×
Mobilā versija
Brīdinājums +12.7°C
Jānis
Svētdiena, 24. jūnijs, 2018
7. marts, 2018
Drukāt

Māra Libeka: Cik stiprs būs Dāldera rīks? (8)

Foto - Zane Bitere/LETAFoto - Zane Bitere/LETA

Ints Dālderis

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība apsver iespēju biedru interešu aizstāvības nolūkā vērsties Satversmes tiesā. Biedri neatbalstot ieceri par “publisko izģērbšanu”, publicējot katra valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās strādājošā veselības aprūpes darbinieka atalgojumu, jo šaubās, ka sabiedrība no tā iegūs. Drīzāk tas būšot privātuma aizskārums, kas ir pretrunā Satversmei, kā arī Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulai.

Saeimas deputāta Inta Dāldera iesniegtie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ko Saeima izlaidusi cauri jau diviem lasījumiem, radījuši ne mazums jautājumu gan pašvaldībām, gan juristiem un arī pedagogu arodbiedrībai. Šo likuma labojumu mērķis esot nodrošināt lielāku caurspīdību par valsts budžeta naudas izlietojumu nekā līdz šim. Jau septiņus gadus tiek publiskotas amatpersonu algas, tad kāpēc gan lai publiski neparādītu arī mediķu, pedagogu un pārējo veselības aprūpes un izglītības jomas darbinieku ikmēneša ienākumus? Datu valsts inspekcijas direktores Daigas Avdejanovas viedoklis, ka tādējādi tiks visiem parādīts cilvēka ienākumu līmenis, nevis valsts budžeta līdzekļu izlietojums, nav ņemts vērā.

Informācija, kurš ar kuru guļ un cik kuram biezs naudas maks, interesē daudzus – ne velti “dzeltenie” izdevumi ir vieni no visvairāk lasītajiem. Līdz šim vienas slimnīcas mediķiem nebija viegli uzzināt, cik nopelna līdzīgas specialitātes ārsti konkurējošā medicīnas iestādē, bet, ja likumu pieņems, aina kļūs pavisam skaidra. Tad būs zināms, cik eiro ir jāsola dakterim, lai viņu pārvilinātu uz savu ārstniecības iestādi.

Vēl vairāk – ja Dāldera priekšlikums īstenosies, katram būs iespēja uzzināt, cik dāsni vai skopi ir atalgoti kolēģi un vai tas, ko dažā labā slimnīcā runā, ka vairāk maksā slimnīcas vadībai pietuvinātajiem, patiešām ir taisnība. Ne viens vien varēs uzzināt, vai dakteris ir tik nabadzīgs, kā pats stāsta, ka nopelna grašus, tādējādi liekot saprast, ka pacientam jāturpina viņš “piebarot” no sava personīgā naudas maka. Tiesa, te gan jāpiebilst, ka liela daļa valsts un pašvaldību ārstniecības ie-stāžu mediķu piestrādā arī privātajās ārstniecības iestādēs vai savās praksēs, kurās izmaksātā nauda netiks publiskota, tāpēc reālā aina ziņkārības apmierināšanai var izrādīties gauži miglaina.

Ja šī algu publiskošana beidzot palīdzēs novērst lielo disproporciju, kas gadiem nepamatoti pastāv dažādu medicīnas specialitāšu atalgojumos, tad, varētu sacīt, ka šādai rīcībai ir lietderības koeficients. Ja kāda no atbildīgajām amatpersonām beidzot sāktu iedziļināties, kas jādara, lai šo disproporciju novērstu, tad varētu teikt, ka ir nevietā runāt par populismu. Taču šī informācija jau gadiem ir Nacionālā veselības dienesta rīcībā, tā ir zināma arī Veselības ministrijai, kur izveidota speciāla nodaļa kapitālsabiedrību uzraudzībai, diemžēl tā paliek vien zināšanai, ne vairāk. Ja publiski parādīsies informācija arī par lielām algu atšķirībām vienāda profila slimnīcās vienādu specialitāšu ārstiem, mediķiem radīsies jautājums – kāpēc tā? –, un atbildīgās institūcijas nedrīkstēs visu vainu novelt tikai uz iestāžu vadītājiem.

Patlaban Saeimas Juridiskais birojs “pucē” Dāldera priekšlikumu, lai tas nebūtu pretrunā Satversmes 96. pantam, proti, personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un pieminētajai regulai.

Demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība un informācijas par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu pieejamība, secinājusi Satversmes tiesa 1999. gadā, izskatot Ministru kabineta noteikumus par vadības līgumu atbilstību Satversmei. Tiesa norādījusi, ka ikvienam cilvēkam saskaņā ar Satversmi ir tiesības būt informētam par valsts pārvaldes sistēmas institūciju darbību, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem pilda sabiedrības uzticētās funkcijas. Taču viena no regulā izvirzītajām prasībām mums katram dod tiesības “tikt aizmirstam” jeb katrs iedzīvotājs var lūgt savus datus dzēst, ja vien tam ir atbilstoši kritēriji.

Tā, piemēram, Zviedrijā jau gadiem ir publiski pieejama informācija par personām, kas saņem algu no valsts un pašvaldību budžetiem, bet Latvijā tomēr vispirms vajadzētu izskaidrot sabiedrībai, vai Saeimā trītais asais rīks būs vien zinātkāres apmierināšanai vai tomēr kaut kas stiprāks likuma ietvaros.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  2. Daikts ? Ciets un liels ?

  3. Kur ir problēma? Tauta ar budžeta (valsts/pašvaldības) starpniecību algo ierēdņus. Kāpēc gan tiešie darba devēji nedrīkst zināt, kam un cik viņi maksā?

  4. Es ar’gribu zināt, cik tieši stiprs ir viņa rīks!😂😂😂

  5. Libekai izdevies Atbildēt

    Libekai izdevies labs jautājuma formulējums…!!! Lūdzu video!

  6. Nav ko sašust par privātuma aizskārumu! Sabiedrībai ir tiesības zināt VISU strādājošo algas, kuri saņem finansējumu no budžeta. Tā tas ir visā pasaulē, bet nezin kāpēc te dažam labam tas šķiet aizskārums.

  7. Nav ko gvelzt par apšaubāmu privātumu! Sabiedrībai ir tiesības zināt VISU strādājošo algas, kuri saņem finansējumu no budžeta. Tā tas ir visā pasaulē, bet nezin kāpēc te dažam labam tas šķiet aizskārums.

  8. Dāldera “rīks” varētu būt gana stiprs, tomēr, ne tik stiprs, lai uz tā varētu uzdurt arbūzu, kā anekdotē par gruzīnu , kurš nesa trīs arbūzus.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mainu 24. septembri pret 25. jūniju!

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24. septembri, kad Latviju apmeklēs Romas pāvests Francisks. Likuma izmaiņas galīgajā lasījumā atbalstīja 68 deputāti, pieci bija pret, divi – atturējās, bet vēl astoņi balsojumā nepiedalījās. Ekonomikas ministrija iepriekš neatbalstīja šo ideju, sakot, ka Latgales uzņēmēji paši varot lemt par brīvdienu pāvesta vizītes laikā un ka viena valsts noteikta svētku diena valsts budžetam radot astoņu miljonu eiro zaudējumus. Jāpiebilst, ka šogad 23. un 24. jūnijs, kas saskaņā ar likumu ir svētku dienas, šogad iekrīt sestdien un svētdien, līdz ar to svinētājiem izpaliek papildu brīvdienas.

Vai jūs balsosiet par "Saskaņu" mācītāja Pētera Sproģa dēļ?
Draugiem Facebook Twitter Google+