Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
21. maijs, 2012
Drukāt

Čikāgā NATO līderi lemj par alianses nākotnes attīstības scenārijiem

cikaga_afp_7

Pirms diviem gadiem Lisabonā, kur notika iepriekšējā NATO virsotņu apspriede, alianses līderi lēma līdz 2014. gada beigām pielikt punktu kaujas operācijām Afganistānā un atbildību par drošību uzticēt afgāņu tiesībsargiem. Tagad divu dienu samitā, kas vakar sākās Čikāgā, NATO valstu vadītāji meklēs veidus, kā īstenot šādu ieceri, kas prasīs milzīgas naudas summas.


 

“Spoku pilsētas” apspriede

Jau vairākas dienas pirms samita Čikāgā tika izvērsti plaši drošības pasākumi. Slēgtas vairākas pilsētas ielas, veikalu skatlogi un biroju ēku logi aizklāti plāksnēm, samita galvenā norises vieta apjozta ar augstu žogu, cilvēkiem vilcienos aizliegts ņemt līdzi mugursomas un pārvadāt šķidrumu, ziņo vietējie mediji. Namu logi aizklāti, pilsētai gatavojoties plašiem galvenokārt miera aktīvistu protestiem, kas varētu pulcēt vairākus desmitus tūkstošu cilvēku.

Divdesmit astoņu NATO valstu līderi šajās dienās galveno uzmanību velta Afganistānai. Alianses ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens pirms apspriedes nāca klajā ar paziņojumu, kurā sacīja, ka cerot sagaidīt, ka NATO turpinās apmācīt afgāņu drošības spēkus. Tiek rēķināts, ka tas aliansei ik gadus izmaksās četrus miljardus dolāru. Tāpēc Rasmusens Čikāgas sanāksmē grib sagaidīt NATO valstu apņemšanos ieguldīt lielāku naudu Afganistānas drošībā. Tiesa, ekonomisko problēmu diktētie taupības pasākumi vairākumam Eiropas valstu liek pārskatīt aizsardzības budžetus, tos ievērojami samazinot.

Lielākā daļa NATO valstu un to sabiedroto savus spēkus no Afganistānas plāno izvest līdz 2014. gada beigām. Vienlaikus gan alianses amatpersonas bažījas, ka liela daļa sabiedroto varētu sekot Francijas prezidenta Fransuā Olanda piemēram, kurš sola franču karavīrus no Afganistānas izvest jau līdz šā gada beigām.

 

Rietumos augot neapmierinātībai ar NATO misiju Afganistānā, afgāņu amatpersonas uz Čikāgu devušās piesardzīgā noskaņojumā, ziņo laikraksts “The New York Times”. Afganistānas prezidenta Hamida Karzaja pārstāvis izdevumam atklājis, ka viņa valsts delegācijas mērķis ir no Čikāgas atgriezties ar NATO un to sabiedroto solījumiem, ka nemieru plosītā valsts netiks pamesta likteņa varā.

 

Līdztekus Afganistānas drošības jautājumiem NATO sanāksmē tiks apspriesta arī pretraķešu aizsardzības sistēma, pret kuru iebilst Krievija. Samitu atteicies apmeklēt Krievijas prezidents Vladimirs Putins, un šāds viņa solis tiek skaidrots ar Maskavas iebildumiem pret sistēmas ieviešanu. Tikmēr alianse apņēmusies ignorēt krievu iebildes, un dažas dienas pirms sanāksmes Rasmusens solīja Čikāgā izziņot startu pretraķešu aizsardzības sistēmas “pagaidu” darbam.

 

Ar paplašināšanos nesteigsies

Vairāku politisko apskatnieku vērtējumā NATO izaicinājumi ir ne tikai praktiskas dabas. “Aliansei jācīnās ar savas identitātes krīzi,” spriež “Radio Brīvā Eiropa”. Lielā mērā tāpēc, iespējams, virsotņu apspriedes gala rezolūcijā nebūs atvēlēta svarīga vieta alianses paplašināšanai. Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili gan apgalvoja, ka šis samits viņa valstij būs svarīgs, un cer pēc tā saskatīt pazīmes, ka rietumvalstis ir gatavas Gruzijas tālākai integrācijai NATO.

Kaut arī agrāk alianses paplašināšanās bija viena no tās prioritātēm, šobrīd šādi uzdevumi atvirzīti malā. ASV diplomāte Hetera Konleja sarunā ar “Radio Brīvā Eiropa” sprieda, ka alianse atrodas sarežģītā situācijā. “NATO vienmēr centusies īstenot atvērto durvju politiku. Varbūt Čikāgā manīsim kādas pazīmes, ka aliansei tas joprojām ir svarīgi, bet nekas daudz kandidātvalstīm netiks piedāvāts,” uzsver Konleja, skaidrojot, ka “NATO paplašināšanās stratēģijai trūkst vīzijas”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+