Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
31. jūlijs, 2015
Drukāt

Cik vietu īsti ir Lielajā estrādē? (2)

Foto-Dainis BušmanisFoto-Dainis Bušmanis

Pirmdien, 3.augustā, uz kārtējo sēdi sanāks Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izveidotā komisija XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izvērtēšanai. Līdz vakardienai komisijai bija jāsaņem visu iesaistīto dienestu gala ziņojumi. Žurnālistiem tie nav pieejami. Kā teica izglītības un zinātnes ministres preses sekretāre Ilze Salna, komisijas locekļiem izsniegtais darba dokumentu kopums līdz komisijas darba beigām ir atzīts par ierobežotas pieejamības dokumentu.

Komisijai jāsagatavo secinājumi par svētku organizāciju, tajā skaitā dalībnieku slodžu plānošanu, veselības aizsardzību, kā arī iesaistīto pušu un dienestu komunikāciju. Darbu iecerēts pabeigt līdz augusta beigām.

Vai slodze bija par lielu

Ir vairāki jautājumi, uz kuriem sabiedrība gaida skaidru atbildi. Viens no tiem: vai bērni tik tiešām bija pārguruši, ko izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile minēja kā iespējamo ģībšanas iemeslu 11. jūlija ģenerālmēģinājumā? Vai divos mēģinājumos – ceturtdien un piektdien, kā arī sestdienas ģenerālmēģinājumā 11. jūlijā slodze sakrājās tik pārlieku liela?

Komisijas loceklis Ints Teterovskis uzskata, ka ne: “Bija normāli mēģinājumi pirms koncerta. Ja vēlies kvalitatīvu rezultātu, bez atbilstošiem mēģinājumiem neiztikt. Jā, salīdzinājumā ar dejotājiem koristiem ir lielāka slodze, jo visi dzied visu laiku. Dejotāji nodejo dažas dejas un var ievilkt elpu ārpus laukuma. Būt ilgstoši uz skatuves ir nogurdinoši, īpaši, ja tev nav ikdienas pieredzes. Ceru, ka mēs uzzināsim, vai ģībēji bija rīdzinieki vai nerīdzinieki, no kurām skolām, no kuriem koriem. Taču neuzskatu, ka nogurdinājis bija mēģinājumu process. Ir problēma, ka ēdināšana reģionu koriem notiek ārpus estrādes, bērni agri cēlušies, uz pusdienām un atpakaļ ved ar autobusiem. Es arī esmu viens no tiem, kam autobusā bērnībā palika slikti, tagad esmu pieradis. Un daži bērni ģība arī no skata vien, ka viņa draugu aiznes uz nestuvēm.”

Ints Teterovskis uzskata, ka komisijai nevajadzētu meklēt vainīgos, bet nonākt pie slēdziena – vai nu vēl vairāk visu iegrožosim, vai, ņemot vērā, ka svētki ir vajadzīgi, meklēsim labāko veidu, lai dziedātāji būtu laimīgi.

Koristiem liek saspiesties

Otra lieta, kas pārsteidza sabiedrību, ir pēc svētkiem atklātībā nākusī Mežaparka Lielās estrādes apsaimniekotāja SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētāja A. Tauriņa parakstītā vēstule ar ziņu, ka Mežaparka Lielās estrādes koru tribīņu ietilpība ir līdz 6000 cilvēku.

Vispirms atmiņā ataust, ka jau pēc 2007. gada veiktajiem uzlabojumiem, gatavojoties 2008. gada Dziesmu svētkiem, tika solīta lielāka estrādes ietilpība. “Jā,” nenoliedz A. Tauriņš, “2008. gada svētkos uz estrādes tika atļauts uziet 8,5 – 9 tūkstošiem dziedātāju. Taču laiks iet uz priekšu, būvei par labu tas nenāk, un, ņemot vērā vēl Zolitūdes notikumus, lūdzām veikt pārbaudi, jo drošībai pievēršama pastiprināta uzmanība.”

Taču estrādē atradās vairāk nekā 12 000 dziedātāju. Tātad divas reizes vairāk. Kāpēc?

Var saprast arī svētku rīkotāju pretjautājumu: bet kāpēc vēstule no “Rīgas mežiem” pienāca tikai pusotru mēnesi pirms svētkiem – 20. maijā? Valsts izglītības satura centra vadītāja vietniece Agra Bērziņa atgādina arī 5. jūnija Svētku rīcības komitejas sēdē “Rīgas mežu” pārstāves E. Zēģeles teikto: “Ekspertīzes veicējs – Latvijas Būvinženieru savienības SIA “LBS–Konsultants”, veicot ekspertīzi, pieņēma lēmumu Skolēnu dziesmu svētku laikā veikt estrādes ēkas konstrukciju monitoringu. Tas nozīmē, ka mēģinājumu un noslēguma koncerta laikā ēkā tika izvietotas speciālas mērierīces, ar kurām būs iespējams precīzi noteikt, kāds ir ēkas tehniskais stāvoklis un izmaiņas, kad uz kora podestūras izvietojas koristi. Līdz ar to, ekspertīzes gala slēdzienu saņemsim tikai augustā. Aizrādījumi, ko no ekspertīzes veicējiem esam saņēmuši jau šobrīd, ir šādi: ar antipirēniem atkārtoti jāapstrādā bēniņu koka konstrukciju elementi; jātestē bēniņos esošā elektroinstalācija un ugunsdrošības signalizācijas sistēma; jāatjauno bojātie zibensnovades sistēmas posmi; jānostiprina skaņas vairogi. Uz aizrādījumiem esam reaģējuši, un visas šīs lietas ir sakārtotas, nepilnības ir novērstas. Visi nepieciešamie darbi ir veikti.”

Ko nozīmē monitorings pie pilnām tribīnēm? Vai pārbaudei nav jāizmanto smilšu maisi? Uz šo jautājumu Aivars Tauriņš atbild ar pilnu pārliecību: “Ja man būtu kaut mazākās bažas, ka konstrukcijas var neizturēt slodzi, mēs būtu runājuši pilnā balsī un nebūtu pieļāvuši risku.” Protams, viena lieta ir drošība no konstrukciju, cita – no evakuācijas iespēju viedokļa.

Atliek secināt, ka gan A. Bērziņa, gan A. Tauriņš paļāvās uz iepriekšējo pieredzi. Arī 2013. gada svētkos uz podestiem bija krietni vairāk nekā seši tūkstoši dziedātāju. No neoficiāliem avotiem zināms, ka augustā gaidāmais ekspertu slēdziens varētu būt pozitīvs. Tātad estrāde ir gana izturīga? Turklāt šovasar tribīnēs bija 12 tūkstoši bērnu. A. Tauriņš gan atgādina, ka pērn, kad citā koncertā Mežaparka estrādē dejotāji un skatītāji apmainījās vietām (skatītāji sēdēja koristu tribīnēs), tika izpārdotas visas 5800 biļetes. Tieši tik sēdvietu ir uz podestiem. Tātad koristiem vienmēr likts saspiesties… Būvspeciālisti izteikušies – pasaules prakse nosaka, ka uz vienu cilvēku tiekot rēķināti 50 centimetri, bet šajos svētkos organizatori tribīnēs katram bērnam bija paredzējuši pavisam maz vietas – 35 centimetrus.

Būs drastiska dziedātāju atlase?

Jautājumu, ko apspriest komijā, ir daudz, taču skaidrs – ja amatpersonas paliks pie tā, ka nākotnē koristu tribīnēs drīkst būt tikai 6000 dziedātāju, tas nozīmē tradīcijas iedragāšanu. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vadītāja Signe Pujāte aģentūrai LETA atzinusi – ja netiks uzlabota Mežaparka Lielās estrādes infrastruktūra, svētku dalībnieku skaitu 2018. gada Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos var nākties ievērojami samazināt. Tas var būt spēcīgs trieciens Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējai. LNKC prognozē, ka interese par dalību Dziesmu un deju svētkos, kā arī to apmeklēšanu 2018. gadā ievērojami pieaugs, bet infrastruktūra ne Mežaparka Lielajā estrādē, ne Daugavas stadionā tam nav gatava. Tādēļ ļoti būtiski ir jau tagad sākt risināt infrastruktūras jautājumus. “Svētku dalībnieku skaitu samazināt nav iespējams, neveicot drastisku atlasi, kas savukārt liegtu iespēju lielam dalībnieku skaitam būt daļai no mūsu nacionālās identitātes lielākajām svinībām – Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem,” uzsver S. Pujāte.

Kā sacīja Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga, atkarībā no IZM komisijas secinājumiem, iespējams, ar premjeres rīkojumu Kultūras ministrijā vai Izglītības un zinātnes ministrijā tiks izveidota nākamā komisija, kuras pienākums būs strādāt, jau domājot par 2018. gada svētkiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Piekrītu Teterovskim. 2.5 dienu mēģinājumi nav nekāds Everests. Sliktāk ir ar tām negulētajām naktīm. Un vajadzētu silto ēdināšanu organizēt turpat Mežaparkā uz vietas, tad pa dienas vidu varētu labāk atpūsties. Jā, bet, ja nu lietus. Nekas nav tik vienkārši, kā no malas izskatās. Bet jādomā ir uz priekšu, nevis atpakaļ. Koncerts bija satriecoši labs. Paldies visiem.

  2. “Ints Teterovskis uzskata, ka komisijai nevajadzētu meklēt vainīgos, bet nonākt pie slēdziena – vai nu vēl vairāk visu iegrožosim, vai, ņemot vērā, ka svētki ir vajadzīgi, meklēsim labāko veidu, lai dziedātāji būtu laimīgi.” Pīekrītu šim viedoklim! Svētki bija izdevušies! Paldies par svētkiem! Saglabāsim to, kas mums vēl ir palicis!

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+