Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. augusts, 2013
Drukāt

Cik svarīgi, jūsuprāt, ir saglabāt seno latviešu tradīcijas mūsdienās?


Foto - LETAFoto - LETA

Inga, studente:
 “Pati sevi diez vai varu saukt par nopietnu senlatviešu tradīciju sargātāju, taču zinu, ka mūsu tautā daudziem tas ir svarīgi.

Arī man ir interesanti piedalīties ar šīm tradīcijām saistītajos pasākumos un tautiskās mūzikas festivālos, tie ir labs iegansts satikties ar draugiem un uz brīdi aizmirst vienmuļo ikdienu un ielūkoties nedaudz atšķirīgā pasaulē – tajā, kurā dzīvojuši mūsu senči un kuru paši varam tikai iztēloties. Šie pasākumi piešķir dzīvību stāstiem par pagātni un mūsu tautas vēsturi un piesaista arī to cilvēku uzmanību, kuri citādi nebūtu par šīm lietām interesējušies.”

 

Gunta, lietvede:
 “Man šķiet – latvietim ir ļoti svarīgi pārzināt savas tautas pagātni un kultūras mantojumu, tikai tad viņš var patiesi izprast mūsu mentalitāti un vērtības. Tāpat kā mani vecāki, arī es cenšos savus bērnus ar tautas tradīcijām iepazīstināt jau bērnībā – gan meita, gan dēls dejo tautas dejas un dzied korī. Kad vien ir izdevība, apmeklējam pasākumus ar tautisku ievirzi, šogad bijām arī Dziesmu svētkos. Ļoti interesanti likās rituālu un viduslaiku cīņu demonstrējumi festivālos. Bērnus ļoti aizrāva šī iespēja izjust seno laiku noskaņas un vērot karavīrus darbībā.”

 

Aigars, pasniedzējs:
 “Tā kā seno tradīciju vieta un loma ikdienā ir zudusi, vienīgais, ko varam darīt, lai tās pasargātu no pilnīgas aizmirstības, ir mērķtiecīgi šīs tradīcijas atdzīvināt, rīkojot dažādus pasākumus cilvēku iesaistīšanai un informēšanai. Cilvēki noteikti jāizglīto, lai vienmēr būtu kāds, kas zināšanas par to varētu nodot tālākām paaudzēm. Nereti tieši masu pasākumi ir tie, kas piesaista jaunu cilvēku uzmanību izmirstošajām, taču interesantajām mūsu senču koptajām tradīcijām. Man šķiet, ka tās ārkārtīgi daudz pastāsta par latviešu tautu, un mums tās vienmēr vajadzētu paturēt prātā, lai atcerētos, kas esam, kā esam radušies un kāpēc esam tieši tādi, kādi esam šodien.”

 

Anita, skolotāja:
 “Mans dēls bija aktīvi iesaistījies viduslaiku bruņinieku tradīciju kopšanā – kopā ar domubiedriem paši kala gan senos, smagos bruņukreklus, gan rotaslietas un dažādus īpašos atribūtus. Daudziem jauniešiem šāda senlaiku kaujinieku dzīvesveida iepazīšana ir mēģinājums atrast un apzināt savas vīrišķības saknes un būtību, kas mūsdienu stiprajam dzimumam ir ļoti noderīgi un ieteicams. Tāpat šāda padziļināta interese par senāko laiku rotaslietām, talismaniem, kaujas ieročiem, apģērbu, daudzveidīgajām tradīcijām un to izpēte skolēniem noteikti palīdz labāk apgūt vēsturi, savukārt pieaugušajiem tā ir noderīga un saistoša tēma sarunām un radošām nodarbēm ar saviem bērniem.”

 

Magda, personāla vadītāja:
 “Ja godīgi, nedomāju, ka mūsu sabiedrībā senās tradīcijas varētu būt kas vairāk nekā izklaides nozare, jo praktiska pielietojuma tām sen vairs nav. Ir interesanti, piemēram, pavērot senās amatniecības mākslas, taču modernais laikmets gandrīz visās šajās nozarēs piedāvā vienkāršākas un efektīvākas metodes, tāpēc senajām vairs ir tikai vēsturiska nozīme. Protams, tāpat kā glabājam pagātnes liecības muzejos, arī šīs tradīcijas attiecīgā līmenī noteikti vajadzētu saglabāt un neļaut tām izzust pavisam, jo tā ir daļa mūsu tautas vēstures. Taču ikdienā ievērot mūsu senču pieņemtos paradumus diez vai ir iespējams.”

 

Kārlis, mākslinieks:
 “Vismaz daļu seno latviešu tradīciju, manuprāt, mēs jau aktīvi kopjam – piemēram, dziesmas un dejas. Kora mēģinājumi ir diezgan ievērojamas sabiedrības daļas ikdiena, jo daudzi ir atklājuši to pacilājošo kopības sajūtu, kas rodas, vienojoties dziesmā ar līdzcilvēkiem un izjūtot spēku skaņā, ko tā rada. Tas man šķiet lielisks piemērs tam, cik stipri mēs esam kopā arī tad, ja katrs par sevi tā nejūtamies. Latvieši var būt ļoti vienota tauta, un kopīga dziedāšana un dejošana ir lieliska iespēja šo vienotību praktizēt ikdienā. Es ticu, ka latviešos šī vēlme savas tradīcijas glabāt un pie tām turēties ir jau kopš dzimšanas, tāpēc mums tas arī izdodas viegli un nepiespiesti.”

 

Uzziņa

* Pagājušās nedēļas nogalē Tērvetē risinājās Seno tradīciju festivāls ar senajiem rituāliem, amatnieku prasmju demonstrējumiem, pagānu un bruņinieku turnīriem, senajām rotaļām bērniem.

* 10. augustā Viduslaiku svētki notika gan Cēsu pilī, gan Jaunpils pilī – skanēja viduslaiku mūzika un dejas, sacentās bruņinieki un lokšāvēji, varēja nogaršot viduslaiku ēdienus.

* 17. un 18. augustā Ainažos notiks Starptautiskais Ziemeļlivonijas festivāls – noskaidros stiprāko ziemeļlivonieti, tiks veidota īpašā Ziemeļlivonijas ugunsskulptūra u. tml.

* Baudīt viduslaiku gaisotni un laikmetam raksturīgos ēdienus, kā arī piedalīties zobenu cīņās un bruņinieku turnīros iespējams arī jebkurā sev piemērotā laikā, iepriekš piesakot ekskursiju Rakveres pilī Igaunijā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+