Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
29. marts, 2016
Drukāt

Kā vācu jaunieši vērtē savas valsts atvērto politiku attiecībā uz patvēruma meklētājiem? (22)

Pia Gebinga, Getingenes universitātes psiholoģijas studente. Foto - Ģirts VikmanisPia Gebinga, Getingenes universitātes psiholoģijas studente. Foto - Ģirts Vikmanis

“Latvijas Avīzes” redakcijā viesojās topošie vācu žurnālisti no Lejassaksijas jauniešu preses biedrības. Vācijā arī starp topošajiem žurnālistiem būtisks jautājums ir bēgļu krīze. Jautāju jauniešiem, kā viņi vērtē Vācijas politiku šajā jautājumā?

 

Pia Gebinga, Getingenes universitātes psiholoģijas studente: “Katrā ziņā ir jāpalīdz bēgļiem, par to vispār nevar būt jautājumu. Pašlaik Vācijā ir daudzi cilvēki, kuri ir bez darba, un viņi meklē vainīgos – vieglāk tos saskatīt svešajos. Viņi apgalvo, ka bēgļi atņem darbu, bet es to uzskatu par pilnīgām muļķībām. Šādi paziņojumi ir arī bīstami, ņemot vērā mūsu vēsturi – nacisma laiku Vācijā. Pēc kara daudzi cilvēki, kas bija saistīti ar iepriekšējo režīmu, integrējās jaunajā Vācijas sabiedrībā. Tomēr nacisma laika domas atkal parādās labējo radikāļu saukļos. Es domāju par to, cik stulbi var būt viņu piekritēji, jo labējie radikāļi stāsta tos pašus “mēslus”, kurus savulaik pauda nacisti. Kopumā Vācijā starp cilvēkiem valda liela vēlme palīdzēt. Vācieši saprot, ka nepieciešams palīdzēt cilvēkiem, kad viņiem to vajag. Pati darbojos centrā, kas vāc ziedojumus bēgļiem. Satieku cilvēkus no dažādiem sabiedrības slāņiem un satieku arī bēgļus. Centrā cilvēki bēgļiem ziedo labas kvalitātes drēbes. Man šim darbam ir laiks, vēlos izmantot to lietderīgi un pēc iespējas vairāk iepazīt dažādus cilvēkus, kas man kā psiholoģijas studentei ir ļoti būtiski.”

 

Makss Ortmans, Lejassaksijas jauniešu preses biedrības biedrs: “Mana nostāja par Jaungada notikumiem Ķelnē ir līdzīga kā maniem kolēģiem – kad uz valsti nāk miljons cilvēku, starp viņiem noteikti būs arī melnās avis. Esmu veidojis topošajiem žurnālistiem seminārus par migrācijas jautājumiem, piemēram, kā pareizi lietot terminus, raksturojot notiekošo. Mani pārsteidza, ka Merkele ieviesa tik atvērtu politiku, tomēr uzskatu to par atbilstošu situācijai. To atbalsta arī citas lielās partijas. Žēl, ka Eiropā zudusi vienotība laikā, kad varētu strādāt kopā, lai pārvarētu patvēruma meklētāju krīzi.”

 

Marija Bornikela, Getingenes politikas zinātnes un ģermānistikas studente: “Universitātē strādāju svešvalodu centrā, ikdienā satieku bēgļus. Man nav negatīvas pieredzes saistībā ar viņiem. Valodu centrā es sniedzu konsultācijas, atbildu uz jautājumiem par iespējām apgūt vācu valodu. Pēc Ķelnes Jaungada nakts notikumiem pie mums bija atnākuši bēgļi, kuri vēlējās, lai mēs iztulkojam viņu veidotu paziņojumu, kurā viņi norobežojas un iestājas pret šādu uzvedību. Lielākā daļa Vācijas iedzīvotāju ir par atbalsta sniegšanu bēgļiem. Domāju, ka ar valodas apguvi viņiem nebūs problēmu un jau pēc gada viņi runās labā vācu valodā. Vācijas kanclere Angela Merkele ir teikusi, ka mums jāapdomā, kam mēs palīdzam. Prioritāte ir bēgļi no Sīrijas un Eritrejas, un tad nāk pārējie, taču es esmu pret robežu slēgšanu. Patvēruma meklētāju krīze ir visas Eiropas jautājums.”

 

Andrijans Mekers, strādā Goslāras apgabala pašvaldībā: “Domāju, ka Vācijai ir spējas uzņemt pie sevis vairāk cilvēku. Esmu Goslārā palīdzējis bēgļiem apgūt vācu valodu. Tas bija lieliski, jo mēs viņiem palīdzējām iegūt pamatzināšanas, veidojām vārdu krājumu, kas iesācējam būtu jāzina. Vēlāk bēgļi nonāca profesionāla vācu valodas pasniedzēja rokās un viņš atzina, ka esam labi viņus sagatavojuši. Ikdienas darbā saskaros ar bēgļiem. Viņi uzskata, ka mums, vāciešiem, ir daudz lieku papīru un birokrātijas, jātulko daudzi dokumenti. Protams, visvairāk aizkustina personiskie stāsti. Goslārā bija nonācis kāds zēns, viņam nebija tēva mobilā tālruņa numura. Tomēr mums izdevās viņu sameklēt Austrijā, un tā tēvs atkal bija kopā ar dēlu. Tie ir cilvēciski priecīgi notikumi, kurus nevari aizmirst.”

 

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. stulbumam, idiotismam un politiskam aklumam, ko iepotējuši neoliberasti, nav ne valsts, ne tautības, ne pilsonības! Eirozombiji!

  2. lai topošie vācu žurnaļugas top par žurnālis†iem un pūderē smadzenes saviem †au†iešiem, mums nevajag! mēs lasam ko uzrakstījuši tie, kas JAU žurnālis†i!

  3. Žurnālists = liekēdis + melis

  4. topošie vācu žurnaļugas āmuri visi kā 1!

  5. Ja viņiem tā patīk imigranti, lai tik balso par Merkeli kā Vācijas kancleri, bet lai neuzplijas citām Eiropas valstīm ar solidaritātes prasībām. Lai paši tiek galā.

  6. Baltija tikai Baltiem Atbildēt

    Katrs deputāts/partija kas balsoja par migrantu uzņemšanu ir uzskatāms par valsts nodevēju tāpat kā katra privātpersona kas aģitēja par migrantu uzņemšanu. Ir jāveido ar steigu šo valsts nodevēju saraksti lai pilsoņi zin kuri ir valsts nodevēji par kuriem nebalsot vēlēšanās un liegt ieņemt amatus valsts pārvaldē un profesijās kas tiek apmaksātas par nodokļu maksātāju naudu.

  7. Nesaprotu vāciešu stulbo domāšanu …. atbalstīt šos pasaules liekēžus…. izvarotājus …. teroristus…. nu…. nu

  8. un pateicībā pēc 5-10 gadiem uzraus bumbiņu !

  9. Šitas ir labs! Slavēsim to kungu Junkeru un ļausim jaunuļiem cerēties vien tālāk. Kazi, melnie šos atpazīs un nevilks krūmos pamatinstinkta apmierināšanai …

  10. Trula propaganda degenerātiem

  11. ko gan šie studenti var publiski pateikt, ja ne vienīgi politkorektas frāzes. tas, ko viņi domā patiesībā, paliek aiz kadra.

  12. mājās ar savējiem runā savādāk…Vācijā publiski nedrīkst pret migrantiem nostāties!!!!
    vienu pasta šefu jau atlaida jo nepieņēma darbā kaut kādu arābu….tā ka mute jātur ciet!

  13. Naivais autor žurnālist, tā viņi parasti runā ar ārzemniekiem, bet mājās dievina savu Ādolfu

  14. Nu jauniesi vispar vel neapjedz,kadu nelaimi migranti nes valstij.Var jau palidzet tiesi begliem,bet skatoties,kas tagad notiek gan Francija,gan Belgija,gan citur- parnem sausmas ,un bezceriba.Jo nevienam uz pieres rakstits nav,ka vins ir terorists ar saviem launajiem nolukiem. Tagad vispar nevar saprast,ko domat par tiem “begliem”,jo vinu sejas ir launa izteiksme -tads launums nak no vinu skatieniem. Kad tik velak siem jauniesiem nav janozelo ta sava palidziba no sirds.

  15. mantinieku bezatbildīgā vainas sajūta ir noziegums ne tik vien pret Vācijas drošību bet arī pret pārejās Eiropas drošību.

  16. Nu, lūk! Te arī atbilde par Vācijas un visas Eiropas nākotni.. Tikpat slimi kā vatņiki. Diagnoze atšķirīga…

  17. Var jau mēģināt saprast vāciešus. Viņu vainas apziņa pasaules priekšā, iespējams, ir samērojama ar mūsu pāridarījuma sajūtu divu okupāciju laikā. Pieplusojot vēl vāciešu sasniegto labklājības līmeni pēckara gados, viņu labestībai un mīlestībai ir visas iespējas izpausties. Tikai sajūtas ir diametrāli pretējas.
    Tās latviešu paaudzes, kuras piedzīvoja šīs 2 okupācijas, nekad nespēs samierināties ar svešinieku tīkojumiem Latvijas virzienā, lai tie būtu kaut bēgļi. Pie mūsu “labklājības” līmeņa būs jūtams, ka ikviens bēglis atņems kādam Latvijas iedzīvotājam kaut ko būtisku – maizi, skolas somu veselības aprūpes pieeju utt.
    Jaunatne? Ko no Latvijas izveidos jaunatne, to mēs vairs nepieredzēsim. Tas lai paliek Dieva un viņu ziņā.

  18. Kads vienpusejs naivums nak no so jauniesu puses.Sie begli tukstosi sagraus Vaciju un visu skaisto,kas tur atrodas.Faktiski notiek Vacijas okupacija,tikai liela dala iedzivotaju vel to nav sapratusi.Vaciesi ir loti divkosigi saja jautajuma,isteniba loti daudzi sobrid karto ierocu atlaujas un ieperk pamatigu arsenalu lai varetu aizstavet savu gimeni,bet publiskaja telpa stasta,ka atbalsta Merkeles politiku.

  19. veltījums Ģirtam Vikmanim Atbildēt

    Klau, ja gribi rādīt patiesības tikai vienu pusi, tadējādi melot, mānot tautu – tad neraksti vairāk neko savā dzīvē (!).

  20. smadzeņu pūderēšanas paņēmiens: “jaunieši” !
    Jaunais, kamēr sēž uz veču maka, ir bez
    savām smadzenēm !

  21. Vācijā vēl nekas nav uzspridzināts?Gan jau būs,tik ņemiet iespējami vairāk tos nabadziņus.Vienīgi nevajadzētu saaicināt un pēc tam mēģināt viņus uzkraut citiem,kuri nemaz to lielo laimi nekāro.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (44)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+