Viedokļi
Komentāri

Anda Līce: Kas dārzā, kas dārzā, “stukačs” rožu dārziņā15


Anda Līce
Anda Līce
Anda Līce

Internetā tagad var apskatīt, kāds uz robežas ar ASV un Meksiku izskatīsies 3200 km garais Trampa mūris, kurā materializēsies divdesmit pirmā gadsimta populisma, baiļu un agresijas devītais vilnis. Bet ļausim amerikāņiem pašiem tikt galā ar savu mūri, palūkosimies, cik tālu ar sienu un mūru jautājumu Latvijā esam tikuši mēs.

Sena gudrība saka – vēsture atkārtojas, kad to sāk aizmirst. Padomju Savienību ne velti sauca par ļaunuma impēriju. Neuzticēšanās un aizdomu mūris, kuram Latvijā pamatus gandrīz pirms astoņdesmit gadiem ielika padomju čeka, neatkarībai atjaunojoties, mums bija jānojauc ar savām rokām. Tā kā tas netika izdarīts, ik pa laikam atsākas tā atjaunošana. Ar šo bēdīgo atziņu man ir iesācies jaunais, 2018. gads. Tagad caur interneta šaujamlūkām izpaužas visi, kam vien nav slinkums un tāpēc neviens nav pasargāts no iekļūšanas uz ātru roku sastādītos nodevēju sarakstos. Ieraugot savu e-pasta kastīti piebirušu līdz malām pilnu ar vienu vienīgu tematu, ko kurš domā un saka par čekas maisiem, es sapratu, ka par to vairs negribu nedz dzirdēt, nedz lasīt. Es gribu dzīvot, nevis piedalīties dīvainā kārtā tieši pirms vēlēšanām uzsāktajā rotaļā ar nosaukumu “Kas dārzā, kas dārzā, “stukačs” rožu dārziņā”. Es gribu dzīvot šeit un tagad, nevis rakņāties pagātnes denunciācijās un elpot putekļu ērcīšu samaitāto gaisu.

Es gribu cerēt – tie, kas ir aicināti pētīt vēstures dokumentus, netraucēti to darīs arī turpmāk (valstij tas ir jānodrošina) un, kad darbs būs paveikts, nāks klajā ar saviem slēdzieniem. Lai kādi tie būtu, Latvijas pagātni un tagadni tie neizmainīs, bet nākotnē nozīmēs to, ka mūris ir nojaukts. Lai tas notiktu, visos līmeņos ir jāizglīto sabiedrība, kā dažādos vēstures posmos darbojas ideoloģijas, kā mainās un pielāgojas apstākļiem un cik svarīgi ir visu laiku būt nomodā. Es aicinu līdzpilsoņus katram dzīvot savu dzīvi, darīt savu darbu un beigt līdzdarboties savas tautas iznīcināšanā. Čekas uzdevums jau tieši tāds arī bija – iedarbināt šo baiso pašiznīcināšanās mehānismu.

Internetā var atrast veselus 15 iespējamos cilvēces attīstības un arī bojāejas scenārijus tuvākajiem 15 gadiem. Man no visiem visreālākais šķiet pilnīga pārcelšanās uz dzīvi virtuālajā pasaulē, kad cilvēku saskarsme un attiecības pārtrūkst. Bet mēs taču gribam tās saglabāt, jo tikai tad Latvijas valsts par spīti dažādiem biedējošiem scenārijiem nākamajā simtgadē ne tikai pastāvēs, bet kļūs tīrāka un stiprāka.

LA.lv