×
Mobilā versija
Brīdinājums +18.8°C
Emīls, Egita, Monvīds
Ceturtdiena, 21. jūnijs, 2018
28. februāris, 2018
Drukāt

Vai tiešām saimnieces jānošķir pēc tautības? Anda Rožukalne par LTV šovu (14)

Ekrānuzņēmums no ltv.lsm.lvEkrānuzņēmums no ltv.lsm.lv

Raidījumā redzam dabiskas, aizraujošas personības, kuras gatavas parādīt savas tautas kultūras vērtības.

Kopīga maltīte ir katram saprotama, dažādus cilvēkus vienojoša un labvēlību raisoša. Ja vēl ēdiens ir izdevies, prieks būs visiem! LTV1 gatavošanas šova “Īstās Latvijas saimnieces” galvenais trūkums ir tas, ka tajā daudz agrāk netika aicinātas piedalīties dažādu tautību saimnieces.

Cilvēki blakus vai tomēr kopā?

Ļoti ilgi nācās gaidīt, ka publiski pieejamā formātā tiks izrādīta vēlme iepazīt dažādu tautību cilvēkus, kas dzīvo Latvijā. Nu tam izvēlēts saimnieču šovs. Tas izdevies ļoti interesants, jo lielu laika daļu velta cilvēku personību atklāšanai. Saimnieces ir apbrīnojamas! Raidījuma veidotāji spējuši iemantot tā varoņu uzticību, tāpēc šova labākā daļa ir stāsti par saimniecēm, par viņu darbiem un domām. Viņas māk tik daudz, katru ir prieks satikt, gribas iepazīt arī pārējās LTV1 raidījuma dalībnieces.

Žurnālistikā īsā laikā atklāt personību ir sarežģīti. Tas prasa laiku, lielu darbu, vēlāk – rūpīgu informācijas atlasi un tās sakārtošanu. Cilvēki parasti nejūtas brīvi TV kameru priekšā, reizēm mēģina sevi parādīt tā, lai atbilstu kādiem pieņēmumiem, nevis savai būtībai. Bet televīzijas kameru vērīgums to ātri vien ļauj ieraudzīt arī skatītājiem. Raidījumā mēs redzam dabiskas, aizraujošas personības. Šķiet, saimniecēm ir neierobežota izdoma un uzņēmība. Viņas ir gatavas parādīt savas prasmes, savas tautas kultūras vērtības. Ēdieni ir neparasti, izklaides un galda klājums pārsteidz katrā raidījuma kadrā.

Šova “Īstās Latvijas saimnieces” komanda strādā prasmīgi un ieinteresēti. Saimnieču atrašana un viņu parādīšana ir raidījuma veidotāju profesionālās varēšanas pierādījums. Tas nav noniecinājums saimnieču cilvēciskajai unikalitātei. Tieši otrādi, prieks, ka TV darbinieki spēj saskaņot raidījuma formāta nosacījumus ar to brīvību, kas nepieciešama, lai nesabojātu iespaidu par kādu cilvēku.

Iekļaušana vai nošķiršana?

Tomēr, tomēr… Vai tāds Latvijas saimnieču šovs, kurā atsevišķi piedalās citu tautību saimnieces, nelīdzinās iekšzemes tūrismam? Vai mēs šīs saimnieces neuzskatām par eksotiskām būtnēm, kuras ir interesantas tikai tāpēc, ka ir neparastas savas tautības dēļ?

Tie ir provokatīvi jautājumi, jo raidījums ir patiešām jauks. Tas ar cieņu izturas pret dalībniekiem, veidotāji ar prieku rāda saimnieču prasmes. Atcerēsimies, ka latviešu saimnieces tika atklātas līdzīgi – viņas pārstāvēja savus novadus, centās rādīt savai dzīves vietai raksturīgus ēdienus un citas tradīcijas.

Nav saprotams, kāpēc saimnieču šovā visas nav kopā: latvietes, krievietes, lietuvietes, baltkrievietes… Šāda atlase nošķir, izceļot atšķirīgo un svešādo, kā pamatu izvēloties tautību. Prieks, ka iepazīšanas pietuvinājums palīdz saprast līdzās dzīvojošo cilvēku vērtības.

Tomēr arī veiksmīgs citu tautību pārstāvēm veltīts raidījums nenozīmē, ka nav vajadzīgs formāts, kurā dažādi cilvēki būtu līdzās nevis tikai tāpēc, ka viņu vecāki pieder no latviešiem atšķirīgām tautībām. Cilvēki ir vērtīgi un uzmanības vērti pavisam citu iemeslu dēļ.

Kā izrēķināt kultūru?

Šovs “Īstās Latvijas saimnieces” ir lokalizēts starptautisks formāts, tā ideja un licence pieder Šveices sabiedriskajai televīzijai. Arī tāpēc tajā tik daudz vietas saimnieču iepazīstināšanas klipu atkārtojumiem, ka, liekas, skatītāji tiek uztverti kā cilvēki bez atmiņas vai tādi, kas spēj koncentrēt uzmanību vien pāris minūšu.

Lai gan tie ir šova noteikumi, ko vajadzētu pieņemt kā nemainīgu lielumu, šaubos, vai šova veiksmi nosaka sacensība. Kā var skaitīt punktus, ja rādām personības, kultūras vērtības? Kā salīdzināt vienas tautas, kas dzīvojusi lielā pieticībā, garšīgos ēdienus ar citas tautas vērtībām? Cik punktus dot mīlestībai, sirsnībai, atvērtībai, ko dāvā saimnieces? Neiespējami, netaisnīgi!

Vērtēšanas brīdis rada neērtību arī saimniecēm. Jāmeklē kaut kas, kam piesieties, kāda nepatīkama garša, porcija, kas lielāka par vēdera iespējām, ieloce galdautā… Tāpēc lielākoties tiek vērtēts noskaņojums, aizrautība, sarunu laikā atklātais un neaizmirstamais. Tam maz sakara ar punktu skaitīšanu, bez kuras mierīgi varētu iztikt.

Tikpat jocīga ir šovā ieprogrammētā cīkstēšanās par balvu. Muļķīgi domāt, ka katra saimniece dienām ilgi domājusi un strādājusi, lai tiktu pie smieklīgi niecīgās balvas no kārtējā ātro kredītu sponsora. Prasmes un izdomu, nesavtīgu viesmīlību un dzīves gaitā uzkrāto inteliģenci ar šo balvu ne uzlabot, ne novērtēt. Tāpēc sacensība, punktu krāšana un piešķiršana zaudē jēgu, jo prieks slēpjas pavisam citur.

Kas vēl jāparāda?

Vērot tikai saimnieces ir pārāk šaura pieeja. LTV1 jaunais saimnieču šovs parāda, ka nav vērts bīties no cilvēkiem, kas līdzās. Arī vīriešiem, saimniekiem. Vienkārši līdzcilvēkiem, kurus neizvēlamies pēc kādas vienas pazīmes. Nav vērts viņus neuzrunāt un nesadzirdēt. Nav jēgas turpināt dzīvot stereotipos un aicināt cilvēkus izteikties atkarībā no tautības vai dzīves vietas. Tieši to parāda saimnieču šovs.

Mums visiem, kas dzīvojam Latvijā un jūtam piederību savai valstij, ir tik daudz kopīgu jautājumu.

Mums vajadzētu runāt par bērnudārziem. To pieejamību dažādu tautību bērniem. Mums kopā jāparunā par skolām. Tieši tagad, kad atšķirīgā valodā sniegtas izglītības pārmaiņas ir daļa no reformas.

Mums jārunā par savstarpēju saprašanos. Par vardarbību, nabadzību, vientulību un citiem jautājumiem, kas padara cilvēkus nelaimīgus, kas atsvešina.

Mums jāparunā ar un par jauniem cilvēkiem. Jāiztaujā viņi par izglītības plāniem un iedomātiem dzīves scenārijiem. Tas viss jādara Latvijā dzīvojošo interesēs un ar viņu balsīm, jo amatpersonu balsis tik bieži dzirdētas – tās vairs nespēj raisīt interesi.

Ļoti reti medijos par sevi un visiem būtisko runā cilvēki, uz kuriem attiecas gaidāmais problēmu risinājums. Jājautā grūti jautājumi, jāieklausās atbildēs. Tam nevajadzētu būt šovam, bet jauna veida sarunu formātam. Pieļauju, tādā būs tikpat daudz pārsteigumu kā “Īsto Latvijas saimnieču” šovā.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Bildē es redzu tikai sešu kultūru(tautību) pārstāves.Sagaidāms,ka turpmāk viņu vietas ieņems sešu Vidusāzijas kultūru pārstāvošas Latvijas mājsaimnieces.Mēs taču jau tagad pa kaktiem ēdam belašus,kebabus,pelmeņus,plovus.suši,čahombilli…Raidījuma veidotājiem ir kur augt.

  2. Ļoti muļķīgs raksts. Stulbums

  3. Ko var dalīt – tautība, valoda, karogs, ticība. TĀPĒC JAU KARI TIKAI IR, IZVEIDOJĀS? Kāpēc kādam muļķim kaut kas jādala.

  4. Sākās atkal “dažādu tautību ” ākstības !!! Kam ellē tās muļķības ir vajadzīgas ?

  5. Ko nozīmēm pats nosaukums šovam – Īstās Latvijas saimnieces. Saskatu gan tur tikai vienu īsto Latvijas saimnieci – lībieti.

  6. Nevaru piekrist, ka nevarētu norādīt dažādu etnisku grupu pārstāvjus, bet man iebildumi pret lībiešu izcelsmes pārstāves pielīdzināsanu pārējam, jo lībieši, liekas, atzīti par oficiālu minoritāti, kaut patiesībā, tie ir īstie Latvijas pamatiedzīvotāji, kuri apdzīvojuši šo zemi ilgi pirms baltu senču ierašanās, kālab nevietā tos pielīdzināt velākos laikos ienākušo svešzemnieku pēcnācējiem.

    • Lībieši ir atzīti par pamattautu nevis minoritāti! Šovs jau nepaģēr minoritāšu saimnieces, bet gan dažādu tautību saimnieces. Un kāpēc gan lībiete nevarētu būt starp viņām?

  7. Tiešām aprobežots pamatskolnieces raksts, liekas ka godājāmā “speciāliste” ?, pēkšņi novēlusies no mēness un nekā nav dzirdējusi ne par Latviju, ne tās vēsturi. Tāda neadekvāta vervelēšana.

  8. Vienmēr kāds atradīsies, kam viss nav pa prātam, lai rāda ko rādīdami.Visi mēs dzīvojam Latvijā un viss mums ir kopīgs, gan zeme, gan valsts, gan ceļi un neceļi, neskatoties ne uz tautībām, ne dzimumiem. Neviens cilvēks nevērtē savu kaimiņu vai darbabiedru pēc šīm pazīmēm, bet pēc cilvēciskajām īpašībām.
    Ja nebūtu alkatīgo partiju, neatkarīgi no nosaukuma, ko sev piešķīrušas, ne negodīgu politikāņu, tad dzīve būtu daudz labāka. Visas šķelšanās, nāķ no viņiem, sevišķi pirms vēlēšanu periodos. Lai slēptu savus noziedzīgos nolūkus, visu vainu uzgrūst cenšas vai nu latviešiem, vai krieviem, tikai ne sev.
    Labs šovs ir veltīts saimniecēm, lai ir iespējams paskatīties, ka labums nav atkarīgs no tautības, bet cilvēciskas attieksmes. Katrai tautai ir sava virtuve, savi tradicionālie ēdieni, latvietes izrādīja , ko prot un var, lai tagad skatāmies un priecājamies par to, ko rāda šī šova dalībnieces, tas taču ir tik interesanti, lai viņām veicas, lai izdodas!

  9. Soņa ukrainvalodīgā latviete Atbildēt

    Mēs dz\īvojam Latvijā pēc čekistieskām piedevām – notiek aptauja – sadala tautu “krievvalodīgajos” un “latviešvalodīgajos”, visur un vienmēr skandina – krievvalodīgās skolas,

    KRIEVVALODĪGAIS – tas ir čekistu izdomāts vārds tautu šķelšanai, Latvijā – sadalīšanai divās nometnē, neatkarīgi no tā, ka ar to tiek pazemoti ukraiņi, kas pilnīgi noraida b]viņu ieskaitīšanu “krievvaldonīgajos”.

    Tas ir Krievijas , Putina izgudrojums – Krievijas tautu apzīmēt par krievvalodīgajiem, jo krievu tautas faktiski vairs nav, tā sajaukusies savā vairumā.

    Krievvalodīgie – krievu tautu pazemojošs vārds.

    KRIEVVALODĪGIE – okupēto tautu un tautību ieskaitīšana vienotā tautībā kas līdzīgi kā “PADOMJU TAUTA”, gan agrāk Rietumi vius – PSRS tautu apzīmēja ar “KRIEVI”, kaut tu biji latvieties, ukraisnis, čig … āns. žī … ds vai gruzīns.

    Latvijā čekistiem vajag kuplāku skaitu nostādīt pret latviešiem – visi pārējie, re – krievvalodīgie. Un kur palika “ukrainvalodīgiem, gruzīnvalodīgie, tatārvalodīgie utt.?

  10. Soņa ukrainvalodīgā latviete Atbildēt

    Mēs dz\īvojam Latvijā pēc čekistieskām piedevām – notiek aptauja – sadala tautu “krievvalodīgajos” un “latviešvalodīgajos”, visur un vienmēr skandina – krievvalodīgās skolas,

    KRIEVVALODĪGAIS – tas ir čekistu izdomāts vārds tautu šķelšanai, Latvijā – sadalīšanai divās nometnē, neatkarīgi no tā, ka ar to tiek pazemoti ukraiņi, kas pilnīgi noraida b]viņu ieskaitīšanu “krievvaldonīgajos”.

    Tas ir Krievijas , Putina izgudrojums – Krievijas tautu apzīm;ēt par krievvalodīgajiem, jo krievu tautas faktiski vairs nav, tā sajaukusis savā vairumā.

    Krievvalodīgie – krievu tautu pazemojošs vārds.

    KRIEVVALODĪGIE – okupēto tautu un tautību ieskaitīšana vienotā tautībā ka s līdzīgi kā “PADOMJU TAUTA”, gan agrāk Rietumi vius – PSRS tautu apzīmēja ar “KRIEVI”, kaut tu biji latvieties, ukraisnis, čigāns. žids vai gruzīns.

    Latvijā čekistiem vajag kuplāku skaitu nostādīt pret latviešiem – visi pārējie, re – krievvalodīgie. Un kur palika “ukrainvalodīgiem, gruzīnvalodīgie, tatārvalodīgie utt.?

  11. Kāpēc, Anda Rožukalne, tāds tendenciozs raksts???? Neviens neko nešķir un nenošķir! Tieši otrādi – parāda dažādu tautu saimnieces ar katras tautas spilgtākajām īpatnībām, niansēm un knifiņiem! Un tiešii tādas rakstnieces andas ir tās, kuras ŠĶIR sabiedrību daļās un pretnostata! Šo raidījumu skatoties, nevienam pat prātā neienāk tādas muļķības, par kurām Jūs te gvelžat! Skumji, ka Jūs tā ,tīšām vai netīšām ,visu izprotiet!

  12. atslēgvārds ir šovs. Un kamēr mums nebūs pašiem sava , neatkarīga televīzija, nāksies samierināties ar licenzētiem ārzemju šovu atdarinājumiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+