā
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
Slimnīca nāk klajā ar izmeklēšanā secināto par smagi piekauto krāslavieti, kurš mira slimnīcā
13 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO: “Tas ir krājies gadus divus un vairāk.” Ozolnieki lūdz novirzīt lidmašīnu ceļus
7 stundas
LA
LA.LV
Sports
Samoilovs/Šmēdiņš sasniedz pusfinālu
7 stundas
LE
LETA
Dabā
Latvijai tuvojas anticiklona centrs. Jaunākā laika prognoze svētdienai
9 stundas